Kā dvēsele izvēlas dzīves mācības 0

Ja jūs visu laiku brīnāties, no kurienes dzīvē ir tik daudz problēmu, izlasiet šo stāstu. Iespējams, tas palīdzēs jums saprast ko būtisku.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas

Sēžot pie apaļā galda, dvēseles izvēlējās savu nākamās dzīves mācību. Tur sēdēja arī drosmīga un spēcīga dvēsele un teica: “Šoreiz es iešu uz Zemi, lai iemācītos piedot. Kurš man palīdzēs?”

Dvēseles līdzjūtīgi un pat mazliet izbiedēti sarunājās: “Tā ir viena no grūtākajām mācībām. Tev tas var arī vienas dzīves laikā neizdoties… Tu tik ļoti cietīsi… Mums būs tevis žēl… Bet tu vari arī tikt galā… Mēs palīdzēsim…”

CITI ŠOBRĪD LASA

Viena dvēsele teica: “Es esmu gatava būt ar tevi uz Zemes un palīdzēt. Es kļūšu par tavu vīru, mūsu ģimenes dzīvē būs daudz problēmu manas vainas dēļ, bet tu mācīsies man piedot.”

Otra dvēsela nopūtās: “Es varu kļūt par vienu no taviem vecākiem, nodrošināt tev grūtu bērnību un pēc tam jaukties tavā dzīvē un pārbaudījumos, un tu mācīsies man piedot.”

Trešā dvēsele teica: “Es kļūšu par vienu no taviem priekšniekiem un bieži attiekšos pret tevi negodīgi un augstprātīgi, lai tu varētu mācīties piedot…”

Vēl pāris dvēseļu piekrita satikties ar viņu dažādos dzīves laikos, lai nostiprinātu izvēlēto mācību… Un tā katra dvēsele izvēlējās savu mācību, viņi pārdomāja savstarpēji saistīto dzīves plānu, kurā viņi viens otram dos iespēju mācīties, un devās uz Zemi īstenot to.

Tāda nu ir dvēseļu apmācības īpatnība, ka dzimšanas laikā atmiņa pazūd. Un tikai retais iedomājas par to, ka nejaušības nav nejaušības, un ikviens cilvēks mūsu dzīvē ierodas dzīvē tieši tad, kad mums visvairāk vajadzīga kāda konkrēta mācībstunda.

Izmantots materiāls no fit4brain.com

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.