Jaungada pārsteigums – dzīvoklis kļuvis lielāks! Augs arī īres maksa? 1
Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) sagādājis apsaimniekoto namu iedzīvotājiem Jaungada pārsteigumu.
Dzīvokļiem piepeši palielinājušās platības – dažiem par puskvadrātmetru, citiem pat par vairākiem.
Bet no dzīvokļu platībām atkarīgi gan apsaimniekošanas izdevumi, gan par īpašumiem maksātie nekustamā īpašuma nodokļi.
Piemēram, Stirnu ielas 13.d nama 52. dzīvoklim agrākā platība bijusi 59,3 kvadrātmetri. Bet gada nogalē “RNP” sūtītajā vēstulē dzīvokļa īpašniekam tā norādīta teju par vienas lodžijas platības tiesu lielāka – 62,2 kvadrātmetri.
Kā “LA” portālā raksta kāda rīdziniece, kura no “RNP” saņēmusi šādu vēstuli, viņas dzīvoklis izpleties gandrīz par kvadrātmetru.
Tad jau varbūt beidzot būšot vieta vēl vienam skapim, kuru agrāk nav bijis kur likt.
Jautāts, ar ko tas izskaidrojams, “RNP” pārstāvis Krists Leiškalns atsaucas uz 2017. gada 11. jūlijā Ministru kabinetā pieņemtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumiem. Tajos noteikts, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas plānošanai turpmāk jāizmanto Valsts zemes dienesta kadastrālās uzmērīšanas lietās norādītās platības.
Platības nepārrēķina, bet dod VZD
Krists Leiškalns piebilst, ka uzņēmumā dzīvokļu platības nepārrēķinot. Tā kā apsaimniekošanā ir vairāk nekā 4200 daudzstāvu dzīvojamie nami ar aptuveni 167 000 klientu, apsaimniekošanas maksas plānošanai 2018. gadam uzņēmums neesot paguvis saņemt datus par visu dzīvokļu īpašumu platībām no Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētā Nekustamā īpašuma valsts kadastra. Pēc “RNP” pieprasījuma par visu “RNP” pārvaldīšanā nodoto dzīvojamo māju un tajā esošo dzīvokļu īpašumu platībām VZD sagādājis datus tikai 2018. gada 3. oktobrī.
VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa stāsta, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā dati par dzīvojamo ēku un dzīvokļu platībām bijuši pieejami ikvienam arī agrāk, to skaitā ikvienam dzīvojamās mājas apsaimniekotājam. Citi apsaimniekotāji tos pieprasot VZD regulāri.
Tāpēc viņu izbrīnot tas, ka “RNP” par šiem datiem līdz šim ne reizi neesot interesējies, pirmoreiz tos pieprasīdams tikai 2018. gada septembrī.
Kādus datus “RNP” līdz šim izmantojis apsaimniekošanas maksas aprēķinos, tas VZD neesot zināms.
Kā skaidro VZD vadītāja, viens no cēloņiem, kāpēc platības atšķiras, esot tas, ka līdz 1999. gadam dzīvokļu platību aprēķinos lodžijām, balkoniem un terasēm izmantoja samazinājuma koeficientus. Bet no 1999. gada 1. janvāra tos vairs neizmanto. Vēl viens atšķirību cēlonis ir telpu platību noapaļošana ar vienu ciparu aiz komata agrāko divu vietā.
Pēc viņas teiktā, nekustamā īpašuma nodoklis iedzīvotājiem uz šo platību svārstībām gan nepalielināšoties, tāpēc ka Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde nodokļa aprēķinos arī agrāk balstījusies tikai uz VZD uzturētā Nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem.
“RNP” pārstāvis skaidro, ka agrāk apsaimniekošanas maksas aprēķiniem izmantojis datus no noslēgtajiem īres līgumiem un no zemesgrāmatas. Bet no 2019. gada janvāra dzīvojamo māju lietderīgā platība, kas tikšot izmantota apsaimniekošanas maksas plānošanai, “RNP” balstīšot tikai uz VZD uzturētā Nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem.
“RNP” turpmāk reizi gadā pieprasīšot no VZD aktuālus Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus un salīdzināšot tos ar uzņēmuma rīcībā esošajiem. Provizoriskais atkārtotās datu salīdzināšanas laiks – 2019. gada septembris vai oktobris.
Vairumam platība samazināsies
“RNP” pārstāvis mierina, ka pēc tiem dzīvokļu platības palielināsies tikai 20% “RNP” klientu. Rēķinot pēc uzņēmuma norādītā aptuvenā klientu kopskaita, platību palielinājums un attiecīgi arī izdevumi varētu skart 33 400 klientu, kas nav maz.
Bet 60% “RNP” klientu, pēc viņa teiktā, platības samazināšoties. Piemēram, Auces ielas 10. nama 6. dzīvoklim platība sarukusi – agrāko 103,95 kvadrātmetru vietā ir 101,1.
Savukārt atlikušajiem 20% nekas nemainīsies, tāpēc ka uzņēmuma rīcībā līdz šim esošie dati sakrītot ar tiem, kas uzkrāti VZD uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā.
Cik liela ir šī kvadrātmetros mērāmā starpība? Viņš atbild, ka tā svārstoties piecu kvadrātmetru robežās. Bet vairāk nekā pusei to klientu, kuriem dzīvokļu platības palielinās, šis palielinājums esot robežās līdz vienam kvadrātmetram, tāpēc apsaimniekošanas izdevumi pieaugšot vien par dažiem centiem.
“RNP” gan neatbild, kurš segs izdevumus uz platību palielinājuma rēķina.
VZD apliecina, ka pagājušā gada septembrī “RNP” pieprasījis datus par 164 531 dzīvokli, samaksājot par šo pakalpojumu 11 711,17 eiro. Visticamāk, ka šos aptuveni 12 tūkstošus eiro “RNP” agri vai vēlu pieskaitīs namu apsaimniekošanas rēķiniem un kādai daļai rīdzinieku tie pieaugs. Kāds būs šis pieaugums, to viņi ieraudzīs februārī saņemtajos apsaimniekošanas rēķinos.
Var nesakrist ar zemesgrāmatā ierakstīto
Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamentā jautāju, vai iedzīvotājiem nebūs sajauktas galvas ar šīm platību atšķirībām. Un ko iesākt, ja zemesgrāmatā par dzīvokļiem reģistrētās platības nesakrīt ar Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajām?
Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Tiesu iestāžu informācijas sistēmas nodaļas vadītāja Līga Lapiņa teic, ka viena risinājuma iespējamām izmaiņām zemesgrāmatā neesot, jo gadījumi varot būt dažādi. Pēc viņas skaidrotā, Zemesgrāmatu nodaļa pati nedara neko, lai reģistrētu nekustamo īpašumu un nostiprinātu ar to saistītās tiesības.
Atbilstoši Zemesgrāmatu likumam, personai ir pienākums iesniegt Zemesgrāmatu nodaļā visus nepieciešamos dokumentus. Skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis balstās vienīgi uz tiem datiem, kas ir lūgumā un tam pievienotos dokumentos, nepieprasot nekādas ziņas no iestādēm vai citām privātpersonām. Ja dzīvokļa platība ir mainījusies, tad tā īpašniekam pašam jāpieprasa šāda veida apliecinājums no VZD.
