“Ko zina klusā Gerda”.
“Ko zina klusā Gerda”.
Publicitātes foto

Festivāls gan kinoteātrī, gan mājās 0

Zane Dzene, “Nedēļa Kabatā”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Septītais Rīgas Starptautiskais kino festivāls šogad notiks no 15. līdz 25. oktobrim un, reaģējot uz pasaulē joprojām valdošo veselības krīzi, ieviesis korekcijas formātā – filmas varēs skatīties ne tikai kinoteātrī, bet arī mājās, tiesa, tikai Latvijas teritorijā. Nākamo 11 dienu izaicinājums – 129 filmas, kas sadalītas desmit tematiskās sadaļās.

Ekskursija vēsturē

Ar visiem seansiem, kas pieejami tiešsaistē, iespējams iepazīties “rigaiff.lv/calendar/online”, un pirmo reizi atklāšanas pasākums zaudēs ekskluzivitāti, taču daudz lielāks cilvēku skaits varēs noskatīties vecāko spēlfilmu, kas uzņemta Latvijas teritorijā. “Kur patiesība?” ir traģisks mīlasstāsts, kas tapis 1913. gadā un ilgst vien 31 minūti. No Besarābijas atbraukusī Adele ir universitātes kursu brīvklausītāja, taču drīz pienāk ziņa, ka viņai šeit nav tiesību dzīvot un nākamo trīs dienu laikā sievietei pilsēta jāpamet. Nevēlēdamās to darīt, viņa reģistrējas kā prostitūta, bet, kamēr viņas mīļotais Ralfs dodas apciemot savu vārgstošo tēvu, Adeli arestē uz aizdomu pamata par kāda iereibuša kunga aplaupīšanu. Viņa nonāk cietumā, un atmiņā ataust laimīgā bērnība un vecāku bojāeja ebreju grautiņos. Kā beidzas šis stāsts, nav zināms, jo filma nav pilnībā saglabājusies, taču nupat tā ir restaurēta, un “Riga IFF” atklāšanas pasākumā melnbaltos notikumus pavadīs mūziķu Artūra Liepiņa un Jēkaba Nīmaņa oriģinālmūzika.

Festivālos jau godalgotās filmas

CITI ŠOBRĪD LASA
“Martins Idens”.
Publicitātes foto

Tradicionāli vislielāko skatītāju interesi saņem t. s. vakara filmas, kas “Riga IFF” plānojumā atrodas sadaļā “Festival Selection”, – tas apvieno filmas, kas jau guvušas uzmanību uz pasaulē prestižo kinofestivālu ekrāniem un sarkanajiem paklājiem. Tur atrodama gan šī gada Berlīnes “skandāliste” – Iļjas Hrža­novska un Jekaterinas Ertelas “DAU. Nataša”, kas ir viena daļa no Nobela prēmijas laureātam Ļevam Landauam veltītā multimediālā vēstures rekonstrukcijas projekta DAU, gan klasiķes Agņeškas Holandes biogrāfiskā drāma “Šarlatāns”, kas vēsta par čehu dziednieka Jana Mikolāšeka likteni 20. gadsimta griežos, gan, iespējams, viens no šī gada programmas visambiciozākajiem un art-house segmentam piederīgākajiem darbiem – kanādiešu projekts “Divdesmitais gadsimts”, kura režisors Metjū Renkins apspēlē vācu ekspresionisma mantojumu, Gaja Madina darbu stilistiku un “Monty Python” humoru. Gregorija Monro dokumentālā filma “Kubriks par Kubriku” aizvedīs Stenlija Kubrika dzīves un daiļrades līkločos, Pjetro Marčello filma “Mārtins Īdens” uz mūsdienīgākām dekorācijām pārnes Džeka Londona stāsta notikumus, un Karīma Ainousa “Neredzamā dzīve” ir viens no pārliecinošākajiem melodrāmas piemēriem, kāds pēdējā laikā redzēts. Īpašas uzmanības vērta ir arī rumāņu “jaunā viļņa” pamatlicēja Kristi Puju filma “Malmkrogs”.

