FOTO. Jūrnieku humors, gleznošana un ass prāts! Prinča Filipa dzīvesstāsts un noslēpumi 6
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
17.aprīlī Vindzoras pils Sv. Jura kapelā notiks 99 gadu vecumā mūžībā aizgājušā Edinburgas hercoga, Britānijas karalienes Elizabetes II vīra prinča Filipa bēres, kas Covid-19 pandēmijas dēļ norisināsies šaurā ģimenes lokā.
Pirms bēru ceremonijas princis Filips visā Apvienotajā Karalistē tiks pieminēts ar klusuma brīdi. Saskaņā ar viņa pausto vēlēšanos nerīkot valstisku bēru ceremoniju princis Filips tiks apbedīts Vindzoras pils Frogmoras dārzā, nevis Vestminsteras abatejā, kur atdusas karaļi un to dzīvesbiedri.
Kā atzīmē britu mediji, tā kā karalienes Elizabetes II vecāki un māsa ir apglabāti Vindzoras pils Sv. Jura kapelā, karaliene varētu lauzt tradīciju un paust vēlmi tikt apglabāta blakus saviem tuviniekiem un dzīvesbiedram princim Filipam, ar kuru viņi bija nešķirami 73 laulības gadus.
Uz bērēm ieradīsies prinča Filipa četri bērni, astoņi mazbērni, desmit mazmazbērni un citi tuvi ģimenes locekļi. Uz sava vectēva bērēm no ASV ieradies princis Harijs, bet viņa sievai Meganai Mārklai, kas gaida ģimenes pieaugumu, ārsti ieteikuši nedoties tālajā ceļā.
Britu troņmantnieks princis Čārlzs karaļnama vārdā izteicis dziļu pateicību cilvēkiem visā pasaulē par viņa tēva piemiņai apliecināto cieņu un karaliskajai ģimenei izrādīto atbalstu un līdzjūtību.
Karalienes Elizabetes II spēks un atbalsts
Princis Filips 73 gadus bija karalienes Elizabetes II spēks un atbalsts, britu karaļnama patriarhs un labi zināma persona Apvienotās Karalistes un Sadraudzības valstu sabiedrībā vairāk nekā pusgadsimtu līdz pat 2017. gadam, kad viņš pārstāja pildīt karaļnama pienākumus.
Karaļnama biogrāfu ieskatā, sākotnēji viņš iesaistījās šajā maratonā negribīgi, uzskatot, ka dzīve, ejot dažus soļus aiz savas sievas, nepaužot savu viedokli – lai gan ne vienmēr turot muti – un esot institūcijas pielikums, pat nespējot dot savu uzvārdu bērniem, pārvērtīs viņu par “neko citu kā sasodītu amēbu”. Izrādījās, ka tik traki nav.
Princis Filips ienesa britu karaļnamā patīkamu atslābinājumu, možumu un dažreiz skarbumu, kā pietrūka monarhijai, kas bez viņa būtu bijusi aprobežotāka, introvertāka, garlaicīgāka un neinteresantāka.
Viņš ienesa karaliskajā ģimenē ļoti vajadzīgo svaigumu un ilgajā mūžā kļuva par ģimenes firmas, kā dēvē britu karaļnamu, neatņemamu daļu, taču neaizmirstot savu sākotnējo trūcīgo ārzemnieka un ārpusnieka statusu šajā institūcijā.
Būdams apņēmīgs, princis Filips nereti parādījās sabiedrībā līdz pat gadsimtu mijai, kad sirdskaites dēļ nokļuva slimnīcā. Viņš nekad nezaudēja humora izjūtu, savus izteikumus nereti papildinot jūrnieku skarbajā stilā, ko britu prese mēdza interpretēt pa savam.
Kādai sievietei ar suni pavadoni viņš esot teicis: “Vai jūs zināt, ka anoreksijas ārstēšanai tagad dod ēst suņus?”, bet britu studentu grupu brīdinājis pārāk ilgi neuzturēties Ķīnā, jo “tad jūs dabūsiet šķības acis”. Dienasgrāmatas liecina, ka tas bija skarbais princis Filips, kurš mierināja princesi Diānu pret bulvāru preses uzbrukumiem un iedrošināja viņas dēlus princi Viljamu un Hariju kopā piedalīties viņu mātes izvadīšanā pēdējā gaitā.
Aiz skarbās ārienes slēpās intelektuālis
Lai gan viņam nepatika mediju uzbāzība, karaļnama biogrāfi kā prinča Filipa nopelnu atzīmē viņa aktīvo piedalīšanos monarhijas ievešanā jaunā laikmetā 1969. gada televīzijas dokumentālajā filmā “Karaliskā ģimene”, kur bija atainotas sadzīves ainas.
Viņš bija enerģisks, apveltīts ar asu prātu un bieži izteicās ironiski, taču publiski neizpauda savas intelektuālās intereses, slēpjot tās aiz skarbas ārienes. Viņam bija izsmalcināta privāta mākslas darbu kolekcija, daudz lasīta personiskā bibliotēka ar vairāk nekā 11 000 sējumiem, viņš arī pats nedaudz gleznoja.
Lai gan sākotnēji vīlies par karaļnama dzīves ierobežojumiem, ar laiku princis Filips aktīvi iesaistījās labdarības kustībā un kļuva par patronu daudzām organizācijām. Viņš bija Pasaules dabas fonda Apvienotās Karalistes nodaļas pirmais prezidents no 1961. līdz 1982. gadam un fonda globālais prezidents no 1981. līdz 1996. gadam. Pusmūžā atteicies no polo spēles, viņš aizrāvās ar kariešu vadīšanu un veicināja šīs izklaides veidošanu par sporta veidu.
