“Ameriks ir nacionālists, Ušakovs atteicies no tautības.” Kā pirms un pēc EP vēlēšanām darbojās dezinformācijas “mašīna” 1
Eiropas Parlamenta vēlēšanas boikotēja viens miljons Latvijas pilsoņu! Ar šādu sensacionālu virsrakstu jau vēlēšanu dienas vakarā nāca klajā prokrieviskais interneta portāls “Baltijas balss” (bijušais “Vesti.lv”).
Portāls norādīja, ka no 1,4 miljoniem balsstiesīgo nobalsoja tikai ap 470 000 cilvēku, tātad miljons cilvēku “atteicās piedalīties vēlēšanās, neraugoties uz masīvo reklāmas kampaņu”.
Vēl lielāka demagoģija likta lietā jautājumā par ārzemēs dzīvojošo balsotāju aktivitāti: no 300 000 emigrantu nobalsojuši tikai “niecīgi 0,5%”. “Nākas atzīt, ka Latvijas pilsoņi un Eiropas problēmas ir ļoti tālu viens no otra,” prāto krievvalodīgais portāls.
Krievijas atbalstītie mediji kautrīgi noklusē faktu, ka šoreiz vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā bija lielāka nekā pirms pieciem gadiem, jo šis fakts ir pretrunā Maskavas centieniem radīt priekšstatu, ka Latvijā vājinās atbalsts Eiropas Savienībai.
Kremļa atbalstītais medijs “Sputnik” pat atļāvies apšaubīt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datus par vēlētāju aktivitāti, dodot neslēptus mājienus, ka vēlēšanu rezultāti esot viltoti. “Sputnik” apgalvo, ka vēlēšanu dienā iecirkņi bija tukši un vēlēšanu komisiju darbinieki gulējuši darba vietā.
“Uzreiz varam atcerēties gadījumu ar referendumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā: toreiz šķita, ka gandrīz visi bija pret republikas dalību ES, bet galu galā tika paziņots, ka 67% nobalsoja par iestāšanos,” raksta “Sputnik” autors Jevgeņijs Leškovskis.
Burvju mākslinieki
Nav skaidrs, kas bija tie “gandrīz visi”, kas pirms 15 gadiem iebilda pret Latvijas dalību ES, toties zināms, ka “Sputnik” un citi Kremļa mediji neapgrūtina sevi ar pamatotiem faktiem.
Piemēram, šajā rakstā “Sputnik” atsaucas uz vārdā neminētu “analītiķu un politologu” prognozēm pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ka Latvijā vēlētāju aktivitāte nebūs lielāka par 20–22%.
No tā izriet nākamais “secinājums”: CVK ar burvju mākslinieka Deivida Koperfīlda cienīgu triku palīdzību veikusi vēlēšanu rezultātu viltošanu.
“Sputnik” arī skaidri norāda, kam šāda viltošana būtu izdevīga: “Jaunās Vienotības” un “Saskaņas” sarakstiem, kas saņēmuši visvairāk balsu. Interesanti, ka “Saskaņa” acīmredzot ir kritusi prokremlisko mediju nežēlastībā, jo nolikta uz viena plaukta ar “nacionālistiem” no “Jaunās Vienotības”.
“Sputnik” atsaucas uz “politologa un analītiķa” Normunda Grostiņa viedokli, ka “Jaunās Vienotības” un “Saskaņas” pozīcijas sakrīt 95% gadījumu, tādēļ arī Eiropas Parlamentā bijušais Rīgas domes vadošais tandēms Nils Ušakovs un Andris Ameriks kopā ar Valdi Dombrovski un Sandru Kalnieti balsos par “atvērto durvju” politiku imigrantu jautājumā, atbalstīs “homoseksuālo mazākumu” un kopīgiem spēkiem lamās Krieviju.
Grostiņš bijušo komjaunatnes aktīvistu Ameriku raksturo kā “nacionālistu”, bet Ušakovs vispār esot atteicies no savas tautības.
Tādējādi par krievu interesēm Eiropas Parlamentā rūpēsies tikai viena deputāte: Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka. Grostiņam piebalso arī LKS pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs, kurš “Saskaņu” raksturo kā “latviešu nacionālās elites” pārstāvi.
“Sputnik” noklusē, ka “politologs un analītiķis” Normunds Grostiņš pats kandidēja EP vēlēšanās, bija pirmais numurs Centra partijas sarakstā (šī partija saņēma 0,49% balsu).
