FOTO, VIDEO: “Māras zeme” iedancota 3
Ceturtdien, 5. jūlijā, Daugavas stadionā notika deju lieluzveduma “Māras zeme” ģenerālmēģinājums ar skatītājiem. Tāpat kā īstajā koncertā, tika izdejotas visas četras lieluzveduma daļas, un emocionālais baudījums nebija mazāks.
Pirmā daļa “Māras atnākšana” stāsta par dzīvi brīvajā Māras zemē, kad rodas senās latvju dziesmas, tradīcijas, dejas soļi, rakstu zīmes, pilskalni, viss, kas nepieciešams sadzīvei un svētkiem.
Otrā daļa “Svētā Māra-Marija” aizved uz vācu, poļu, zviedru un krievu laikiem Latvijā, – mainās augstākā vara, bet vācu muižniecība paliek starp ķeizaru un tautu. Kurzemes hercogiste, kuras laikā uzplaukst ne tikai amatniecība, bet arī kuģu būve, alkas pēc tālām un svešām zemēm.
Trešā daļa “Māras atgriešanās” stāsta par zemes atjaunošanos pēc lielā mēra, kas izkāvis teju visu Māras zemi. Lēnām, bet spēcīgi aizsākas jauns posms Latvijas vēsturē. Notiek brīvlaišana, latviešu zemnieki sāk izpirkt mājas un zemi. Materiālā labklājība iet rokrokā ar izglītību, rakstu valodas izveidi, pirmajām grāmatām latviešu valodā. Sākas pirmā tautas atmoda, tautasdziesmu vākšana, latviešu skolu dibināšana, pirmie Dziesmu svētki. Nāk 1905. gads, seko strēlnieku gaitas un valsts dibināšana.
Savukārt lieluzveduma ceturtā daļu “Māras sagūstīšana un atbrīvošana” rīkotāji apraksta šādi: “100 Latvijas valsts pastāvēšanas gadi, kas tiek svinēti 2018. gadā, ir bijis sarežģīts laiks visām Eiropas valstīm. Latvija pilnā apmērā izbaudījusi savu pastāvēšanu starp divām lielvarām, un tomēr – neticami un brīnumaini – mēs esam atguvuši savu neatkarību un varam svinēt simtgadi ar pašcieņu, jo, lai arī zaudēts tik daudz dzīvā spēka, Latvijas cilvēki visu šo laiku saglabājuši savu kultūru, to attīstījuši un ierakstījuši savu vārdu pasaulē.”
