Fizāļa reputāciju Latvijā krietni pabojājušas konveijera kūkas, bet priekulietei Ilgai Cābulei tā ir zelta oga 0
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Fizāļa reputāciju Latvijā krietni pabojājušas konveijera kūkas, kas visas kā viena dekorētas ar importa ogām “papīra” apvalkā – ne tur garšas, ne skaistuma. Ja sanāk pamēģināt priekulietes Ilgas Cābules ģimenes dārzā izaudzēto, kļūst skaidrs, kāpēc to sauc arī par zelta ogu.
“Fizāļu dobīte, cik atceros, pie mūsu mājas bijusi vienmēr– pieticīgs augs, bagātīgi ražo saulainās vasarās, pat laistīt nevajag, par ķīmijas lietošanu nemaz nerunājot,” savu pieredzi ar ienācēju no Dienvidamerikas, ko dēvē arī par inku ogu, stāsta Ilga Cābule.
Kad pāris karstās vasaras devušas tik lielu ražu, ka svaigas pašiem vairs nenoēst, saimniece pamēģinājusi izvārīt ievārījumu. Iegaršojās, un nosprieda – jāved uz tirgu.
Šogad aprit pieci gadi, kopš Ilga kļuva par mājražotāju un, piepalīdzot māsai Aijai Gobiņai, piegādā savas zelta ogas svaigas un arī savārītas ievārījumā Straupes “Slow Food” tirdziņam Zirgu pastā un šefpavāra Valtera Zirdziņa restorānam Rīgā.
Fizālis – aizmirsti!
Par satikšanos ar vienu no labākajiem Latvijas šefpavāriem Valteru Zirdziņu pašas dārzā Ilgai vēl tagad jāpasmaida. Kamēr izrādījusi sakņu dobes ar burkāniem, pastinakiem, pētersīļiem un citiem pašaudzētiem labumiem, viss bijis kārtībā, kā nonākuši līdz fizāļu krūmiem un saimniece aicinājusi ogas nogaršot, Valters tik noteicis – aizmirsti!
Kā gan viņa varēja zināt, ka profesionālu šefpavāru vidū zelta oga kļuvusi pat par lamuvārdu, tāpēc ka bezjēgā izmantota konveijera konditorejas izstrādājumu dekorēšanai!
Pastīvējies, pastīvējies, Valters tomēr pamēģinājis Priekuļos audzēto fizāli. “Kopš tās dienas līdz ar mūsu dārzeņiem vedam uz viņa restorānu arī fizāļu ievārījumu,” ar lepnumu nosaka Ilga.
Jaunā raža tikai nupat, augusta sākumā, nākusi gatava lasīšanai – veselās, pirms vest uz tirgu, tiek apžāvētas, bet ieplīsušās ogas savārītas zaptē. Kad vākšana iet uz beigām, daļu ražas saimniece novieto ap +12 °C vēsā telpā. “Ogas apvalkā, kas nav bojātas un tiek turētas piemērotā vietā, var saglabāt līdz pat Ziemassvētkiem,” viņa skaidro.
Audzē no pašu sēklām
Aizrautība ar dārza darbiem māsām nākusi pūrā no vectēva un mammas, kas abi bija skoloti agronomi. Ilga pat gribējusi iet viņu pēdās un stāties Bulduru dārzkopības tehnikumā, taču neuzkrītoši tika “aizstūrēta” uz Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas jaunatvērto celtniecības inženieru fakultāti.
Izstudējusi gan, taču pieteicās bērni, un tik vien izmēģinājusi roku profesijā kā pie savas privātmājas būvniecības. Šodien viņai nedaudz žēl, ka nav sekojusi savam mērķim, būtu vairāk draugu un paziņu no dārzkopju aprindām.
Fizālis Ilgas dārzā ienācis no Krievijā selekcionētām sēklām – šķirnes ‘Ananasnaja’ un ‘Zemļaņičnaja’ vēl ir padomju gados izveidotas, taču Latvijas klimatam joprojām piemērotākas nekā no citām ārvalstīm ievestās. “Viena ir agrāka ar augstāku ceru un lielākām ogām, otra – nedaudz vēlīnāka, taču tagad abas zortes jau sajaukušās.”
Par sēklām gādājot pašas, taču tikai savam dārzam, toties stādus audzē arī pārdošanai maija pēdējā vai jūnija pirmajā tirdziņā.
Dārza darbi sākoties marta beigās, aprīļa sākumā, kad siltumnīcā kastītēs sasēj sēklas, lai pēc tam izpiķētu podiņos un uz lauka izstādītu ap maija vidu. Fizālim patīk vieglāka, smilšaināka augsne, vairāk saules un siltuma. Ilgas dārzā ar zelta ogām apstādītas deviņas 50 metrus garas dobes.