Tāpat rakstā citēts arī kāds latviešu presē līdz šim nedzirdēts “politologs” Ilgarts Zeiberts, kurš apgalvo, ka patiesā vēlētāju aktivitāte šoreiz bija ap 28%.
Pirms vēlēšanām prokrieviskās Rīcības partijas mājaslapā bija ievietota Zeiberta saruna ar Rīcības partijas līderi Eināru Graudiņu. Šī partija savā priekšvēlēšanu programmā bija iekļāvusi prasību panākt “visu un jebkādu” ekonomisko sankciju atcelšanu pret Krieviju, bet Graudiņa idejas neguva vēlētāju atsaucību: Eiropas Parlamenta vēlēšanās Rīcības partija saņēma vismazāk balsu, par šo politisko spēku nobalsoja 791 vēlētājs jeb 0,17%.
Rīcības partijas video Zeiberts stādīts priekšā kā “Baltijas ģeogrāfijas biedrības” valdes priekšsēdētājs.
Atšķirībā no Latvijas Ģeogrāfijas biedrības, kas ir reāla sabiedriska organizācija un darbojas LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes paspārnē, tā sauktā “Baltijas ģeogrāfijas biedrība” eksistē sociālo tīklu vidē, kur izplata prokrieviskus uzskatus.
Zīmīgi, ka svaigākais ieraksts biedrības “Facebook” lapā ir apsveikums 9. maija svētkos (ne jau Eiropas dienā, bet gan padomju armijas uzvaras svinībās). Zeiberts ir biežs viesis Krievijā, piemēram, martā viņš bija devies “darba vizītē” uz Maskavu, kur sniedzis interviju Krievijas televīzijai.
Ždanokas fani
Ar šo “biedrību” saistīts arī fotogrāfs un politiskais aktīvists Edvīns Puķe, kurš piecu gadu laikā pamanījies kandidēt vēlēšanās no pieciem dažādiem sarakstiem: 2014. gada maijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņš bija 2. numurs partijas “Suverenitāte” sarakstā, Saeimas vēlēšanās rudenī kopā ar Eināru Graudiņu kandidēja no Latvijas Krievu savienības saraksta, 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā kopā ar Graudiņu un Juri Žuravļovu bija “sociāldemokrātu” kustības “Par neatkarīgu Latviju!” sarakstā Rīgā, 2018. gada Saeimas vēlēšanās pievienojās Latvijas Centriskās partijas sarakstam un bija 1. numurs Zemgales vēlēšanu apgabalā, bet šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija Grostiņa kompanjons Centra partijas sarakstā.
Sīkpartiju kandidāti arī šoreiz palika aiz Eiropas Parlamenta borta, toties “krievu pasaules” intereses Briselē arī turpmāk pārstāvēs interfrontes veterāne Tatjana Ždanoka.
“Sputnik” priecājas, ka Briselē būs savs cilvēks, kas pretosies “rusofobu” izlēcieniem; ar “rusofobiem” acīmredzot domāti “Jaunās Vienotības” deputāti Sandra Kalniete un Inese Vaidere (varētu nākt Dombrovska vietā, ja viņš saglabās eirokomisāra amatu), kā arī no Nacionālās apvienības saraksta ievēlētā Dace Melbārde, kas nereti esot atļāvusies “nepatīkamus izteikumus pret Latvijas krieviem”.
“Sputnik” neskopojas ar dāsnām uzslavām Ždanokai: “Tatjana Arkadjevna ir pieredzes bagātākā Eiropas Parlamenta deputāte, kas sekmīgi aizstāv Latvijas krievvalodīgo intereses. Latvijas krievu balss tiks sadzirdēta, jo Ždanoka ir pierādījusi, ka var sekmīgi spēkoties ar rusofobiem, pret Krieviju naidīgi noskaņotiem Latvijas deputātiem. Tas nozīmē, ka cīņa turpinās.”
Šķelt un vājināt
Krievija jau izsenis cenšas atbalstīt eiroskeptiskos spēkus, lai vājinātu Eiropas vienotību. “Dezinformācija ir daļa no Krievijas militārās doktrīnas, tās stratēģijas, kuras mērķis ir sašķelt un vājināt Rietumus,” secina Eiropas Komisijas viceprezidents igaunis Andruss Ansips.
Kremlis nežēlo naudu informatīvā kara vajadzībām, darbojoties vairākās frontēs.
