Eksperts: Baltijas valstu valdībām jāpārskata Rail Baltica pārvaldības un ieviešanas modelis 0
Autors: Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā
Esošajā situācijā, pēc Grafa domām, skaidri izgaismojas problēmas sakne, kas ir kopuzņēmuma “Rail Baltica” pārvaldības modelis un atbildības sadalījums projekta ieviešanā.
Runājot līdzībās, piemēram, ja “Rail Baltica” pārvaldības modeli mēs pārnestu uz skolu, tad sanāk tā, ka direktors, kuram ir jāatbild par skolotāju darba rezultātu, vienlaikus pats iet klasē mācīt bērnus un atskaitās skolotājam par sasniegtajiem rezultātiem.
Kas notiktu ar skolotāju, ja viņš aizrādītu pašpārliecinātam direktoram par sliktu darbu? Tas jau saknē rada interešu konflikta situācijas, kas arī notiek “Rail Baltica”.
“RB Rail” akcionāriem – dzelzceļa uzņēmumiem – ir duāla loma “Rail Baltica” projektā. No vienas puses akcionāri pilda tipiskos uzdevumus atbilstoši Komerclikumam – tajā skaitā ievēlē padomi, kas uzrauga uzņēmuma valdes darbu.
No otras puses, “RB Rail” akcionāri arī paši ievieš “Rail Baltica” projektu, saņem daļu no “Rail Baltica” paredzētā finansējuma caur kopuzņēmumu.
Līdz ar to kopuzņēmuma valdei jānodrošina, ka finansējums tiek izlietots atbilstoši nosacījumiem un zināmā mērā jāuzrauga akcionāra darbības, bet vienlaikus akcionāru pārstāvji padomē uzrauga “RB Rail” valdes darbu.
Tāpēc Baltijas valstu valdībām sadarbībā ar Eiropas Komisiju, kas finansē “Rail Baltica” projektu ar 85%, jāpārskata projekta pārvaldības un ieviešanas modelis, lai nodrošinātu projekta īstenošanu paredzētajā termiņā un atbilstoši budžetam.
Viens no risinājumiem, kas Baltijas valstu valdībām jāvērtē, kā nodrošināt lielāku lomu kopuzņēmumam projekta ieviešanā, lai izslēgtu interešu konfliktu.
Tā kā “RB Rail” padome uzrauga starptautisku piecu miljardu vērta projekta īstenošanu, kopuzņēmuma padomes sastāvā jāiesaista profesionāļi.
Tiem būtu jābūt neatkarīgiem padomes locekļiem ar ievērojamu starptautisku pieredzi privātajā sektorā un liela mēroga projektu īstenošanā, kuri nav ne tieši, ne netieši saistīti ar “RB Rail” akcionāriem un dzelzceļa uzņēmumiem.
Ja Baltijas valstu valdības nepārskatīs projekta pārvaldības un īstenošanas modeli, nav pamata domāt, ka ar jauna vadītāja iecelšanu problēmas atrisināsies pašas no sevis.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts (BKPI) ir starptautiski atzīta organizācija, kas aktīvi veicina labas korporatīvās pārvaldes principu ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs.
BKPI Baltijas valstīs īsteno vadības izglītības programmas augstākā līmeņa vadītājiem, biznesa īpašniekiem, padomes un valdes locekļiem, kā arī piedāvā pētījumus un vadlīnijas korporatīvās pārvaldības jautājumos Baltijas valstu privātā sektora un valsts uzņēmumiem.
Kā vēstīts, 27.septembrī par aiziešanu no dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” ieviešanas kopuzņēmuma “RB Rail” izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas amata paziņoja Baiba Rubesa.
Atkāpšanās iemesli esot balstīti krasi atšķirīgā un nesavienojamā redzējumā par turpmāko “Rail Baltica” projekta vadības un ieviešanas modeli, teica Rubesa.
