Foto – Evija Trifanova/LETA

Estrādes pārbūve joprojām apdraudēta 3

Otrdien valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) ierosinājuma Mežaparka Lielās estrādes teritorijai Ostas prospektā 11, Rīgā, noteica nacionālo interešu objekta statusu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 228
Lasīt citas ziņas

KM ieskatā tas nepieciešams, lai varētu savlaicīgi sagatavot nepieciešamo infrastruktūru XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei 2018. gadā, kā arī nodrošinātu Mežaparka Lielās estrādes būvniecības darbus noteiktajos termiņos. “LA” jau ir rakstījusi, ka bažas, vai to pirmo kārtu izdosies īstenot līdz valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem, ir pastiprinājušās pēc tam, kad jau trīs būvkompānijas – SIA “Lemminkainen Latvija”, SIA “Balt Trest” un SIA “Bildberg” – ir sūdzējušās par estrādes būves konkursu.

KM valdībā iesniegtajā motivācijā pamato, ka nacionālo interešu objekta statuss Mežaparka estrādei ir nepieciešams, “ņemot vērā tās valstisko nozīmīgumu un sabiedrības rezonansi”, jo “pastāv risks, ka var tikt ierosināta tiesvedība no trešo personu puses ar mērķi apturēt būvniecību. Tiesvedība to var apturēt uz vairākiem gadiem, kas nav pieļaujams, jo valsts ir uzņēmusies starptautiskas saistības attiecībā uz nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, arī par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību”. Tāpat nozīmīgs faktors ir arī tas, ka jau vasaras sākumā plānots sākt estrādes būvniecības darbus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dziesmu svētku organizatora – Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) – direktore Signe Pujāte gan norāda, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana Mežaparka Lielās estrādes teritorijai atvieglos būvniecības projekta virzību tikai pēc būvdarbu sākšanas. Attiecībā uz šobrīd lielas galvassāpes sagādājušajiem iepirkumiem šis statuss pats par sevi neko neietekmē, un izņēmums, ko paredz Būvniecības likuma 15. panta septītā daļa, ir saistīts ar iespēju turpināt šādiem objektiem būvniecības darbus arī laikā, kad attiecīgā būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta. Šobrīd iesniegtos būvnieku iebildumus par Rīgas domes izsludināto iepirkumu vērtē Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). Rīgas dome jau ziņojusi, ka IUB komentārus sniegt solījis nākamās nedēļas laikā. LNKC direktore Signe Pujāte un Kultūras ministrija aicina apzināties situācijas nopietnību: “Ja saskaņā ar IUB lēmumu nāksies sludināt jaunu konkursu, projekta realizācijas pirmā kārta līdz 2018. gadam būs apdraudēta.”

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs jau aģentūrai LETA skaidrojis, ka pēc SIA “Bildberg” sūdzības Rīgas domei līdz 17. martam IUB jāiesniedz savi komentāri. Ja IUB izvēlēsies nostāties uzņēmuma pusē, nāksies sludināt jaunu konkursu, un projekta realizācija būs apdraudēta, taču, ja birojs izvēlēsies nostāties domes pusē, tad, iespējams, pēdējās dienās viss tikšot paspēts laikā, lai sāktu būvdarbus jau maijā un pabeigtu līdz 2018. gadam.

Nacionālo interešu objekta statuss jau 2016. gada 16. augustā ir piešķirts arī Deju svētku norises vietai – Daugavas stadiona teritorijai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.