Foto – AFP/LETA

Ebola mīl visus. Vai Latvija gatava sērgas uzliesmojumam? 7

Līdz šim ar Ebolas vīrusu sasirgušie pacienti, kuri to atveduši no Āfrikas, ir ārstēti Lielbritānijā, Francijā, Nīderlandē, Vācijā, Šveicē, Norvēģijā un Spānijā, ziņo Pasaules veselības organizācija (PVO). Zuzana Džeikaba, PVO reģionālā direktore, ziņu aģentūrai “Reuters” sacījusi, ka paredzams aizvien lielāks ar Ebolas vīrusu saslimušo skaits, slimībai nenovēršami izplatoties Eiropā, taču šī pasaules daļa esot labi sagatavota slimības kontrolei.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Kā šī labā sagatavotība izpaužas Latvijā? Nav taču izslēgts, ka kāds afrikānis no Ebolas vīrusslimības skartajām valstīm Gvinejas, Libērijas, Sjerraleones vai Nigērijas izdomā ierasties precībās pie kādas blondas Latvijas lēdijas, tāpat kā to bija izplānojis Libērijas pilsonis, kurš vēlējās ieprecēties Amerikā. Plāns izjuka jau pirmajās dienās, jo viņš uz ASV bija devies kopā ar Ebolu, kas viņu nobeidza kādā Dalasas slimnīcā. Ebola neizvēlas – tumšādains vai baltādains, tā ir vienādi bīstama visiem, sacīja P. Stradiņa klīniskās universitātes Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs infektologs Uga Dumpis.

Latvijas mediķi nav devušies misijā uz vīrusa skartajām Āfrikas valstīm, tāpēc tiek izslēgti gadījumi, ka vīrusu uz Latviju varētu atvest sasirguši mediķi. Tomēr neesot tā, ka mūsu valstī valda absolūti svēts miers, jo Ebola te negrasās iegriezties. Valsts galvenā infektoloģe Ludmila Vīksna apgalvoja, ja, par nelaimi, gadīsies, ka vīruss tomēr sasniegs arī Latviju, tad Infektoloģijas centrs tam ir gatavs. Medicīnas personāls esot apmācīts, kā rīkoties, ārstniecības iestādē ir speciālas telpas, kas ir aprīkotas ar nepieciešamo aparatūru. Jau no agrākiem laikiem, kad bija jābūt sagatavotiem atvairīt vēl citas pasaulē klīstošas un draudošas infekcijas, centrā saglabājušies arī speciāli vienreizējās lietošanas tērpi gan mediķiem, gan pacientiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) speciāliste bioloģisko apdraudējumu gadījumos Indra Liniņa uzsvēra, ka tajās valstīs, kur nav konstatēta Ebolas vīrusa izplatība no cilvēka uz cilvēku, ne PVO, ne arī citas starptautiskās institūcijas nav noteikušas ceļošanas ierobežojumus. Latvija nevar rīkoties uz savu roku, ieviešot ierobežojumus ieceļotājiem no Āfrikas valstīm, tas jādara kopīgi – Eiropas Savienības (ES) līmenī. Iespējams, ka pēc tam, kad būs zināms to gandrīz piecdesmit cilvēku veselības stāvoklis, kas kontaktējušies ar Spānijā saslimušo medicīnas māsu, kas inficējās ar Ebolas vīrusu no spāņu misionāra, kurš bija atgriezies no Sjerraleones, tiks pieņemts kāds nozīmīgs ES institūciju lēmums. 20. oktobrī kārtējā ES Ārlietu padomes sēdē pulcēsies ārlietu ministri, lai lemtu par kopējo stratēģiju Ebolas vīrusa apkarošanā. I. Liniņa teic, ka NMPD brigādes ir instruētas un apmācītas rīkoties, ja Ebolas vīruss ieceļo arī mūsu valstī.

Veselības ministrijā uzzināju, ka Rīgas Austrumu slimnīca, kuras sastāvā ir Infektoloģijas centrs, izsludinājusi iepirkumu konkursu papildu mediķu aizsargtērpu iegādei kopsummā par gandrīz 50 tūkstošiem eiro.

