FOTO, VIDEO. Godina Latvijas Nacionālo bibliotēku 100.gadu jubilejas svinībās 0
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) nav tikai grāmatu krātuve un iespieddarbu glabātuve, bet arī ideju radītāja un mūsu nākotnes veidotāja. Bibliotēka dāvā paaudžu turpinātības sajūtu, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece šo ceturtdien, 29.augustā, sveicot LNB 100.gadadienas jubilejas svinībās, tā portālu “La.lv” informēja Saeimas preses dienestā.
“Šodien mēs vēl labāk apzināmies, cik liela nozīme ir jaunajai ēkai. Tā ir vainagojusi LNB kā Gaismas pils augšāmcelšanos. Gaismas pils ir mūsu tautas ideālu simbols. Tas atspoguļo mūsu ētiskās un estētiskās vērtības, valstiskumu, ilgtspēju un garīgo brīvību,” pauda Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka LNB darbība ir palielinājusi zināšanu un jaunrades prestižu, piesaistot vēl plašāku apmeklētāju loku. Bibliotēkā veikti jauni pētījumi un rīkotas izstādes, kā arī tā iedvesmojusi cilvēkus piedalīties Gaismas ceļa akcijā, tādējādi parādot tautas gatavību ar rokām pārnest grāmatas no vecās ēkas uz jauno.
“Bibliotēka ir ieņēmusi to cieņas un atzinības piepildīto vietu sabiedrībā, kas tai arī pienākas. Mēs nevaram iedomāties dzīvi bez šī bagāto zināšanu un gara gaismas avota,” teica Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja arī pateicās LNB direktoram Andrim Vilkam par nenovērtējamo ieguldījumu bibliotēkas attīstībā, vienlaikus palīdzot veidoties un augt arī neatkarību atguvušajai Latvijas valstij.
“LNB ir mūsu kultūras simbols”, tā savukārt atklājot izstādi “Neredzamā bibliotēka”, sacīja Valsts prezidents Egils Levits, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
“Mūsu valsts balstās mūsu nācijā, savukārt mūsu nācija balstās mūsu kultūrā un valodā. Latvijas Nacionālā bibliotēka ir mūsu kultūras simbols. Tā padara redzamu mūsu kultūras dziļumu, mūsu kultūras bagātību un padara katram iespējamu ar to iepazīties,” sacīja valsts pirmā amatpersona.
Tāpat Levits norādīja, ka bibliotēka ir kļuvusi par redzamu un atpazīstamu simbolu latviešu tautas dzīvesziņai, kārei pēc zinībām un tieksmei pēc attīstības.
“Mūsu bibliotēkas sākotne ir tikpat dažāda un visaptveroša kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas nozīme mūsdienās, aptverot visu Latvijas teritoriju, iekļaujot likteņstāstus, aptverot privātās un sabiedriskās bibliotēkas, vēstures entuziastu atrastos un sargātos dārgumus,” sacīja valsts pirmā amatpersona.
Tāpat prezidents norādīja, ka, iepazīstot savu pagātni, var ne tikai prognozēt nākotni, bet arī veidot to tā, lai “mēs visi dzīvotu labklājīgā, tiesiskā un plaukstošā Latvijā”.
Kā ziņots, šodien LNB, kas 1919.gada 29.augustā dibināta kā Valsts bibliotēka, aprit 100 gadi.
