“Es neesmu drosmīga cīnītāja, nedz iedvesmotāja.” Runājot par vēzi, aicina izvairīties no klišejām 0
“Cīnītājs, varonis, drošsirdīgais” – tie ir tikai daži apzīmētāji, ko bieži veltām cilvēkiem, kuri ārstējas no onkoloģiskām saslimšanām. Bet jauns pētījums liecina, ka daži pacienti tos uztver kā nepiemērotus savām izjūtām un situācijai, raksta BBC.
Makmillana Vēža pacientu atbalsta fonda veiktajā pētījumā atklājās, ka paši pacienti par piemērotākajiem atzinuši jēdzienus “vēža upuris” un “vēža skartais”.
Labdarības organizācijas pārstāvji tādējādi arī uzsvēra, ka vienkārši vārdi reizēm var tikt uztverti ļoti atšķirīgā veidā.
Kā runāt par nāvi ar mirstošo?
Onkoloģiskajiem pacientiem tāpat nepatīk, ja viņu smago diagnozi nosauc par “karu” vai “cīņu” un atzīst, ka viņi “zaudējuši cīņā ar vēzi”, liecina “YouGov” īstenotais pētījums.
Šāda aizskaroša terminoloģija, viņuprāt, visbiežāk parādās rakstos plašsaziņas līdzekļos un ierakstos sociālajos tīklos.
Secināts, ka slimnieki dod priekšroku “saukt lietas īstajos vārdos”, gan attiecībā uz slimību, gan tās iespējamo letālo iznākumu.
“Es neesmu iedvesmojoša”
Četrdesmit septiņus gadus vecajai Medijai Mahonijai, sociālajai darbiniecei no Londonas, ir neārstējams krūšu vēzis ar metastāzēm. Pirmo reizi krūts vēzis viņai diagnosticēts 2011. gadā un kopš tā laika atgriezies piecas reizes.
“Manuprāt, apzīmējumi saistībā ar vēzi var būt visai negatīvi iekrāsoti, piemēram, “drosmīga, cīnītāja un izdzīvotāja” ir standarta frāzes, ar kurām izdara milzu spiedienu uz cilvēku, kurš tikko uzzinājis savu diagnozi,” viņa sacīja.
Mendijai arī ir iebildumi pret izteicienu “zaudējis cīņā ar vēzi.” “Tas ļauj saprast, ka tu necīnījies vai padevies,” viņa uzskata.
Tā vietā viņa dod priekšroku “skaidrai valodai un faktiem” un par sevi runā kā par cilvēku, kurš “dzīvo ar neārstējamu vēzi.”
“Es neesmu drosmīga vai iedvesmojoša, vienkārši cenšos nodzīvot labi to laiku, kas man atvēlēts,” viņa piebilda.
Savukārt Kreigs Tolijs, kuram vairogdziedzera vēzis diagnosticēts 2016. gadā, domā, ka vārds “cīņa” var būt iedvesmojošs, tomēr izprot arī pretējo viedokļu paudējus. “Vārdus, kas saistās ar “cīņu” un “karotājiem” dažādi cilvēki uztvers atšķirīgi,” sacīja 31 gadu vecais Kreigs, kuram šobrīd ir remisijas periods un kurš brīvajā laikā nodarbojas ar svarcelšanu.
“Man pašam šie vārdi ļoti palīdzēja sakopot spēkus un uztvert vēzi kā izaicinājumu, kas jāpārvar,” viņš paskaidroja. “Visiem patīk stāsti par varonīgiem karotājiem”.
Vārdi, kas šķiro cilvēkus
Makmillana centra pārstāve Karena Robertsa, runājot par pētījuma rezultātiem, sacīja: “Tie parāda, cik ļoti atšķirīgi cilvēki uztver vienkāršus vārdus un aprakstus. Vēzis liek saskarties ar dažādām situācijām, un emocionālās sāpes, kad draugi un ģimene nespēj atrast īstos vārdus, padara visu vēl grūtāku.”
“Piesaistot uzmanību šai problēmai, aicinām cilvēkus atklātāk runāt par vārdiem, kurus viņi vēlētos dzirdēt, tādējādi atvieglojot dzīvi un attiecības,” viņa uzsvēra.
Pēc Mendijas vārdiem, nav nepieciešamības izlasīt medicīnas mācību grāmatu un atlasīt atslēgvārdus, runājot ar vēža pacientu – pilnīgi saprotama ir situācija, kad šādā situācijā nezini, ko teikt.
“Ja jūs man sacīsiet, ka jūtaties neveikli un nezināt, ko teikt, es atradīšu veidu, kā jums palīdzēt. Un būs reizes, kad es vienkārši teikšu, ka mums par to nevajag runāt. Bet esiet reālistiski,” viņa aicināja.
Makmillana Vēža pacientu atbalsta fonds organizēja pētījumu un kampaņu, lai piesaistītu uzmanību vēža problēmai un informētu par pieejamo atbalstu.
Ja jūs esat ārstējušies vai ārstējaties no vēža, kādus vārdus labāk izvēlēties tuviniekiem un paziņām, ar jums par to runājot? Kādus vārdus labprātāt dzird jūsu tuvinieki, kas slimo ar vēzi?