Daudzas Eiropas Savienības valstis dara visu iespējamo, lai Ebolas vīrusslimībai noslēgtu visus vārtus uz Eiropu. Piemēram, Somijas starptautisko attiecību ministrs Peka Hāvisto un Ārlietu ministrija ir piešķīrusi vīrusa skartajām valstīm 280 tūkstošus eiro ar Starptautiskā Sarkanā Krusta, Sarkanās Pusmēness kustības un pašas Somijas Sarkanā Krusta starpniecību, kā arī 500 tūkstoši eiro ir piešķirti PVO palīdzībai Āfrikas valstīm.

“Situācija ir draudoša, jo saslimstības gadījumu skaits turpina augt. Ja epidēmija Rietumāfrikā netiks apstādināta, sekas būs katastrofālas,” secina ministrs Hāvisto Somijas žurnālistiem izplatītajā preses relīzē.

Somijā tiek īstenots projekts, ko finansē Finanšu ministrija un ievieš Militārās medicīnas centrs, kā arī Bioloģisko draudu ekspertīžu centrs un kura mērķis ir uzlabot biodrošību, paaugstinot laboratoriju kapacitāti Tanzānijā. Projekts nodrošina arī vietējo mediķu, kā arī veterinārārstu zināšanas un pieredzes apmaiņu Tanzānijā un Somijā. Šajā projektā iesaistījusies ne tikai Veselības un sociālo lietu ministrija, bet arī Zemkopības un mežkopības ministrija, kā arī Ārlietu un Aizsardzības ministrija. Līdzīgi rīkojas arī Zviedrija un citas attīstītās valstis, piešķirot miljoniem eiro Rietumāfrikas valstīm cīņai pret Ebolu.

Reklāma
Reklāma

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums informēja, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vienā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm rosinās piešķirt vīrusa skartajām Āfrikas valstīm 30 tūkstošus līdz 50 tūkstošus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

ES Ārējo attiecību dienesta Rietumu un Centrālās Āfrikas direktors Pēteris Ustubs ir apmeklējis Ebolas vīrusa skartās valstis Nigēriju un Senegālu un ir labi informēts par situāciju arī citās valstīs, kur cilvēki mirst no šīs vīrusslimības. Viņš pastāstīja, ka statistika ir bēdīga – Sjerraleonē ik stundu saslimst pieci cilvēki. Katrās trīs nedēļās saslimušo skaits dubultojas ne tikai Sjerraleonē, bet visā reģionā. Tas nozīmē, ka apturēt šo slimību ir arvien grūtāk, taču ES nevar vienaldzīgi noskatīties uz pieminēto Āfrikas valstu gandrīz sabrukušo veselības aprūpes sistēmu. Eiropai ir jānāk palīgā, lai palīdzētu ārstniecības iestādēm un mediķiem apkarot Ebolu.

Nauda slimnīcām, laboratorijām un medicīnas darbiniekiem

P. Ustubs: “Ar Ebolu inficēto slimnieku ir tik daudz, ka neviena slimnīca nespēj viņus visus uzņemt. Cilvēku ar pēdējiem spēkiem aizved līdz slimnīcai, bet viņš netiek ārstēts, jo nav vietu. Lai ierobežotu infekcijas izplatību, slimības skartajās valstīs ir jāuzbūvē pēc iespējas vairāk vienkāršu slimnīcu. ASV to dara Libērijā, Lielbritānija palīdz Sjerraleonei, Francija – Gvinejai… ES Ārējo attiecību dienests slēdz valstu atbalsta līgumus ar Libēriju un Sjerraleoni, lai ES varētu samaksāt naudu veselības aprūpes darbiniekiem. Samazinoties ekonomiskajām aktivitātēm, Ebolas vīrusa skartajām valstīm trūkst naudas, lai samaksātu mediķiem, kas strādā ļoti sarežģītos apstākļos. No ES kopējā budžeta Gvinejai, Libērijai, Sjerraleonei un Nigērijai ir piešķirti 180 miljoni eiro. Ja saskaita kopā ES institūciju finansējumu ar visu ES dalībvalstu sniegto finansi­ālo palīdzību, kopējais naudas apjoms Āfrikai cīņā pret Ebolu sasniedz jau 350 miljonus eiro.