Pelnrušķītes darbs
Ražas laikā fizāļi prasa centīgu darbu un uzmanību, turklāt vācējām jāiztiek bez mūsdienu tehnikas, tikai ar pašu rokām.
Ogas uzlasa no zemes vai krūma, ieplaisājušās izloba ievārījumam, veselās izklāj plānā kārtā un apžāvē pirms tirgošanas svaigā veidā.
“Katru ogu sanāk paņemt rokā vismaz pāris reizes,” nosaka Ilga un piebilst, ka tāpēc viņas joprojām ir vienīgās, kas fizāļus audzē vairumā. Ja kāds burkšķ par cenu – 3 eiro ievārījuma burciņa vai 15 eiro kilograms –, lai pats pamēģina diendienā palīkņāt gar zemajiem krūmiem un katru odziņu izlobīt no apvalka.
Uz Zirgu pasta tirdziņu māsas braucot ar mierīgu sirdi, jo piecu gadu garumā izveidojies pastāvīgo pircēju loks.
“Klienti mums tādi solīdi, izglītoti, domā, ko ēd, un lielākoties pērk svaigas ogas,” stāsta Ilga. Gadoties arī pa kuriozam, kad lauku sievas, kas šādus ērmus nav ne redzējušas, ne garšojušas, bāž mutē fizāli ar visu čaukstošo apvalku.
Kovida sērgas aizliegumu dēļ kādu laiku bija slēgts gan Zirgu pasta tirdziņš, gan Valtera restorāns, taču tagad atkal abi darbu atsākuši – priecājas māsas, jo viņām tirgus dienas ir arī svētki, kad brokastīs nogaršo slavenās kūku cepējas Aijas “Draudzību” ar bezē, brūno krēmu un riekstiem, bet pusdienās cienājas ar Ivetiņas jēra zupu. Ko gardēdim padarīsi!
Uzziņa
Fizālis – arī jaunībai un veselībai
Fizālis var būt ēdams – kā oga vai dārzenis – vai tikai dekoratīvs augs, kura augļus nav ieteicams lietot uzturā.
Ogu fizālis
* Ēdamā ogu fizāļa, saukta arī par inku vai zelta ogu, izcelšanās ir Dienvidamerika, Meksika. No ziediem veidojas 4 līdz 5 g smagi saldeni auglīši ar “papīra” apvalku.
* Lieto kulinārijā un medicīnā. Īpaši bagāts ar PP vitamīnu, C vitamīnu satur vairāk nekā spināti un divtik nekā citroni.
Sastāvā dzintarskābe, kas uzlabo imunitāti, paaugstina šūnu apgādi ar skābekli un paildzina jaunību.
Lieto pret elpceļu slimībām, angīnu, antiseptisks, sāpes remdējošs, pret reimatismu, podagru, urīndzenošs, urīnceļu iekaisumiem.
* Fizāļus var audzēt siltumnīcā vai uz lauka. Optimālā temperatūra sēklu dīgšanai ir +24–26 °C. Dēsti izaug 45–50 dienās. Aprīlī sētiem, pirmā raža ienākas ap jūlija vidu. Ilgākai glabāšanai jāsēj maijā, jo šim nolūkam derīga septembra raža, pirmie gatavību sasniegušie bumbuļi īsti labi neglabājas.
* No krūma ogas novāc, tiklīdz apvalks piepildās ar augli un apvalka lapas kļūst sausas. Žāvē ēnainā vietā. Kad auglis sakļāvies ar apvalku, fizālis ir gatavs ilgstošai uzglabāšanai +10–13 °C temperatūrā pie relatīvā gaisa mitruma 90–95%.
* Fizāļus audzē arī atklātā laukā, taču, lai iegūtu labu ražu, tiem vajadzīgs siltums.
* Ēd svaigus vai ievārījumā ar pankūkām, sieru, pastētēm. Vāra kompotus un ķīseļus, izmanto kulinārijā pildījumam un rotāšanai.
Dārzeņu fizālis
* Dārzeņu fizālis var izaugt pat līdz 3 m augsts, veidojot spēcīgi zarotu krūmu.
* Jākopj līdzīgi siltumnīcu tomātiem – regulāri jāizlauž pazares, augusta beigās jānogriež dzinumu galotnītes, lai ātrāk briestu augļi.