Konkurss, “Lupatiņi” un čehu jaunais vilnis

Kā ikkatra festivāla, arī “Riga IFF” lepnums ir konkursa programma, un tajā skatāmas astoņas filmas, kas tapušas Baltijas jūras reģionā un ziemeļvalstīs. Pirmizrādi tajā svinēs Jevgeņija Paškēviča filma “Ko zina klusā Gerda”, kas bija pieteikta jau pavasara repertuārā. Dažādos žanros, ar dažādu pieredzi un arī vērienu veidotajos šīs programmas darbos izceļami gan portreti (dokumentālā filma “Andrejs Tarkov­skis. Kino lūgsna”), gan drāmas (“Konference”, “Īzaks”), un tās vērtēs un godalgos starptautiska žūrija. Balvu pasniegs arī īsfilmu konkurencē (gan filmu, gan videoklipu kategorijā), bet no regālijām brīvas ir “Riga IFF” pārējās skates.

“Kids Weekend” visvairāk gaidītais notikums ir pašmāju “Lupatiņu” jaunāko sēriju pirmizrāde, trīs filmas veltītas arhitektūrai (to seansi – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā), bet “In Kino Veritas” retrospektīvā programma šogad veltīta čehu “jaunajam vilnim”, turklāt restaurētā kvalitātē, ko vēsturē ierakstījuši režisori Milošs Formans, Jans Ņemecs, Ivans Pasers un citi.

Reklāma
Reklāma

Sadaļā “Home Made” iekļauta arī Šarūna Barta filma “Mijkrēslī”, kuras viena no līdzproducētājvalstīm ir Latvija un kas bija iekļauta Kannu programmā, un animācijas īsfilmas pieaugušajiem, kuru vidū ir arī Jurģa Krāsona “Trubā” – “Riga IFF” laikā notiks tās pirmizrāde.

Skandināvi un Berlīne

Kā vēsta nosaukums, “Nordic Highlights” demonstrēs ziemeļvalstīs tapušās filmas, un hronoloģiski vecākā – “Meitene frakā” – datēta ar 1926. gadu un apspēlē dzimuma lomas un sabiedrības aizspriedumus. Filmas autore ir viena no nozīmīgākajām sievietēm Zviedrijas kino industrijā Kārina Svānstrēma. Starptautiski zināmākais vārds šajā programmā ir Stellans Skāšgords (galvenās lomas atveidotājs Marijas Sēdāles autobiogrāfisku motīvu piepildītajā drāmā “Cerība”), bet liela skandāla atsauces – dokumentālajā filmā “Plosts”, kura režisors Markuss Lindēns kopā ar vairākiem 1973. gada eksperimenta dalībniekiem atgriežas pagātnē, kad īpaši atlasītu cilvēku kompānija pameta Kanāriju salas, lai dotos pāri Atlantijas okeānam.

“Berlīne, Aleksandra laukums”.
Publicitātes foto

“Found in Berlinale” spoguļo aktuālo Vācijas kino. Kristiana Pecolda “Undīne” ir turpinājums viņa iepriekšējam darbam “Tranzīts”, kas noslēdza triloģiju “Mīlestība despotisku sistēmu laikos”, bet vācu modernista Alfrēda Deblīna 1929. gada romāns par Veimāras republikas dekadenci, ko savulaik 15 stundu vērienā ekranizēja Verners Rainers Fasbinders, nu ieguvis citas aprises. Šī gada Berlināles konkursa intriģējošāko darbu “Berlīne, Aleksandra laukums” režisējis afgāņu un vācu izcelsmes režisors Burhans Kurbani, un literārais opuss ieguvis Vācijas sejas modernizācijas aprises.

Pilna informācija par plānotajiem pasākumiem un seansiem pieejama festivāla “Riga IFF” mājas lapā “rigaiff.lv”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.