Nākamais ļoti smagais jautājums ir brīvprātīgie. No starptautiskās organizācijas “Ārsti bez robežām” Ebolas vīrusa skartajās valstīs strādā ap 3000 brīvprātīgo, no kuriem ap 250 ārstu ir no valstīm, kas neatrodas Āfrikā. Viņiem ir jābūt drošības sajūtai, ja, gadījumā kāds no ārstiem inficēsies, viņš nekavējoties tiks evakuēts. Patlaban Eiropas valstis nespēj nodrošināt šo evakuāciju, jo tām nav nepieciešamās militārās kapacitātes jeb saslimuša cilvēka pārvešanai atbilstoši aprīkotu lidmašīnu, tāpēc evakuāciju lielākoties veic amerikāņi. Ja ir sākusies caureja, vemšana, asiņošana, cilvēks ir jāievieto speciālā ietvarā, jo neviens nedrīkst saskarties ar viņa izdalījumiem. Ne katra lidmašīna ir piemērota šādai izolācijai. Tikai tad, ja slimība ir sākumstadijā, slimnieku var transportēt ar parasto lidmašīnu. Nesen ar Ebolas vīrusu inficējās kāds ārsts no Norvēģijas, kuru no slimības skartās zonas mājās nogādāja ar ASV palīdzību. Ebolas vīrusa straujā izplatība var izraisīt nemierus, jo cilvēki uzskata, ka valsts struktūras vainīgas pie tā, kas patlaban notiek. Jau tagad sāk pietrūkt pārtikas preču, pārtikas produktu cenas nenormāli ceļas, tiek ierobežota satiksme ar apkārtējām valstīm… Tāpēc nav izslēgts, ka šajās valstīs var sākties pārtikas krīze. Jo­projām pastāv liels risks, ka saslimstība var izplatīties ārpus šīm valstīm. Nav izslēgta iespēja, ka Ebola sasniedz arī Latviju.”

Filtrē situāciju, mērot temperatūru

P. Ustubs pastāstīja, ka vīrusa skarto Āfrikas valstu lidostās iebraucējiem un izbraucējiem ar speciālu ierīci, kura darbojas no attāluma, tiek izmērīta ķermeņa temperatūra. Ja tā ir paaugstināta, pasažieri vai nu neielaiž valstī, vai arī ievieto izolatorā. Pēc saslimšanas gadījuma Amerikā arī šīs valsts vairākās lidostās pasažieriem tiek mērīta ķermeņa temperatūra. ASV ir nolēmusi nosūtīt savus pārstāvjus uz vīrusslimības valstīm, lai palīdzētu vietējiem lidostu darbiniekiem identificēt saslimušos. Šajā dramatiskajā situācijā nav izslēgti gadījumi, kad pasažieris, kurš būs tikai saaukstējies, kļūs par aizdomās turamo.

Eiropas Komisijas attīstības komisārs Andris Piebalgs ir galvenais atbildīgais par to, lai miljoniem eiro, kas no ES tiek sūtīti uz Āfriku, tiktu izlietoti tam, kam tie paredzēti – galvenokārt laboratoriju izveidei, veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai un nedaudz arī valstu ekonomiskās situācijas atlabšanai. A. Piebalgs uzsvēra, ka regulāri tiekot sasaukta speciāla komisija, kas analizē saslimstības riskus Eiropā, un tie esot relatīvi nelieli. Iespējams, ka pienākšot brīdis, kad pilnīgi visās Eiropas lidostās pasažieriem mērīs ķermeņa temperatūru, bet tikai tad, ja būs nemaldīga pārliecība, ka tas jādara augsto saslimstības risku dēļ.

“Pasākumi, kas tiek veikti, ir atbilstoši situ­ācijas analīzei. Es gribu arvien būt optimists, kaut gan scenārijs ir diezgan tumšs. Nesen tikos ar Gvinejas veselības ministru un vienojāmies, ka cilvēkus jāturpina izglītot, kā pasargāt sevi un citus no saslimšanas. Ja kāds saslimst – jāizolē, ja nomirst, nedrīkst skarties klāt līķim, jo no tā var inficēties ilgāku laiku. Saslimstība Āfrikas valstīs parāda to, cik vārga ir pasaule globalizācijas apstākļos, ja kādā valstī izplatās kāds vīruss.”