* Konsistences un garšas dēļ noder dažādu mērču pagatavošanai, uzlabo garšu un struktūru citām dārzeņu mērcēm un kečupiem. Lieliski papildina dārzeņu un putraimu zupas, piešķir oriģinālu garšu tradicionālajam borščam, kā arī maina ierasto rasoļņika garšu.
* Var marinēt, sālīt, skābēt pat kopā ar kāpostiem, izmantot arī svaigā veidā, pievienojot dārzeņu salātiem.
Avots: www.darzaabc.lv
Receptes
Fizāļu ievārījums ar kabaču pankūkām
Gatavo ievārījumu
1 kg fizāļu ogām katliņā pieber 0,5 kg ievārījuma cukura, pielej nedaudz ūdens un uzvāra, noputo un turpina vārīt apmēram 10 minūtes uz nelielas liesmas. Atdzesē, lej bļodiņā un izmanto pie kabaču vai cita veida pankūkām, sieriem u. c. Ilgākai glabāšanai ievārījumu vēl karstu salej burciņās un aizvāko. Novieto vēsā telpā.
Gatavo kabaču pankūkas
Sarīvē uz rupjās rīves vidēja lieluma kabaci, pievieno 1 olu, 1 ēdamk. skāba krējuma, ap pustējk. sodu, pēc garšas cukuru, šķipsniņu sāls un samaisa. Pēc 15 min pievieno miltus tik daudz, lai mīkla veidojas kā biezajām pankūkām. Cep uz sakarsētas pannas eļļā.Pasniedz ar fizāļu ievārījumu.
Fizāļu kūka ar augsto bezē cepuri*
23 cm diametra formai
Sastāvdaļas
Pamatnei: 170 g miltu, 2 ēdamkarotes cukura, pustējk. sāls, 240 g kubiņos sadalīta auksta sviesta, 3–3,5 ēdamkarotes ledusauksta ūdens.
Pildījumam: 1,3 kg fizāļa, 3 ēdamk. kukurūzas cietes,150 g cukura, ceturtdaļtējk. sāls, 1 citrona sarīvēta miziņa un sula, 1 tējk. vaniļas cukura.
Pārklājumam: 6 lieli olu baltumi istabas temperatūrā, 300 g cukura, 1 tējk. vaniļas cukura, puscitrona sarīvētas miziņas, ceturtdaļglāze ūdens.
Gatavošana
Pamatne. Miltus, cukuru un sāli samaisa bļodā, pievieno sviestu un samīca, līdz sviesta gabaliņi ir zirņa vai rupjas rīvmaizes lielumā. Pakāpeniski pievieno ūdeni un mīklu viegli samīca viendabīgu, lai nav par mitru un arī drupatas neatdalās. Mīklu saplacina plācenī, pārklāj ar pārtikas plēvi vai citu materiālu un vismaz uz stundu (vēl labāk, ja uz nakti) novieto ledusskapī.
Uzkarsē cepeškrāsni līdz 170 °C temperatūrai.
Izrullē mīklu apmēram 6 mm plānā apļa formā un ieklāj 23 cm diametra cepamveidnē ar noņemamām malām vai izņemamu pamatni. Uz mīklas pamatnes uzklāj cepampapīru vai foliju un virsū uzber kaltētas pupiņas. Cep 15–20 minūtes, izņem no krāsns, noņem papīru ar pupiņām un ļauj atdzist.
Pildījums. Katliņā ieber 800 g ogu, kukurūzas cieti, cukuru, sāli, citrona miziņu un sulu un ūdeni. Karsē apmēram 15 min, līdz ogas uzpeld un izveidojas biezs sīrups. Pieber atlikušās ogas (atstājot dažas kūkas rotāšanai) un pavāra tik ilgi, līdz tās uzpeld sīrupā. Lej masu pamatnē un cep apmēram 20–25 min. Ļauj atdzist.
Pārklājums jeb bezē cepure. Katliņā ielej ūdeni apmēram 5 cm slānī un uzkarsē. Olu baltumus un cukuru ievieto karstumizturīgā traukā un novieto virs katliņa ar uzkarsēto ūdeni, lai trauks nepieskaras ūdenim. Olu baltumus puto ar cukuru, līdz cukurs izkusis un masa stingra, pievieno vaniļas cukuru un rīvētu citrona miziņu un puto vēl apmēram minūti.
Pārklāj atdzisušo kūku ar bezē, veidojot nelīdzenu virsmu ar putu galotnītēm. Bezē virsu apdedzina ar speciālo gāzes degli vai krāsnī 230 °C grila režīmā. Novieto kūku aukstumā, lai atdziest.
* Pārbaudīta recepte no https://cookienameddesire.com/cape-gooseberry-pie-with-mile-high-meringue-recipe/.
