FOTO: 12. Saeimas pēdējā sēde 0
12.Saeima šodien sanāca uz pēdējo sēdi pirms pilnvaru beigām.
12.Saeimā 2014.gadā tika ievēlēta partija “Saskaņa” ar 24 deputātu mandātiem, partija “Vienotība” ar 23 parlamentāriešiem, ZZS ar 21 deputātu, nacionālā apvienība ar 17, Latvijas Reģionu apvienība ar astoņiem un partija “No sirds Latvijai” ar septiņiem mandātiem.
Partiju frakcijas 12.Saeimas laikā ir piedzīvojušas būtiskas izmaiņas, piemēram, “Vienotības” frakcija ir sarukusi teju uz pusi, bet “No sirds Latvijai” frakcija vispār beigusi pastāvēt, jo faktiski visi tās deputāti pieslējušies citiem politiskajiem spēkiem, atgādina aģentūra LETA.
Sākotnēji valdību veidoja “Vienotība”, taču tā piedzīvoja šķelšanos, kā rezultātā varu pārņēma ZZS.
Jaunievēlētā 13.Saeima uz pirmo sēdi sanāks otrdien, 6.novembrī. Līdz ar jaunā parlamenta sasaukuma sanākšu, beigsies 12.Saeimas pilnvaras.
Jaunajā Saeimas sasaukumā nomainīsies divas trešdaļas deputātu. Daudzi redzami politiķi 13. Saeimā nav ievēlēti.
Mūrniece: 12.Saeima pieņēma ļoti svarīgus, pat vēsturiskus lēmumus
12.Saeima, kas ceturtdien aizvadīja pēdējo sēdi, pieņēmusi vairākus ļoti būtiskus, pat vēsturiskus lēmumus, uzskata parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Noslēdzot sēdi, Mūrniece norādīja, ka viņai bija gods un prieks strādāt kopā ar šī sasaukuma deputātiem, pieņemot būtiskus likumus un lēmumus. Strādāt kopā esot bijis interesanti – deputāti debatējuši un strīdējušies, bet spējuši arī vienoties, sacīja spīkere.
Pēc sēdes beigām deputāti pulcējās kopīgai fotogrāfijai, kā arī atvadījās no kolēģiem, kas jaunajā sasaukumā nav pārvēlēti.
Mūrniece žurnālistiem sacīja, ka 12.Saeima pieņēmusi būtiskus lēmumus, ko pat varētu saukt par vēsturiskiem. Piemēram, pāreja uz izglītību valsts valodā ir fundamentāls lēmums, ko var pielīdzināt balsojumam par Satversmes preambulu, uzskata Mūrniece.
Tāpat viņa minēja Enerģētikas likumu, ko varot saukt par nokāpšanu no Krievijas enerģētisko resursu adatas, lēmumu par Valsts prezidenta atklāto ievēlēšanu, minimālās algas celšanu, kā arī finansējuma palielināšanu aizsardzībai.
“Patiešām ļoti svarīgi un paliekoši lēmumi,” teica Mūrniece. Viņa gan piebilda, ka nākamajai Saeimas būs jārisina jautājumi, kas saistīti ar OIK atcelšanu, dalīto īpašumu, 2019.gada budžetu.
Komentējot to, ka vēl nav panākta vienošanās par jauno valdību, Mūrniece teica, ka tā ir neparasta situācijas Latvijai. Taču citās valstīs, kur demokrātijas pieredze lielāka, valdību mēdz veidot vēl ilgāk, piebilda spīkere.
Viņa pauda cerību, ka vienošanās tiks panākta. Piemēram, pirmā Saeimas sēde 6.novembrī varētu palīdzēt partijām rast kopsaucēju, jo būs jābalso par parlamenta Prezidiju.
Mūrniece pieļāva, ka stīvēšanās starp partijām kļūšot mazāka, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēs premjeru.
