Foto: Jānis Vecbrālis

FOTO: Ar līdz kaulam latvisku simfoniju Kārlis Lācis sajūsmina Liepāju 0

Piektdien, 4. oktobrī, Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja Kārļa Lāča “Latvju simfonija”. Šajā vakarā publika baudīja arī pasaulslaveno Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu Vestarda Šimkus interpretācijā.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 72
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

“Tas bija satriecošs koncerts. Filigrāna Vestarda spēle ar ahitektonisku tīrību un grandiozu kulmināciju beigās, lielisks orķestra ansamblis, bet Kārļa Lāča simfonija ir nākamais darbs aiz Kalniņa Ceturtās, kas ļoti dziļi atklāj mūsu tautas skaisto dvēseli. Bravo!” savos iespaidos pēc koncerta dalās Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis.

“Latvju simfonijā” saklausāmas latviešu tautas dziesmu tēmas un etniskie motīvi. Latvijas vēsture, valsts tapšana un tās simtgade pusstundu garajā simfonijā savijas ar šī brīža Latvijas laika plūdumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Skaņdarbs tapis simtgades simfoniju cikla ietvaros, ko pēc unikālā Liepājas koncertu cikla (kurā jau ietilpst 12 opusi un būs vēl 13.) Liepājas Simfoniskais orķestris aizsāka, lai veidotu latviešu simfoniskās mūzikas fondu nākamajām paaudzēm.

“To visu mēs darām, lai šodien taptu jauni darbi, no kuriem kāds, iespējams, kaut kad nākotnē kļūtu iemīļots un slavens. Tāpēc kā nākamais pienesums simfoniju ciklā ir Kārļa Lāča simfonija. Līdz šim orķestris ir bijis pagodināts pirmatskaņot Andra Vecumnieka, Imanta Kalniņa, Riharda Dubras, Andra Dzenīša, kā arī Jāņa Lūsēna simfonijas,” saka Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis.

Kārļa Lāča "Latvju simfonijas" pirmatskaņojums

Kārlis Lācis neslēpj, ka simfoniju rakstījis pats sev, kā dāvanu dzimšanas dienā. Strādājis aizrautīgi, dienām un naktīm, jo bijusi sajūta, ka nevar nerakstīt, kamēr vien darbs nebija galā. Simfonijas četrām daļām ir doti nosaukumi “Tumša nakte”, “Ezers”, “Latvju skerco” un “Tek saulīte tecēdama”.

Savukārt pianists Vestards Šimkus un diriģents Atvars Lakstīgala piepildīja senu sapni – kopīgi atskaņoja Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu.

“Šis ir grandiozākais, iespaidīgākais, romantiskākais un saviļņojošākais no visiem jelkad uzrakstītajiem klavierkoncertiem, kura bezgalīgā melodijas straume nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu,” uzskata Vestards Šimkus.

Starp citu, būdams trīspadsmitgadīgs zēns, Vestards šo skaņdarbu pirmo reizi izdzirdējis un iemīlējis tieši Liepājā, kad to Starptautiskajā Pianisma zvaigžņu festivālā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Imanta Rešņa vadībā atskaņojis izcilais krievu pianists Staņislavs Igoļinskis.

Pēc minētā koncerta viņš nekavējoties ķēries pie šī klavierkoncerta apgūšanas. Savukārt Atvars to pirmoreiz spēlēja pirms 15 gadiem kā mežradznieks Latvijas Nacionālās operas orķestrī, kad pie diriģenta pults bija Andris Nelsons, bet solists – Vestards Šimkus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.