Jānis Reirs.
Jānis Reirs.
Foto: Timurs Subhankulovs

Veidos fondu lielo uzņēmumu atbalstam 1

Lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem lielajiem uzņēmumiem, paredzēts izveidot “Pašu kapitāla fondu” ar valsts finansējumu 75 miljoni eiro.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas

Par to vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (“JV”) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Plānots, ka fonds varēs veikt kapitāla ieguldījumu uzņēmumā līdz desmit miljoniem eiro. Krīzes atbalsts tiks sniegts tiem dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem, kas nonākuši pagaidu grūtībās, piemēram, piedzīvots būtisks eksporta kritums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Atbalsts tiks sniegts arī uzņēmumiem, kuri pielāgo vai pārveido līdzšinējo biznesa modeli Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē, tādējādi veicinot šo uzņēmumu sekmīgu tālāko darbību eksporta tirgos. Fonda līdzekļus veidos publiskais un privātais finansējums, bet to pārvaldīs Attīstības finanšu institūcija “Altum”, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Fonda kopējais apmērs plānots 125 miljoni eiro, no kuriem 75 miljoni eiro būs valsts finansējums. Atbalstu kapitāla ieguldījumiem varētu saņemt aptuveni 30 lielie uzņēmumi, kuriem ir paredzams ienesīgums un pelnītspēja pēckrīzes periodā, “LB” uzzināja Finanšu ministrijā.

Pagaidām nav zināmi detalizētāki nosacījumi par to, kuri uzņēmumi kvalificēsies šim atbalstam. Tiklīdz programma būs gatava, nosacījumi tiks izziņoti. Ar šiem instrumentiem valdība dara visu, lai uzņēmumiem palīdzētu pārvarēt īslai­cīgās Covid-19 radītās grūtības, uzsvēra A. Jarockis.

Uzņēmēji atzinīgi vērtē šādu soli. AS “Madara Cosmetics” līdz­īpašnieks Uldis Iltners sacīja, ka jebkurš atbalsts uzņēmējiem ir vērtējams kā pozitīva rīcība. “Madara Cosmetics” gan nekvalificējas šim atbalstam, jo neatbilst lielo uzņēmumu kategorijai. Arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds vēl nevarēja komentēt, cik daudz uzņēmumu varēs kvalificēties šim atbalstam. Viņš gan piebilda, ka lielākoties viņa pārstāvētajā nozarē uzņēmumi ir vidēji lieli un nelieli, turklāt jāskatās, kāda būs krīzes ietekme.

“Lielākā daļa uzņēmumu turpina strādāt, izņemot dažus, kuri nevar nomainīt piegādātājus. Smagāk klājas ar jauniem pasūtījumiem,” sacīja Toms Grīnfelds.

“LB” jau vēstīja par vairākiem valdības lēmumiem, kas attiecas uz koronavīrusa radītās slimības Covid-19 negatīvo seku novēršanu ekonomikā. Uzņēmumi, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, var pieteikt darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā atalgojuma apmēra, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.

Reklāma
Reklāma

Uz dīkstāves pabalstu var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie. Atšķirībā no pašnodarbinātajiem, kas dīkstāves pabalstā varēs saņemt 75% no līdz šim saņemtiem ienākumiem, MUN maksātājiem, kas var būt arī mikrouzņēmuma īpašnieki, tie būs 50% no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības pēdējo divu noslēgto ceturkšņu laikā jeb ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Atbalstu uzņēmumiem finanšu instrumentu veidā sniedz arī Attīstības finanšu institūcija “Altum”.

Valsts kasē šobrīd pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.