EK pieņem galīgo “Brexit” “nevienošanās” ārkārtas tiesību aktu paketi 0
Saistībā ar gatavošanos “Brexit”, Eiropas Komisija (EK) trešdien pieņēmusi galīgo “nevienošanās” ārkārtas tiesību aktu paketi attiecībā uz “Erasmus+” studentiem, sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumiem un Eiropas Savienības (ES) budžetu.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, ņemot vērā pieaugošo risku, ka Lielbritānija var izstāties no ES šā gada 30.martā bez vienošanās, EK šodien pieņēma galīgo ārkārtas priekšlikumu kopumu.
Pakete atbilst Eiropadomes 50.panta 2018.gada novembra un decembra aicinājumam aktivizēt sagatavošanās darbu visos līmeņos, 2018.gada 19.decembrī pieņemtajam EK Ārkārtas rīcības plānam, kas ietver vairākas likumdošanas iniciatīvas, un pagājušajā nedēļā iesniegtajiem ārkārtas priekšlikumiem par ES zivsaimniecības nozari.
Šodien pieņemtie tiesību akti nodrošinās, ka “nevienošanās” gadījumā ES un Lielbritānijas jaunieši, kas 2019.gada 30.martā piedalās programmā “Erasmus +”, var turpināt uzturēšanos bez pārtraukuma. Tāpat tiek nodrošināts, ka ES dalībvalstu iestādes, aprēķinot sociālos pabalstus, piemēram, pensijas, arī turpmāk ņems vērā apdrošināšanas, (paš)nodarbinātības vai uzturēšanās periodus Lielbritānijā.
Vienlaikus tiesību akti nodrošinās to, ka ES finansējuma saņēmēji Lielbritānijā turpinās saņemt maksājumus saskaņā ar pašreizējiem līgumiem ar nosacījumu, ka Lielbritānija turpina pildīt savas finansiālās saistības pret ES budžetu. Šis jautājums ir nošķirts no finanšu norēķina starp ES un Lielbritāniju.
Programma “Erasmus+” ir viena no ES pamatprogrammām, pateicoties kurai, 30.martā 14 000 jaunieši no ES-27 valstīm, tajā skaitā studenti, stažieri augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības jomā, jaunieši, kas mācās, un izglītības darbinieki, uzturēsies Lielbritānijā, bet 7000 programmas dalībnieki no Lielbritānijas atradīsies ES-27 valstīs, skaidro EK.
“Nevienošanās” gadījumā viņi nevarēs pabeigt studijas un, iespējams, vairs nebūs tiesīgi saņemt stipendijas. Šodienas priekšlikuma mērķis ir to novērst, nodrošinot, ka šādā situācijā studenti un praktikanti, kas piedalās programmā “Erasmus +”, Lielbritānijas izstāšanās brīdī, var pabeigt studijas un turpināt saņemt attiecīgo finansējumu vai stipendijas.
Savukārt pilsoņu sociālā nodrošinājuma tiesību aizsardzības jomā EK ir konsekventi norādījusi, ka ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā un Lielbritānijas valstspiederīgo tiesības ES ir EK prioritāte. Pēc EK domām, viņiem nebūtu jācieš “Brexit” dēļ. Šodienas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka “nevienošanās” gadījumā tiek aizsargātas to cilvēku tiesības, kuri izmantoja savas tiesības brīvi pārvietoties pirms Lielbritānijas izstāšanās.
Kā skaidro EK, šīs tiesības ietver apdrošināšanas, (paš)nodarbinātības vai uzturēšanās periodus Lielbritānijā pirms izstāšanās. Piemēram, tas nozīmē, ka gadījumā, ja ES-27 valstu iedzīvotājs pirms “Brexit” ir desmit gadus strādājis Lielbritānijā, šis periods būtu jāņem vērā ES dalībvalsts kompetentajām iestādēm, aprēķinot pensijas tiesības valstī, kurā viņš pensionējas.
