Svaigs gaiss mājoklī, nezaudējot siltumu – jālieto rekuperatoru! 0
Lai gan mājas omulību visvairāk nodrošina kamīnā degoša malka, pārējie mājokļa apsildes veidi mainās. Tradicionālas apkures tehnoloģijas (krāsns) kļūst efektīvākas un parādās jaunas, alternatīvas apkures iespējas, tādas kā dažādi siltumsūkņi.
Pati siltuma ražošana kļūst ekonomiskāka, kas mazliet izlīdzina kurināmā cenu kāpumu, un parocīgāka – piemēram, to iespējams regulēt no attāluma. Papildus visam krietni uzlabojas mājas konstrukciju siltumnoturība un mājas ekspluatācijas laikā saražoto siltumu izmanto atkārtoti.
Trešdaļa siltuma pazūd tik un tā
Vēl nerenovētajās mājās 65–80% siltuma aizplūst caur blīvām konstrukcijām – sienām, jumtu un logu stiklojumu. Tikai 20–35% no kopējā siltumenerģijas daudzuma pazūd ventilējot. Renovējot siltuma zudumi caur konstrukcijām samazinās, bet ventilācija tik un tā dārgo siltumu izvada atmosfērā.
Atgūstot siltumu no ventilācijas izmešiem, tiktu iegūta ievērojama ekonomija. Normatīvie akti nosaka minimālo gaisa apmaiņu cilvēkam – 15 m3/h.
Gaisa relatīvajam mitrumam jābūt 40–60% gaisa temperatūrā 18–20 ºС. Palielinoties gaisa temperatūrai, jāpalielinās arī relatīvajam gaisa mitrumam.
Ogļskābās gāzes CO2 norma telpās ir 300–400 ppm. Ja tās koncentrācijas līmenis gaisā siltinātās, bet bez atbilstošas ventilācijas aprīkotās ēkās paaugstinās līdz pat piecām reizēm, tas var izraisīt garīgo un fizisko spēju pasliktināšanos. Tā kā mājas konstrukcijas notur siltumu, atliek nelaist to ārā ar ventilāciju.
Rekuperatori ļauj noturēt siltumu
Parastas ventilācijas gadījumā izplūstošais gaiss aiznes līdzi arī tajā uzkrāto siltumu. Ieplūstošais gaiss ir auksts, un tas ir jāuzsilda no jauna, tērējot papildu enerģiju. Skādi var samazināt, izmantojot tehniskas sistēmas, kas ļauj atgūt siltumu un ko sauc par rekuperatoriem.
Pēc definīcijas siltumenerģijas rekuperācija ventilācijas sistēmās saprotama kā izejošā gaisa siltumenerģijas izmantošana, lai piesildītu pieplūstošo gaisu. Toties vasarā telpās, kur darbojas gaisa kondicionēšanas iekārtas, rekuperācija ļauj ienākošo gaisu atdzesēt.
Tieši siltuma apmaiņas process ir galvenā rekuperatora atšķirība no parastas ventilācijas iekārtas. Rekuperācijas iekārtas ļauj atgūt līdz pat 90% no izplūstošā siltuma, un šī iespēja ir galvenā to izmantošanas priekšrocība.
Centralizētā sistēma
Siltuma atgūšanai no ventilācijas izmešiem izmanto divu veidu rekuperācijas sistēmas – centralizēto un decentralizēto. Centralizētā ventilācijas–rekuperācijas sistēmā visi mājas (vai telpu grupas) ventilācijas vadi ir savienoti vienā sistēmā un pievienoti pie viena jaudīga rekuperatora, kas uzsilda ienākošo gaisu.
Izmanto vairākus rekuperācijas veidus. Populārs ir šķērsplūsmas plākšņu tipa siltummainis, ko uzstāda gan sadzīves, gan komerciālajās ventilācijas iekārtās. To veido krustveida formas alumīnija plāksnes, starp kurām plūst izolētas pieplūdes un nosūces gaisa straumes.
Pretplūsmas siltummaiņi pēc uzbūves ir līdzīgi šķērsplūsmas siltummaiņiem, vienīgi tiem ir lielāks termālās saskarsmes laukums un augsta energoefektivitāte. Rotējošajā siltummainī ventilācijas iekārtās uz gultņiem uzstāda rotoru, kuru veido plakanas alumīnija lentes ar gaisa caurplūdes kanāliem.
