Gatis Kalniņš: Futbolu jāliek pāri intrigām 0
Futbols jāliek pāri visām intrigām – Latvijas izlases kādreizējais uzbrucējs Gatis Kalniņš, tagad – komandas “Valmiera Glass/ViA” spēlējošais treneris, valstsvienības vājo spēli saista ne tikai ar futbolistu meistarības un motivācijas trūkumu, bet arī ar nerimstošajiem strīdiem par varu federācijā.
“Latvijas izlase nav tik kvalitatīva kā agrāk, un tā līkne iet uz leju. Jauniešu izlasēs liekas, ka ir cerību stars, bet vajag krietnu laiku, lai viņi pārietu pieaugušo līmenī. Komandas mūsu kvalifikācijas grupā ir meistarīgākas nekā mūsējā, to futbolisti spēlē labākās līgās, un tas atspoguļojas rezultātā.
Man no malas šķiet, ka spēlētāji izlasē ierodas ar nolemtības sajūtu, kas lēnā garā iestājusies pēc zaudējumiem, un tas nav labi.
Pat nosacīti meistarīgi futbolisti ierodoties sajūt šo gaisotni. Treneris Slaviša Stojanovičs komandai pārmet attieksmes un pašatdeves trūkumu. Nevaru teikt, ka viņi necīnās, bet kaut kas nav līdz galam,” pēc pēdējām Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm, kurās Latvijas futbolisti zaudēja Izraēlas (0:3) un Slovēnijas izlasei (0:5), sacīja Gatis Kalniņš.
Stojanovičs teic, ka neredz nākotni šim sastāvam.
Ir federācijas vadītāji, ir sporta direktors – lai viņi iet kopā un domā. Viņiem patīk mācīt, kā klubiem jāstrādā, un šis ir īstais brīdis, lai paskatītos, kā tiek komplektēts izlases sastāvs, kas noticis ar šo paaudzi. Jau izskanējis, ka treniņu process bērnības gados nav bijis kvalitatīvs, bet vai bijis tik slikts, ka esam tā atpalikuši? Tagad sistēma it kā uzlabojas, bet vai spēsim panākt vidējo līmeni Eiropā, kur citās valstīs futbols tiek atbalstīts vairāk nekā Latvijā? Ceru, ka piecu gadu laikā, izaugot U-19 un jaunākiem futbolistiem, izlase būs konkurētspējīgāka. Vismaz ar mazāko valstu komandām – nerunāju par Poliju un citām lielvalstīm, jo šobrīd sajūta ir bezcerīga arī pret Slovēniju, Maķedoniju, Izraēlu.
Daudzi saka – jāveido izlase pilnīgi no jauna, uzticoties U-21 un U-19 vecuma futbolistiem. Vai tā būtu izeja?
Domāju, ka ne. Tam jānotiek dabīgā veidā. Ja šie futbolisti ir mazliet spēcīgāki, viņiem ir jāspēlē, mākslīgi nevajag mainīt. Aleksandrs Starkovs mēģināja atjaunot komandas sastāvu, kas viņam bija netipiski, bet nekas nesanāca – bija tikai negācijas, treneri atlaida, un viss atgriezās atpakaļ. Varbūt laika bija par maz.
Bet arī šajā sastāvā ir tikai daži, kurus vecuma dēļ varbūt vajadzētu norakstīt.
Jautājums ir ne tikai par spēlētāju sagatavotību, bet arī vēlēšanos kaut ko izdarīt. It kā dara, bet neredzu sirdi un dvēseli. Mums Valmierā čaļi spēlē ar uguntiņu, degsmi, tas pats arī “Mettā”. Varbūt virslīgā vietējie futbolisti tiešām ir pārāk aizsargāti, tiek laukumā, pat īpaši nepiepūloties. Ar leģionāru skaita palielināšanu Latvijas futbolistu būtu mazāk, bet kvalitatīvāki. Es saprotu arī federācijas argumentus, jāmeklē zelta vidusceļš. Man nav precīzas informācijas par līgumiem, bet, dzirdot, ko apkārt runā, tas burbulis ir uzpūsts, vietējie izlašu līmeņa futbolisti, ļoti iespējams, ir pārmaksāti, nav motivācijas izsisties un tikt tālāk.
Kādas summas grozās Latvijas čempionātā?
Precīzi nezinu, bet dažiem esot tuvu pat piecciparu skaitlim. Ja tā ir kaut daļa patiesības, tas nav pareizi. Būsim godīgi – Latvijā ir zema līmeņa čempionāts, bet nopelnīt var vairāk nekā ārzemēs, tas nav labi.
Vai jāmet akmens arī galvenā trenera Stojanoviča virzienā? Četrās spēlēs vārtu bilance 1:13.
Daļēji – jā, var atrast kaut ko, bet vairāk jātiek skaidrībā pašiem, federācijā. Droši vien tā rīvēšanās, kas notiek futbola vadībā, iespaido arī zemākos slāņus. Gaisotne pēdējos gados nav laba, ir opozīcija un pozīcija, viens pret otru par kaut ko karo, es nesaprotu, kāpēc.
Jāmeklē vienojošie elementi, futbols jāliek augstāk par visām intrigām, un tad varbūt kaut kas mainīsies. Jo pa bišķim un kopumā negatīvais fons atspoguļojas izlasē.
Šobrīd jebkurš treneris būtu situācijas ķīlnieks. Arī Miksu Pātelainens bija labas kvalitātes speciālists. Nezinu, vai viņš un Stojanovičs ir piemēroti Latvijas izlasei, varbūt vajadzīgs kāds Romāna Grigorčuka vai Tamaza Pertijas tipa treneris, kas var kārtīgi iedot iekšās, lai gan šī ir cita paaudze, pieeja jāatrod citādi. Varbūt treneris vēl nav to sapratis, bet viņa CV un atsauksmes ir ļoti labas.
Pozitīvais stāsts gan ir par Latvijas čempionātu – lielākā pārsteiguma autore ir Valmieras komanda. Kas ir jūsu veiksmes pamatā?
Pirmkārt, mūs droši vien nenovērtēja. Mums ir ļoti labs kolektīvs, futbolistu izvēle – tādu, kuri tiešām grib sevi pierādīt, un treneris Tamazs Pertija māk no viņiem izžmiegt to, kā viņiem varbūt pat nav. Panākts maksimums, spēlētāji ļoti motivēti, profesionāli attiecas pret savu darbu, mēģina izpildīt trenera prasības, un tas nes rezultātu.
Varbūt ir pāris mazāk motivētu, bet viņi pavelkas līdzi pārējiem, kas laukumā atdod visu. Man šķiet, ka izlasē to nevar redzēt, pašapmierinātība ir pārāk liela.
Mūsu klubā ne tuvu nav tādas algas kā citos, un ir tikai dabiski, ka viņi grib sevi apliecināt un arī nonākt tajā situācijā. Transfertu logs tuvojas, un interese par spēlētājiem ir ļoti liela, daļa jāpārliecina, lai paliek.