Maskavas uzmanības lokā ir gan Austrumeiropas valstis, ko Krievija uzskata par savu interešu zonu, gan lielās ES dalībvalstis, piemēram, Vācija, Francija un Lielbritānija, kuru politikas ietekmēšana varētu dot vislielāko labumu.
Kiberdrošības uzņēmuma “SafeGuard Cyber” aprēķini rāda, ka pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Krievijas atbalstītā dezinformācijas kampaņa tādā vai citādā veidā sasniegusi lielāko daļu eiropiešu jeb ap 240 miljoniem cilvēku, kam piespēlēti attiecīgi ieraksti sociālo tīklu vidē. Krievijai draudzīgie spēki ir gatavi atbalstīt pat visabsurdākās idejas, piemēram, pavasarī “Facebook” grupā “Vladimira Putina fanu klubs” tika reklamēts teksts par Eiropas Savienības “nacistisko” pagātni:
“ES integrācijas procesu jau no paša sākuma koordinēja CIP, lai Eiropā izveidotu pretkrievisku ģeopolitisko bloku. Taču CIP neizveidoja Eiropas Savienību no nulles. Daudz svarīgāku pienesumu jau agrāk bija devuši nacisti. Trešais reihs un tā okupētās teritorijas Eiropā no ģeopolitiskā skatpunkta jau bija “apvienotās Eiropas” versija. Daudzus nacistu sasniegumus vēlāk izmantoja amerikāņi, kas noteica mūsdienu Eiropas Savienības dabu, agresīvo vēršanos pret nacionālismu un Krieviju.”
Dezinformācijas apkarošanas eksperts Džils Portmans intervijā BBC secina: “Pēdējo gadu laikā esam savākuši gana daudz pierādījumu, ka Krievija mēģina ietekmēt Eiropas demokrātisko procesu. Tā cenšas stiprināt sevi, vājinot pretinieku. Tādēļ tiek nomelnoti konkrēti politiķi un izplatīta maldinoša informācija par noteiktām politikas jomām. Kopējais vēstījums ir nepārprotams: Eiropa ir sabrukuma priekšā, elite ignorē vienkāršo tautu, Eiropas identitāte un vērtības ir apdraudētas.”
Dezinformācijas jūra
Katras valsts publikai tiek piemeklētas atbilstošas viltus ziņas, kas skar konkrētās sabiedrības sāpīgākos punktus. Piemēram, Itālijā tika izplatīts video, kurā it kā esot redzams migrantu uzbrukums policijas automašīnai, lai gan patiesībā video bija ņemts no kādas filmas.
Līdzīgi arī Polijā tika izmantoti filmas skati, lai izplatītu vēstījumu, ka iebraucēji masveidā izvaro Eiropas sievietes.
Spānijā dezinformācijas izplatītāji centās uzkurināt spāņu naidu pret kataloņiem, izplatot viltus ziņu, ka separātisti nolēmuši slēgt klīniku, kas bērnus ārstē no vēža. Vācijā pie Zaļās partijas biroja parādījās naidu kurinošs plakāts ar tekstu “Nāvi baltajiem vācu vīriešiem!”, lai radītu priekšstatu, ka tas ir attiecīgās partijas priekšvēlēšanu solījums.
Dezinformācijas kampaņā tika izmantots arī homoseksuālais Luksemburgas premjers Ksavjē Betels, kurš virtuāli tika “sapārots” ar Eirovīzijas uzvarētāju, “bārdaino dāmu” Končitu Vurstu, lai uzskatāmi parādītu “pagrimušās” Eiropas vērtības.
“Eiropa pirms EP vēlēšanām slīgst dezinformācijas jūrā. Šo tīklu izmērs un izsmalcinātības pakāpe tos padara par demokrātijas masu iznīcināšanas ieročiem, un šobrīd tie ir notēmēti tieši uz Eiropu,” atzina sabiedriskās organizācijas “Avaaz” pētnieks Kristofs Šots.
Viltus citāti
Viltus ziņu kampaņas tiek mērķētas gan uz jauniešiem, kas pārsvarā sazinās ar sociālo tīklu palīdzību, gan vecākās paaudzes cilvēkiem, kas izauguši drukātās preses laikmetā un pieraduši ticēt, ka uz rakstīto vārdu var paļauties.
Eiropas Savienība mēģina izdarīt spiedienu uz interneta tehnoloģiju milžiem “Facebook”, “Google”, “Twitter” un citiem, lai tie aktīvāk identificētu un aizvāktu viltus ziņas no saviem tīkliem. Taču tas nav vienkāršs uzdevums.