Siltais nosūces gaiss piesilda alumīnija lentes, un, rotoram griežoties, siltumu atdod gaisa piesildei. Komerciālajās ventilācijas iekārtās izmanto glikola gaisa rekuperācijas sistēmas. Viens siltummainis atrodas nosūces gaisa plūsmā, saņem siltumu no izejošā siltā telpas gaisa un ar siltumaģenta palīdzību to pārvada siltummainim.
Pie rekuperatora nepieciešams uzstādīt pieplūstošā gaisa sildītāju, kurš aukstajā periodā veiks gaisa piesildīšanu, lai gaisa apmaiņas procesā neveidotos kondensāts. Tādēļ speciālisti iesaka izvēlēties siltummaini, kas spēj atgūt arī mitrumu.
Autonomas iekārtas
Decentralizētās ventilācijas iekārtas ar rekuperatoru opciju tiek uzstādītas pa vienai vai pa pāriem katrā atsevišķā telpā. Tām ir raksturīga ļoti vienkārša uzstādīšana, apkalpošana un kontrolēšana. Iekārta sastāv no caurulē ievietota ventilatora, kura vidusdaļā ir novietots keramiskais siltummainis.
Vispirms iekārta 70 sekundes darbojas nosūkšanas režīmā, ar silto gaisu uzsildot sildķermeni. Pēc tam ventilators automātiski pārslēdzas pieplūdes režīmā un nodrošina svaiga un uzsiluša gaisa ieplūdi telpās. Standarta ciklu intervāls ir 70 sek., un to var mainīt robežās no 30 līdz 1 sek.
Rekuperācija var nodrošināt to, ka tad, ja āra temperatūra ir -20°C un iekšējā telpu temperatūra +20°C, tad ienākošā gaisa temperatūra būs ap +11°C, tātad krietni augstāka nekā ārā.
Šādu iekārtu uzstādīšanai pietiek ar sienā izurbtu caurumu, kurā ievieto rekuperācijas iekārtu. Kā priekšrocību var minēt to, ka šīs iekārtas ir vieglāk, ātrāk un efektīvāk iztīrīt. Izvēloties iekārtas, jāizvēlas jauda, kas nodrošina pietiekamu daudzumu svaiga gaisa. Vēlamo apjomu nosaka telpu kubatūra un tajā pastāvīgi esošo cilvēku skaits.
Visbiežāk decentralizētos rekuperatorus uzstāda telpās, kur neuzturas vairāk par desmit cilvēkiem, taču ir tehniski risinājumi, kas ļauj iekārtas uzstādīt arī lielākās telpās ar lielāku cilvēku skaitu, piemēram, biroju telpās. Var vienā telpā izmantot vairākas mazākas jaudas ierīces vai arī pāris ļoti jaudīgas.
Ar ventilatoru/rekuperatoru ziemā ekonomē siltumenerģiju, toties vasarā iespējams veidot rekuperatora un kondicioniera “duetu”. Kondicioniera atdzesētais gaiss caur rekuperatoru atdod savu vēsumu no āra ienākošajam siltajam gaisam, tādējādi palīdzot ekonomēt kondicioniera patērēto elektroenerģiju.
Dažādas funkcijas, dažādas cenas
Rekuperatori ir nopērkami plašā cenu un opciju izvēlē. Tos var vadīt no pults, vēdinot vai pievienojot siltuma atguves režīmu. Klusais nakts režīms ieslēdzas automātiski, samazinoties apgaismojumam. Iekārtām iespējams piekomplektēt dažādu veidu sensorus, lai pilnīgotu to darbību.
Ir rekuperatori, kuri darbojas ar priekšsildītāju (kas tērē elektroenerģiju), un iekārtas, kas iztiek bez tā, izmantojot īpašus siltummaiņus vai arī novadot kondensātu vairāku centimetru attālumā no fasādes.
“”LUNOS e2” ir vieni no mazākajiem rekuperatoriem pasaulē, kuri darbojas pēc reģeneratīvā siltuma atguves principa. Tā kompaktais keramikas kompozītmateriāla siltummainis nodrošina siltuma atguves koeficientu līdz pat 91%. “Lunos” rekuperācijas sistēmas princips ir lielākās telpās (vai divās mazākās) rekuperatorus montēt pa pāriem un to darbību sinhronizēt.
Kamēr iekārta no viena telpas gala 70 sek. gaisu izvada uz āru, otra, kas novietota citā telpas galā, to ievada. Tā veidojas dubulti pastiprināta gaisa vilkme, kas ļauj daudz pilnvērtīgāk nodrošināt gaisa apmaiņu,” stāsta Patriks Rudzītis, “Lunos Latvija” projektu vadītājs.