Regulas priekšlikums nodrošina, ka dalībvalstis turpina piemērot ES sociālā nodrošinājuma koordinācijas pamatprincipus, proti, vienlīdzīgu attieksmi, pielīdzināšanu un summēšanu. Šodien iesniegtais priekšlikums nekādā veidā neaizvieto izstāšanās līguma, par ko tika panākta vienošanās 14.novembrī, būtiskās priekšrocības. Tas neattiecas uz tiesībām, kas uzkrātas pēc 2019.gada 29.marta, uz iespēju pārvest naudas pabalstus uz citu valsti, uz pastāvīgu slimības pabalstu nodrošināšanu natūrā un uz noteikumiem par piemērojamajiem tiesību aktiem, brīdina EK.
Saistībā ar ES budžeta līdzekļu saņēmēju aizsardzību EK vērš uzmanību, ka 28 dalībvalstīm ir jāpilda visas saistības, ko tās ir uzņēmušās. Tas pats attiecas arī uz “nevienošanās” scenāriju, proti, tiek sagaidīts, ka Lielbritānija turpinās pildīt visas saistības, kas izriet no dalības ES.
Šodienas priekšlikums ļauj ES nevienošanās gadījumā izpildīt savas saistības un turpināt 2019.gadā veikt maksājumus Lielbritānijas saņēmējiem attiecībā uz līgumiem, kas parakstīti, un lēmumiem, kas pieņemti pirms 2019.gada 30.marta, ar nosacījumu, ka Lielbritānija pilda savas 2019.gada budžeta saistības un ļauj veikt vajadzīgās revīzijas pārbaudes un kontroles. Tas palīdzētu mazināt “nevienošanās” scenārija būtisko ietekmi attiecībā uz plašu nozaru klāstu, kas saņem ES finansējumu, piemēram, pētniecība, inovācija vai lauksaimniecība.
EK uzsver, ka šie pasākumi nemazinās un nevar mazināt nevienošanās scenārija vispārējo ietekmi, un tie nekādā veidā nekompensēs nesagatavotību un nekopēs visas priekšrocības, kuras sniedz dalība ES, vai jebkāda pārejas perioda noteikumus, ko paredz izstāšanās līgums.
Šodien publiskotajiem priekšlikumiem ir pagaidu raksturs, ierobežota darbības joma, un tos vienpusēji pieņems ES. Tajos ir ņemtas vērā diskusijas ar dalībvalstīm. EK turpinās atbalstīt dalībvalstis sagatavošanās darbā un ir pastiprinājusi savus centienus, piemēram, rīkojot vizītes visu 27 ES dalībvalstu galvaspilsētās, uzsvēra pārstāvniecībā.
EK cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu (EP) un Padomi, lai nodrošinātu ierosināto tiesību aktu pieņemšanu, tā lai tie būtu spēkā 2019.gada 30.martā. EK arī norāda EP un Padomei, ka ir svarīgi, lai deleģētie akti stātos spēkā pēc iespējas ātrāk.
EK brīdina, ka valstu un ES iestādēm ir jāsagatavojas diviem galvenajiem iespējamiem scenārijiem.
Pirmajā no tiem, ja izstāšanās līgums tiks ratificēts līdz 2019.gada 30.martam, ES tiesību aktus Lielbritānijai vairs nepiemēros un tie Lielbritānijā nebūs spēkā no 2021.gada 1.janvāra jeb pēc 21 mēneša pārejas perioda. Izstāšanās līgums ietver iespēju vienu reizi pagarināt pārejas periodu par vienu vai diviem gadiem.
Otrajā scenārijā, ja izstāšanās līgums līdz 2019.gada 30.martam netiks ratificēts, pārejas perioda nebūs, un ES tiesību aktus Lielbritānijai vairs nepiemēros un tie Lielbritānijā nebūs spēkā no 2019.gada 30.marta. Šis tiek saukts par “nevienošanās” jeb “kraujas malas” scenāriju.