“Katru dienu mēs bloķējam miljoniem viltus kontu un izmantojam arvien gudrākas tehnoloģijas. Taču mums jācīnās ar viltīgu un apņēmīgu pretinieku, kas vēlas manipulēt ar sabiedrisko domu,” savā paziņojumā vēsta “Facebook”.
Sociālo tīklu vidē tiek izplatītas ne tikai pilnīgi izdomātas viltus ziņas, bet arī patiesa informācija, kas tiek pasniegta dezinformācijas kampaņu veidotājiem izdevīgā mērcē.
Piemēram, tiek apkopota informācija par visiem gadījumiem, kad imigrants pastrādājis noziegumu, lai radītu priekšstatu, ka šādu gadījumu ir daudz vairāk nekā patiesībā.
“Izdomāt kaut ko pilnīgi jaunu nav viegli. Daudz vienkāršāk ir pavairot jau esošo saturu,” secina Atlantijas Padomes dezinformācijas pētnieks Bens Nimmo. Dažkārt tiek manipulēts ar konkrētu politiķu citātiem, kas tiek izrauti no konteksta vai pilnībā pārveidoti, lai sagrozītu domu.
Piemēram, pirms EP vēlēšanām internetā tika izplatīti citāti, kas tika piedēvēti Eiropas sociālistu līderim Fransam Timmermansam.
Citātos bija iekļauts apgalvojums, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Timmermanss vēlas likvidēt Eiropas nacionālās valstis un veicināt musulmaņu vīriešu ievešanu Eiropā. Kā noprotams, viltus citātu sacerēšanai par iedvesmu kalpoja Timmermansa runa 2015. gadā, kad viņš atzina, ka Eiropai neizdosies izvairīties no dažādības.
Eiropas uzvara
Viens no dezinformācijas kampaņas mērķiem bija samazināt vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo pie zemas vēlētāju aktivitātes ir vieglāk manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem, veicinot radikālo spēku iekļūšanu parlamentā.
Salīdzinoši zemā vēlētāju aktivitāte ir viens no iemesliem, kas izskaidro Tatjanas Ždanokas panākumus EP vēlēšanās, jo mandāta iegūšanai pietika ar nepilniem 30 000 balsu (Saeimas vēlēšanās, lai pārvarētu 5% barjeru, vajadzēja vairāk nekā 40 000 balsu, kas LKS nebija pa spēkam).
Taču kopumā šajās EP vēlēšanās bija necerēti liela vēlētāju aktivitāte, jo Eiropā vidējais rādītājs bija 51%, pārtraucot ierasto tendenci, ka ar katrām EP vēlēšanām balsotāju aktivitāte arvien samazinās.
2014. gadā attiecīgais rādītājs bija tikai 42,6%. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks secina, ka šīs vēlēšanas bija laba zīme Eiropai.
“Lielākā daļa vēlētāju nobalsoja par efektīvāku, spēcīgāku un vienotu Eiropas Savienību, noraidot spēkus, kas gribēja vājināt Eiropu,” uzsver Tusks. Pēc viņa domām, britu breksita sāga eiropiešiem kalpoja kā vakcīna pret viltus ziņām un antieiropeisko propagandu.
Kembridžas universitātes pētniece Džūlija Rouna intervijā BBC gan uzsver, ka Brisele koncentrē pārāk lielu uzmanību uz Krievijas dezinformācijas draudiem, novēršot uzmanību no reālām problēmām.
“Cilvēki patiešām ir noraizējušies par ekonomisko nevienlīdzību, jauniešu bezdarbu un it īpaši par imigrāciju. Mēs varam vērot galēji labējo spēku mobilizāciju visā Eiropā, un to nevar skaidrot tikai ar ārējo spēku ietekmi.”
Vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās (%)
Vidēji ES 51
Beļģija: 88
Dānija: 66
Vācija: 61
Īrija: 50
Francija: 50
Itālija: 55
Luksemburga: 84
Nīderlande: 42
Lielbritānija: 37
Grieķija: 59
Spānija: 64
Portugāle: 31
Zviedrija: 55
Austrija: 60
Somija: 41
Čehija: 29
Igaunija: 38
Kipra: 45
Lietuva: 54
Latvija: 34
Ungārija: 43
Malta: 73
Polija: 46
Slovēnija: 28
Slovākija: 23
Bulgārija: 33
Rumānija: 51
Horvātija: 30