Pusi mūža dienējis britu flotē, princis Filips 1967. gadā izveidoja Jūrniecības fondu vēsturisku kuģu konservācijai un palīdzēja glābt no iznīcības slaveno buru kuģi “Cutty Sark”. Viņa 1956. gadā iedibinātajā jaunatnes izglītības programmā piedalījušies vairāk nekā četri miljoni jauniešu no 140 valstīm.
“Grieķis Fils” bez grieķu asinīm
Viens no prinča Filipa pavārdiem bija Grieķis Fils, jo viņš dzimis Korfu salā grieķu karaliskajā ģimenē, taču viņam nebija grieķu asiņu. Viņš bija atvase no Šlēzvigu-Holšteinu-Zondenburgu-Gliksburgu dzimtai piederīgas ceļojošas un bieži trimdā dzīvojošas dāņu karaliskās ģimenes, kas atradās Grieķijā pēc tam, kad grieķi ieguva neatkarību no Turcijas 1820. gadā.
Viņa senči nākuši no 19. gadsimta Eiropas karalisko ģimeņu savstarpēji saistītajiem radu rakstiem. Viņa vectēvs no tēva puses bija dānis, viņa vecmāmiņa bija krieviete. Pāra septiņi bērni viens ar otru sarunājās grieķiski, bet ar vecākiem runāja angliski. Vecāki viens ar otru sarunājās vāciski.
Filipam bija angļu augšslāņa akcents, un viņš veikli runāja arī vāciski un franciski, kā arī prata grieķiski. Viņa vectēvu dāņu princi Viljamu, kura māsa Aleksandra apprecēja britu karali Edvardu VII, Grieķijas valdība uzaicināja kļūt par Grieķijas karali 1863. gadā, kad viņam bija 17 gadu. Viņš apprecēja lielhercogieni Olgu, Krievijas cara Nikolaja I mazmeitu. Viena no viņa meitām atcerējās: “Viņš vienmēr uzstāja, ka mēs esam grieķi un nekādi citi.” Viņa jaunākais dēls Endrū kļuva par prinča Filipa tēvu.
Endrū mācījās karaskolā, un viņa pirmā valoda bija grieķu. Viņš apprecēja Batenbergas princesi Alisi, lorda Lūisa Mauntbetena māsu. Filipa vectēvs valdīja Grieķijā kā karalis Georgs I, līdz viņu nogalināja 1913. gadā. Viņa pēctecis, Filipa tēvocis Konstantīns tika gāzts pēc četriem gadiem, jo nebija atbalstījis Britāniju un Franciju Pirmajā pasaules karā. Pēc viņa dēla Aleksandra trīs gadus ilgās valdīšanas Konstantīns atguva karaļa troni pēc 1920. gada referenduma. Divus gadus vēlāk viņš tika gāzts militārā apvērsumā.
Britānijas karalis Džordžs V, princeses Aleksandras mazmazdēls, atsūtīja karakuģi, lai glābtu Endrū, kuru apsūdzēja valsts nodevībā, un viņa jauno ģimeni, ar kuru kopā trimdā devās gadu vecais Filips. Viņš uzauga Senklū, Parīzes tuvumā.
Ģimene iztika no radinieku labdarības, nēsāja apvalkātas drēbes. Tēvs bija zaudējis darbu un pameta ģimeni, dodoties uz spēļu elli Montekarlo. Māte princese Alise, kura bija kurla, cieta no šizofrēnijas un uzturējās patversmē.
Viņa izveseļojās un vēlāk dzīvoja Bakingemas pilī, kur mira 84 gadu vecumā 1969. gadā.
Filips mētājās pa internātskolām Francijā, Vācijā, Britānijā, kur ciemojās pie vecvecmāmiņas marķīzes Milfordas Heivenas, kuras vīrs Batenbergas princis Lūiss 1917. gadā bija saņēmis marķīza titulu pēc tam, kad bija angliskojis savu uzvārdu uz Mauntbetens. Filipu dziļi ietekmēja mācības un paražas Gordonstaunas privātskolā, kur cienīja apņēmību, gribasspēku un sportiskumu. Viņš iestājās britu karaliskajā flotē 17 gadu vecumā.
Princese un jūrnieks
Filips pirmo reizi iepazinās ar 13 gadus veco princesi Elizabeti, kad viņa apmeklēja Dārtmutas jūrnieku skolu. Princesei palika atmiņā slaidais jūrnieks, kas bija piecus gadus vecāks par viņu. Filipam bija kaujas kristības, piedaloties sabiedroto operācijās Lībijas piekrastē un Sicīlijā 1943. gadā, kā arī Ziemeļjūrā. 1942. gadā Filips un Elizabete nejauši satikās deju vakarā Kentas hercoga namā, bet Filipa kurpes bija cauras.
Tomēr 1946. gadā viņš tika uzaicināts uz Balmoralas pili, karaļnama rezidenci Skotijā, kur notika Filipa un Elizabetes saderināšanās. Kad šī ziņa nokļuva presē, 40% aptaujāto britu neatbalstīja šo savienību, jo Filipam esot ārzemju izcelsme un vācu radinieki. Tad Filips pieņēma britu pilsonību un Mauntbetena uzvārdu. Pāris apprecējās 1947. gada novembrī.
Karalis Džordžs rakstīja Elizabetei: “Es redzu, ka tu esi ārkārtīgi laimīga ar Filipu; tas ir labi, taču neaizmirsti mūs.” Karalis Džordžs VI nomira 1952. gadā, un kopš tā laika Elizabete II ir Britānijas karaliene, kuras spēks un atbalsts 73 gadus bijis princis Filips, viņas dzīvesbiedrs, uz kuru viņa vienmēr varēja paļauties.
