Latvijas zāļu ražotāja “Silvanols” “Faringo Spray” ražošanas līnija.
Latvijas zāļu ražotāja “Silvanols” “Faringo Spray” ražošanas līnija.
Foto: Ieva Makare/LETA

Ekonomikas ministrija prognozē ražotājcenu izmaiņas šogad. Ko sagaidīt? 0

Šogad apstrādes rūpniecībā ražotājcenu pieaugums gaidāms lēnāks nekā 2018.gadā, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Viņa norādīja, ka ražotājcenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika.

“2018.gada beigās pasaules enerģijas un izejvielu cenām bija vērojams kritums. Vienlaikus vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotājcenu kāpumu turpinās ietekmēt izaugsmes tempi,” prognozēja EM pārstāve.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šnīdere norādīja, ka pēc vērā ņemama cenu kāpuma 2017.gadā, arī 2018.gadā apstrādes rūpniecībā turpinājās straujš ražotājcenu pieaugums. Kopumā 2018.gadā cenu kāpums bija straujākais kopš 2011.gada.

“Ražotājcenas apstrādes rūpniecībā auga straujāk vietējā tirgū realizētajai produkcijai, ko ietekmēja iekšzemes pieprasījums un izaugsmes tempu palielināšanās,” piebilda eksperte.

EM pārstāve minēja, ka 2018.gada desmit mēnešos pasaules enerģijas cenas uzrādīja strauju pieaugumu, bet gada beigās tās samazinājās, ko galvenokārt noteica cenu kritums naftai augstu ieguves apmēru un pazeminātu globālās ekonomikas izaugsmes prognožu dēļ.

Arī izejvielu cenas, pēc kāpuma gada pirmajā pusē, kopš jūlija pakāpeniski samazinājās.

2018.gadā nozaru dalījumā būtiskākais ražotājcenu pieaugums bija kokapstrādē – par 8,9%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 6,7%, citu transportlīdzekļu ražošanā – par 8,9%, ķīmisko vielu ražošanā – par 4% un pārtikas produktu ražošanā – par 1,9%.

“Ražotājcenu pieaugumu kokapstrādē un pārtikas produktu ražošanā līdzīgi ietekmēja gan cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai. Pērējās minētajās nozarēs ražotājcenu pieaugumu ietekmēja cenu kāpums eksportētajai produkcijai. Lielākā pazeminošā ietekme 2018.gadā bija ražotājcenu samazinājumam elektrisko iekārtu ražošanā – par 1,3%. Ražotājcenu samazinājumu šajā nozarē noteica cenu kritums eksportētajai produkcijai,” informēja Šnīdere.

Reklāma
Reklāma

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas rūpniecībā ražotājcenas pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, pieauga vidēji par 4,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotājcenas pagājušajā gadā palielinājās par 5,5%, bet eksportētajai produkcijai – par 3,6%.