Daugavpils zonālu arhīvu pārveidos par Latgales reģiona arhīvu centru.
Daugavpils zonālu arhīvu pārveidos par Latgales reģiona arhīvu centru.
Foto: Valsts nekustamie īpašumi

FOTO: Daugavpils zonālo valsts arhīvu pārveidos par Latgales reģiona arhīvu centru 0

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāk būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienības – Daugavpils zonālā valsts arhīva, Komandanta ielā 9 energoefektivitātes paaugstināšanai.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas
Ēka nākotnē tiks attīstīta par Latgales reģiona arhīvu centru, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Energoefektivitātes projekta rezultātā līdz 2022. gada rudenim plānots par vairāk nekā pusi samazināt apkures patēriņu ēkā – no 182.31 (kWh/m2 gadā) uz 71.29 (kWh/m2 gadā). Līdz ar siltuma un elektrības ietaupījumu, tiks ietaupīti iestādes un nodokļu maksātāju līdzekļi, kā arī tiks uzlabots arhīva tehniskais un estētiskais stāvoklis, organiskāk iekļaujot to pilsētvidē,” atklāj Kitija Gruškevica.

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ēkai tiks atjaunotas inženierkomunikācijas sistēmas, veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un logu apjoma samazināšana, ārdurvju nomaiņa, ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana.

Daugavpils zonālais arhīvs kļūs par Latgales reģiona arhīvu centru
Plānoto darbu sarakstā, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, iekļauta arī pandusa ierīkošana.

Ieceres īstenošanai – projekta izstrādei, autoruzraudzībai un būvdarbu veikšanai noslēgts līgums ar SIA “Builder Industry”.

Plānotās kopējās izmaksas – 1, 7 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Ēka nodota ekspluatācijā 1970. gadā. Ēka būvēta pēc tā laika pieejamam tehnoloģijām un izmantojot pieejamos materiālus – silikātķieģeļus.

Taisnstūra formas divstāvu ēka sastāv no sešām savstarpēji savienotam ēkām. Ēka izvietota valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Daugavpils cietoksnis ar priekštilta nocietinājumu” (valsts aizsardzības numurs 7428) teritorijā un ir tā daļa.

Paralēli VNĪ uzsācis energoefektivitātes uzlabošanas projektu arī Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Rīgā, Pārdaugavā – Skandu ielā 14. Ēkā nākotnē tiks veidots Rīgas reģiona arhīva centrs.

Viens no VNĪ galvenajiem pienākumiem ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādes ar darba telpām, tādēļ VNĪ kā atbildīgs īpašumu pārvaldnieks, strādā pie tā, laika ilgtermiņā visas valsts sektora iestādes varētu atrasties ērtās, mūsdienīgās telpās, šādi veicinot efektīvu iestāžu darbu un valsts budžeta līdzekļu izlietošanu.

VNĪ vairākus vadītos energoefektivitātes projektus izvēlējies organizēt pēc “projektēt un būvēt” principa, kas paredz vienlaikus būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbu veikšanu, tādējādi skaidri nosakot iesaistīto pušu atbildību un būtiski saīsinot projekta īstenošanas laiku.

Reklāma
Reklāma

Šobrīd VNĪ Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmas “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” ietvaros organizē energoefektivitātes projektu īstenošanu ar kopējo finansējumu 16,5 miljoni eiro.

Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Daugavpilī, Komandanta ielā 9 un Rīgā, Skandu ielā 14 ir divi no septiņiem nekustamajiem īpašumiem, kuros ir uzsākti apjomīgi energoefektivitātes paaugstināšanas un ar to saistītie ēku atjaunošanas darbi.

Paralēli notiek projekti Dailes teātrī, Leļļu teātrī, Valmieras drāmas teātrī, Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolā un Latvijas prezidenta rezidencē Jūrmalā.

Tāpat ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītās prasības ir iestrādātas tādos VNĪ nekustamo īpašumu attīstības projektos, kā Jaunā Rīgas teātra, LR Prokuratūras ēkas un Okupācijas muzeja pārbūves projektos.

Pērn konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” VNĪ ieguva pirmo vietu nominācijā “Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018” par energoefektivitātes paaugstināšanu ēkā Jūras ielā 34, Ventspilī Prokuratūras, Valsts zemes dienesta un Tiesu administrācijas vajadzībām, kura tika pabeigta 2017. gada nogalē.

Pārējos sešus projektus plānots īstenot līdz 2021. gadam.

VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām.

Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. kvadrātmetru platībā.

VNĪ šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.