Rīgas jūras līča piekrastē netālu no Ragaciema biedrības "Zaļā brīvība" aktīvisti piedalās globālajā akcijā tīrākas planētas un depozīta sistēmas atbalstam, kas notika visā pasulē, kuras laikā tika izveidots liels uzraksts “Tīra planēta” (Clean Planet).
Rīgas jūras līča piekrastē netālu no Ragaciema biedrības "Zaļā brīvība" aktīvisti piedalās globālajā akcijā tīrākas planētas un depozīta sistēmas atbalstam, kas notika visā pasulē, kuras laikā tika izveidots liels uzraksts “Tīra planēta” (Clean Planet).
Foto: LETA/Edijs Pālens

FOTO. Vides draugi jūras piekrastē piedalās globālā akcijā par tīrāku planētu 0

Vairāk nekā 20 pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā, plkst.9 pēc vietējā laika šo trešdien, 9.maijā, notika akcija, kuras laikā vides aizstāvji pauda atbalstu tīrākai planētai un globālas iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai, aģentūru LETA informēja biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Sanita Rībena.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Starptautiskās akcijas idejas autori aicināja vides aizstāvjus pulcēties nozīmīgā vietā savas valsts teritorijā, lai izveidotu lielu uzrakstu “Tīra planēta”.

Vairākās valstīs ar bezpilota lidaparātiem uzņemtie fotoattēli tiks publicēti sociālajos tīklos. Latvijas vides aktīvisti uzrakstu “Tīra planēta” veidoja Rīgas jūras līča piekrastē.

CITI ŠOBRĪD LASA
Globāla akcija tīrākas planētas un depozīta sistēmas atbalstam.

Akcija sākās Jaunzēlandē, bet turpināsies Austrālijā, Ķīnā, Honkongā, Indonēzijā, Filipīnās, Indijā, Irānā, Rumānijā, Latvijā, Čehijā, Itālijā, Norvēģijā, Beļģijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Velsā, Argentīnā, Bostonā, Kanādā, Kalifornijā un Kostarikā.

Tās mērķis ir panākt, lai depozīta sistēma tiktu ieviesta globālā mērogā. “Depozītu sistēmu par piemērotāko, ekonomiski pamatotāko un videi draudzīgāko iepakojumu plūsmas pārvaldes sistēmu šobrīd atzinušas daudzas pasaules valstis, to skaitā arī 17 Eiropas valstis.

“Latvijas mežos līdz pat 80% savākto atkritumu ir tieši PET pudeles. Ieviešot depozīta sistēmu, mēs iegūstam iespēju atpakaļ savākt ļoti augstvērtīgu materiālu, ko pēc tam var izmantot gan pārstrādei, gan atkārtoti kā dzērienu iepakojumu. Materiāls, kas šobrīd tiek iegūts, sašķirojot atkritumus šķirošanā poligonā, diemžēl, šādiem mērķiem nav izmantojams,” pauda “Zaļās brīvības” vadītājs Jānis Brizga.