No kurienes atlidos?

Ir maz aviokompāniju, kuras apkalpo vīrusslimības skartās valstis. To skaitā ir Eiropā pazīstamā “Brussels Airlains”, kā arī “Air France”. Inficētais Libērijas pilsonis, kurš pieminēts raksta sākumā, no Āfrikas uz Briseli atlidoja ar “Brussels Airlaines” un tālāk turpināja ceļu ar ASV aviokompāniju “Delta Air Lines”. Aviokompānija ir lūgusi visiem lidmašīnas pasažieriem kontaktēties ar ārstu. Diviem pasažieriem ir uzrādītas pazīmes, ka viņi varētu būt inficējušies, savukārt šie pasažieri ir norādījuši aptuveni 50 cilvēkus, ar kuriem bijusi saskarsme. No viņiem 14 varētu būt inficēti.

Rīgai nav tiešo lidojumu ar Āfrikas valstīm, tāpēc esot ļoti zems risks, ka Latvijā caur Rīgas lidostu var ierasties kāds inficējies melnādainais cilvēks. Taču ir tiešie reisi ar Briseli un Parīzi, kur ielido pasažieri no Āfrikas. Starptautiskās lidostas “Rīga” komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane pastāstīja, ka lidostas darbinieki ir iepazīstināti ar PVO rekomendācijām, taču vadoši norādījumi tiekot gaidīti no galvenajām veselības aprūpes institūcijām.

Uzziņa

Vīrusa izcelsme un inficēšanās iespējamība

* Ebolas vīruss tika atklāts 1976. gadā infekcijas uzliesmojuma laikā ciematā netālu no Ebolas upes Kongo Demokrātiskajā Republikā;

* Ebolas vīruss neizplatās pa gaisu. Ar to nav iespējams inficēties, pieskaroties naudai, pārtikas un rūpniecības precēm (t. sk. drēbēm), peldoties baseinos, lietojot uzturā pārtikas produktus, ēdienus vai dzeramo ūdeni;

* odi un citi posmkāji Ebolas vīrusu nepārnēsā;

* gadījuma kontakts sabiedriskajās vietās (piemēram, sēžot blakus) ar cilvēkiem, kuriem nav slimības simptomu, nerada Ebolas vīrusa pārnešanas risku;

* ziepes, hlorūdens, saules gaisma un žāvēšana ātri iznīcina Ebolas vīrusu; arī izmazgājot ar šķidrumiem inficētu apģērbu veļasmašīnā, vīruss tiks iznīcināts;

* inficēties var tiešā kontakta ceļā ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem (siekalām, urīnu, vēmekļiem utt.) no dzīviem inficētiem cilvēkiem vai mirušajiem, piemēram, apbedīšanas ceremonijā;

* saslimt var arī seksuālo kontaktu ceļā ar personu, kura pārslimojusi Ebolas vīrusslimību, pat trīs mēnešus pēc izveseļošanās.

Slimības pazīmes

* Slimība sākas pēkšņi, līdzīgi gripai vai gastroenterītam, ar strauju ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, drudzi, galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm, kakla sāpēm, vispārēju vājumu, apetītes trūkumu;

* vēlāk parādās caureja, vemšana, sāpes kuņģī, izsitumi, acu apsārtums, nieru un aknu mazspēja;

* pacientiem var būt iekšēja un ārēja asiņošana un vairāku iekšējo orgānu bojājumi;

* infekcijas inkubācijas periods – no 2 līdz 21 dienai; infekciozitāte var saglabāties līdz 76 dienām kopš slimības sākuma;

* slimības ārstēšanai nav medikamentu, nav arī vakcīnas profilaksei; pacientu ārstē, saglabājot organismā šķidrumu un elektrolītu līdzsvaru, nodrošinot plaušu mākslīgo ventilāciju, kā arī ar pretsāpju un pretdrudža medikamentiem.

Avots: Slimību kontroles un profilakses centrs, 
Pasaules veselības organizācija

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.