Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Mario Tama/ Getty Images North America/AFP/Scanpix/LETA

E-skūteri dabai nav nemaz tik draudzīgi 1

Elektrisko skrejriteņu ražotājiem patīk izcelt savu ražojumu “zaļās” īpašības, nemitīgi atgādinot, ka e-skūteru izmantošana palīdzēs samazināt gaisā esošo oglekļa emisiju skaitu, pēdīgi palīdzot novērst arī klimata pārmaiņas.

Reklāma
Reklāma
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Lasīt citas ziņas

Tomēr ASV Ziemeļkarolīnas universitātes pētījumā atklāts, ka e-skūteri patiesībā nemaz tik draudzīgi dabai nav. Jā, nenoliedzami, šie braucamie ir krietni mazāki piesārņotāji nekā automašīnas, taču divriteņus, vienkāršu pastaigu vai pat atsevišķus sabiedriskā transporta veidus elektriskajiem skrejriteņiem “zaļumā” neizdodas pārspēt.

Ko neredz e-skūteru lietotāji? Ievērojamās emisijas, kuras rodas no šo transportlīdzekļu saražošanas, transportēšanas un uzturēšanas.
CITI ŠOBRĪD LASA

Ziemeļkarolīnas universitātē veica t. s. dzīves cikla analīzi, kas nozīmē visa ierīces dzīves cikla izpēti, sākot jau no pašu materiālu ieguves dažādu detaļu ražošanai, tostarp litija jonu bateriju un alumīnija detaļu, kas nepieciešami e-skūtera darbībai. Pētījumā norādīts, ka ASV no fosilajiem resursiem iegūst apmēram 63% visas patērētās elektrības. E-skūteru ražošanā gan izmanto tikai 5% no šīs elektrības. Tomēr lielākā problēma esot tieši šie ražošanas procesā izmantotie materiāli, kā arī CO2 izmešus radošie kravas mikroautobusi, kuri naktī meklē uz ielām atstātos e-skūterus, lai tos uzlādētu.

Pētījumā secināts, ka par elektriskajiem skrejriteņiem dabai draudzīgāki ir pat ar dīzeli darbināmie autobusi. Vidēji e-skūteris uz vienu jūdzi rada apmēram 200 gramus CO2 izmešu, bet automašīnai tie ir apmēram 400 grami. Pētījumā ieteikts automašīnas aizvietot ar e-skūteriem, taču šobrīd tikai katrs trešais elektriskā skrejriteņa brauciens aizvieto braucienu ar auto.

E-skūteru īpašnieku aptaujā secināts, ka, izvēloties e-skūteri, to īpašnieki 49% gadījumu atteikušies no iešanas ar kājām vai braukšanas ar divriteni, 34% gadījumu cilvēki atteikušies no braukšanas ar auto, 11% gadījumu atteikušies no braukšanas ar autobusu, bet 7% norādīja, ka bez e-skūtera vispār nebūtu nekur braukuši.

Kā novērst problēmas? Pētījumā norādīts, ka būtu jāsāk ar mikroautobusu izmantošanas ierobežošanu e-skūteru meklēšanai naktī. Daudzās valstīs operējošais e-skūteru iznomātājs “Lime” dod iespēju šiem e-skūteru “meklētājiem” jau pirms laika rezervēt braucamrīkus, kas ļauj izvairīties no meklēšanā pavadītā laika.

Tāpat ar problēmām varētu cīnīties, izstrādājot tādus elektriskos skrejriteņus, kuru baterijas būtu izturīgākas (ar noteikumu, ka ražošanas procesā netiktu patērēts vairāk materiālu), ļaujot izvairīties no pārlieku biežas to uzlādes. Viens no pētījuma autoriem Džeremaija Džonsons ir drošs, ka, veicot izmaiņas tikai šajos divos faktoros, izdotos ievērojami samazināt e-skūteru radītos CO2 izmešus uz vienu jūdzi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.