Egils Līcītis: Ušakova varoņeps jau beidzas – būs jākrāmē koferi, jāsavāc mantība, satinot makšķeres… 8
Kopš “Saskaņas” veselības stāvokļa ievērojamas pasliktināšanās vien partijas tēvs un dibinātājs Jānis Urbanovičs aizlicis vārdu par nelaimīgajiem un tic, ka ar dievpalīgu krīze pāries, par sociāldemokrātiem pašnodēvējušies atlabs un atkopsies. Jāsaka atklāti, runātīgais rēzeknietis nemēdz nodarboties ar dzīves īstenības pareizu atspoguļojumu, un Urbanoviča nākotnes paredzējumi nekad nav piepildījušies.
Klepus, šņaukāšanās, karsonis, drebuļi liecina par drīzām, traģiskām beigām.
Sākotnēji varēja likties, ka ieceļotāju politiskā spēka valdīšanai Latvijas galvaspilsētā nebūs ne sākuma, ne gala. Slāvu elektorāts ar izpalīdzīgu latviešu balstiņām nodrošināja saskaņiešu monopoltiesības iekrampēties Rīgas apsaimniekošanā. Daudzi biedri, kas 2009. (vai 2013., vai 2017.) gadā, kājām nākuši, ieradās uz Rīgas domi džemperos, “Rimi” maisiņiem rokās, kurējais ar bezdarbnieka kvalifikāciju, bet kurējais – maznodrošinātā statusā, pēc pilsētas deputāta pienākumu izpildīšanas un dzīves kā avenes, līdz nesdami piebāztus portfeļus, pametīs darbavietu džipos kā labi situēti ļaudis, kuriem centi kabatā nav jāskaita un kuri uzpucēti kā ķeizari.
Jānudien, daudzi deputāti tapuši ik gadu treknāki uz rīdzinieku nodokļu maksātāju rēķina.
Atklātībā nodod arvien jaunas vēstis, kā grābuši amatus, kā konsultējuši, nenieka nebēdādami par atbilstošu spēju, zināšanu trūkumu – pietika ar “Saskaņas” deputāta un līdzstrādnieka karti, lai tiktu piebarots pēc spēkavīru normām ar 2 – 3 tūkstošu mēnešalgu.
Tāda domnieku labturība, rociņu sildīšana sistemātiski un sistēmiski notika pilsētas galvas Nila Ušakova vadībā, un tagad iestādes pētī šo pelnīšanās rūpalu, vai pasākumā nav fiktīvas nodarbinātības pazīmes, kā krievu laikā teica – vai nav nelikumīgi gūtu bezstrādes ienākumu. Kurš gan neuzglūnē un nemēģina saskrāpēt līdz asinīm saskaņiešu, “darbaļaužu draugu” līdz šim neievainojamo ādu – Valsts kontrole, Valsts drošības dienests, poliči un KNAB izmeklētāji, nemaz nerunājot par domes opozīciju, kuri arvien uzķēpājuši par kolēģiem sliktāko, ko varējuši. Ušakova kompānijai samācītas vienkāršas nepaplašinātas atbildes – mūs vajā tāpēc, ka krievi, tāpēc, ka notiek politiska izrēķināšanās, tāpēc, ka aizsākts karš pret “Saskaņu”.
Kādreiz bramanīgā partijas līdera tēls tagad atbilst mocekļa dzīves aprakstam.
Valsts kontroles secinājumi par nodokļu maksātāju naudas aizplūšanu zināmā virzienā caur domes nodibinājumiem skaitās “poēma”, turklāt galu galā arī valstī vadošās partijas liekot amatā un atalgojot savējos.
Diemžēl pat tramvajā dzimis vēlētājs, kam pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā, nāk pie sajēgas, ka, teiksim pieklājīgi, kolosāli sasniegumi pilsētas pārvaldībā nav saskatāmi. Cilvēki to redz tikpat skaidri, kā vērdamies pretējās mājas logā – Ušakovs nav bijis it nekāds saimnieks! Izmeklēšanas iestādes pret pilsētas tēviem vēršas ar pilnu atbildību, tas nav politiskais presings un cujināšana pret sociālistiem.
Jāpiezīmē, ka kroņa uzņēmumi sen nerīkojas ar naudu tik bezkaunīgi, kā, piemēram, “Rīgas satiksmē” darījuši, un cenšas ievērot zināmu uzvedības režīmu. Kādam trūcīgam partijniekam varbūt nolauž pa maizes gabalam, bet parlamentārā kultūrā vairs nav pieņemts, neslēpjot pēdas, bravūrīgi izturoties, bagātīgi pārlikt nodokļu maksātāju līdzekļus vienas partijas kabatā. Turpretī Rīgā sapņoja, ka šāda ne īpaši likumīga pilsētas uzņēmumu līdzekļu komerczveja pārietu no paaudzes paaudzē, un pilsētas tēvi dzīvotu nost kā stipra kaluma, nesalaužami varasvīri. Tā vis nelaimējās. Ir tikai divas ziņas par “Saskaņas” nākotni – slikta un pavisam slikta.
Rīgas lielvecākā Ušakova varoņeps jau beidzas, un tuvu galam ir arīdzan sarkano sociķu partijas veiksmes stāsts.
Būs jākrāmē koferi, jāsavāc mantība, satinot makšķeres no bagātu lomu zvejas vietas.
Dažs zvejnieks un zvejniece paši tikuši murdā – lai nu domā, kā tikt ārā. Savādi, ka neviens ārā iznākušais nesūdzas un nestāsta, ka murdā iekļuvis politiskā pasūtījuma dēļ.
Pašlaik pat radio reklāmās prosaskaņas noalgotā reklāmas balstiņa izklausās tāda kā glaimīgi lienoša un zaglīga, pūloties no jauna stulbināt vēlētājus – balsojiet par mums! Kas Eiroparlamenta vēlēšanās balsos par “Saskaņu”, tas tūliņ sūtāms pie feldšera pārbaudīt galvu.
