Publicitātes foto

Festivālā “Saxophonia” Lūsēns, Zaļupe un 12 saksofoni 0

Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 22. februārī festivālā “Saxophonia” skanēs Jāņa Lūsēna, Riharda Zaļupes un Selgas Mences pirmatskaņojumi koncertā “Lūsēna, Zaļupes un Mences pirmatskaņojumi un 12 saksofoni”. 12 saksofonisti, divi sitaminstrumentālisti un divdesmit piecas skanīgas balsis risinās muzikālas sarunas par Kosmosu, Mīlestību, Piedošanu un Radīšanu.

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

J. Lūsēns festivāla koncertam radījis opusu korim un saksofoniem “Mīlestībai un Piedošanai” ar Andreja Eglīša dzeju. Latvijas Radio kora un diriģenta Kaspara Putniņa izpildījumā atklāsies dzejas vienkāršība un skarbums. Alta un soprāna saksofoni ir kā putnu balsis, kā sasaukšanās, kas, cilvēkiem aizejot, paliek mūžīga.

“Strādāt ar Radio kori – tā vienmēr ir liela laime. Jebkurš komponists ir aplaimots, kad ir tāda iespēja. Šajā gadījumā tā bija Arta Sīmaņa iniciatīva, jo mēs pirms vairākiem gadiem arī sadarbojāmies vienā projektā,” stāsta J. Lūsēns un atklāj: “Pamatā ir Andreja Eglīša dzeja. Šo dzejnieku es atklāju pirms dažiem gadiem, rakstot Ingum Pētersonam dažas dziesmas. Dīvaini, ka viņa jaunības laika dzeja ir ārkārtīgi skaista mīlas lirika; tad tās vidus posms ir ārkārtīgi patriotisks un pat naidīgs pret agresīvajiem spēkiem, un atkal mūža nogalē šī jaunības laika mīlas lirika pārtop tādos vairāk dzejiskos, filozofiskos vēstījumos. Radio koris ir kā teicējs, kas faktiski lasa dzeju tikai ar skaņu augstumiem. Savukārt saksofoni ir muzikālas metaforas, kas varbūt kaut kādā veidā atspoguļo kādu kopēju tēlu, jo tur ir izmantoti putnu tēli – lakstīgala, krauklis un citi.»

CITI ŠOBRĪD LASA

Komponists un sitaminstrumentālists R. Zaļupe vīziju savam jaundarbam guvis tālu Katalonijas kalnu masīvā, kur iegūlis vecākais Spānijas Benediktu klosteris – Monseratas klosteris – un ļaužu ceļi jau laiku laikos tur veduši pie melnās Madonnas statujas, kurai piedēvē dziedināšanas spējas, kā arī leģendas vēsta, ka tā piepilda vēlēšanās.

Rihards par sava darba iedvesmas avotu teic: “Apmeklējot Monseratas klosteri, sajutu īpaši dziļu enerģiju un kosmisko spēku, kas bija mans iedvesmas avots rakstīt pirmo muzikālo lūgšanu. Man ir bailes no augstuma. Tā bija cīņa pašam ar sevi, un tādā ziņā arī mūzikā noteikti to varēs sajust, jo tur ir paredzētas arī tādas skaniskas atmosfēras. Esmu paredzējis, ka arī koris nestāvēs vienā vietā, bet varbūt mums izdosies ansamblīti mazliet pārvietot kaut kur citur baznīcā. Bieži vien pēdējā laikā es uzrakstu mūziku, bet mana sieva Sondra Zaļupe raksta tekstu skaņdarbam. Man ir ļoti liels prieks, ka viņas teksti ceļ manu darbu vērtību. Vienmēr, kad liekas, ka mūzika ir gatava, tu paņem tekstu, un viss mainās. Šajā gadījumā tā arī notika. Lai gan sākumā tā bija paredzēta man varbūt neraksturīga, ļoti liriska lūgšana, tā nebūs.”

Koncertā Radio kora un saksofona kvarteta priekšnesumā ir vēl viens pirmatskaņojums, tas ir Selgas Mences opuss “Zvaigžņu gaisma” ar Rainera Marijas Rilkes, Viljama Bleika un latviešu tautas dziesmas tekstiem. Vēl skanēs arī J. Lūsēna “Es ticu neteiktajam” – Rainera Marijas Rilkes dzeja Valda Bisenieka tulkojumā, kas izskanēs tieši tādā sastāvā, kā tas piedzīvoja pirmatskaņojumu – ar Kristīnes Adamaites ērģeļu partiju, Arta Sīmaņa alta saksofonu un Jolantas Strikaites-Lapiņas soprānu, kā arī R. Dubras 12 saksofoniem rakstītā “Noktirne”.

22. II 19.00 Sv. Jāņa baznīca, Rīgā

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena: EUR 15

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.