Fotostāsts: Atsaucoties lūgumam pēc palīdzības, stārķu pārim uzbūvē jaunu ligzdu 3
Atsaucoties madoniešu lūgumam pēc palīdzības, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis sadarbībā ar pašvaldību uzbūvēja jaunu ligzdu balto stārķu pārim, kas neatlaidīgi centās izveidot savu mājvietu uz vietējo iedzīvotāju māju skursteņiem, vēsta “mammadaba.lv”.
“Pagājušā gada rudenī Madonas pilsētā tika demontēta koku stabu elektrolīnija. Stabi bija sapuvuši, nestabili un kļuva bīstami apkārtējiem iedzīvotājiem, tāpēc tika meklēts jauns risinājums, un elektrokabeļi ierakti zem zemes.
Uz viena no bīstamajiem stabiem baltie stārķi bija uzbūvējuši ligzdu – vienīgo stārķu ligzdu Madonā. Tā kā stārķi gadu gadiem atgriežas vienā un tajā pašā vietā, lai vītu ligzdu, arī šis pavasaris nebija izņēmums.
Stārķu pārim atgriežoties ierastajā vietā, par jaunu ligzdvietu izvēlēts kāds mājas skurstenis, uz kuru intensīvi nesti žagari.
Traucējot būvēt ligzdu uz viena skursteņa, tie neatlaidīgi sāka kārtoties uz cita. Tāpēc vietējie iedzīvotāji vērsās pēc padoma un lūguma palīdzēt, kā nezaudēt mājokļa siltuma avotu,” radušos situāciju skaidro LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
“Jau otrā dienā pēc satrauktās kundzes zvana, kopā ar Madonas novada pārvaldnieku apskatījām ligzdas būves vietu, pašvaldības zemes gabalā ierakām betona pamatu stabam, sagatavojām stabu un nepieciešamos materiālus ligzdas būvniecībai.
Otrās dienas rītā izgatavojām ligzdas platformu un ar pacēlāju uzstādījām stabu, sakrāmēju ligzdā zarus un sūnas un ligzda gatava!
Iepriekš esmu būvējis ligzdu melnajam stārķim, šī ir pirmā manis veidotā ligzda baltajam stārķis,” par notikumu gaitu stāsta LVM vides eksperts.
Taču turpmākās divas dienas stārķi turpināja apdzīvot māju skursteņus. Tāpēc skursteņslauķis, uzklausot putnu eksperta padomu, uzstādīja pie skursteņiem mietus ar vējā plīvojošām lentām stārķu atbaidīšanai.
“Trešajā dienā stārķi padevās – jau tup netraucēti un laimīgi viņiem īpaši izveidotajā un uzstādītajā ligzdā,” ar prieku stāsta Uģis Bergmanis.
