Agris Liepiņš: Ierēdnis izpļāpājās par glumekli – valdības plānā ir kāds zemūdens akmens 7
Agris Liepiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Reiz sendienās, kad vēl kliņģerlietiņš lija, pusdienoju glaunā ēstuvē. Maltītes beigās viesmīlis pasniedza rēķinu, kas manāmi atšķīrās no summas, ar kuru, latvisko Kijevas kotleti pasūtot, biju iepazinies ēdienkartē. Viesmīlis mīļi paskaidroja, ka piedāvājuma lapā uzrādītais cipars ir samaksa par kotleti.
Gaļas klucim kāt jāpieskaita kartupeļu cena, piedevas arīdzan dažādā vērtībā un beigās vēl jāpiekabina pievienotās vērtības nodoklis. Tāpēc galarezultāts sanācis lielāks.
Mani māc aizdomas, ka ar iecerēto autoratlīdzības nodokļa reformu ir līdzīgi.
Plašsaziņas līdzekļos jau vairākas reizes dzirdu, ka, izmaksājot honorāru, darba devējs atvilkšot divdesmit piecus procentus no izmaksājamās summas. Tālāk tos sadalīs šādi – astoņdesmit procenti sociālajam nodoklim un divdesmit – iedzīvotāju ienākuma nodoklim.
Aprunājos ar grāmatvedi un lūdzu papētīt, vai valdības izlolotajā plānā neslēpjas vēl kāds zemūdens akmens. Slēpjas gan, pie tam varen slidens!
Televīzijas intervijā par glumekli izpļāpājās augsts ierēdnis. Pēc divdesmit piecu procentu nodokļu nomaksas honorārs netiks pārskaitīts māksliniekam uz viņa privāto bankas kontu. Lai veiksmīgāk kontrolētu autoratlīdzības saņēmējus, īpašā kredītiestādē tiks atvērts īpašs konts, kurš Finanšu ministrijas papīros tiek dēvēts par saimnieciskās darbības ieņēmuma kontu.
Visa samaksa par autoratlīdzībām tiks ieskaitīta šajā īpašā kredītiestādē atvērtajā kontā. Augsti stāvošais ierēdnis izteicās, ka izraudzītā kredītiestāde, iespējams, varētu būt Valsts kase.
Ja satecēs vairāk par piecsimt eiro mēnesī, Valsts ieņēmumu dienests atņems vēl desmit procentus, un tikai tad radošais censonis varēs izņemt savu naudiņu.
Atvērt kontu Valsts kasē nemaz tik viegli nevar. Paredzēts, ka no 2021. gada 1. jūlija autoratlīdzības saņēmēji pakāpeniski uzsāks nodokļu nomaksu kā reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji un sāks izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.
Finanšu ministrijas izplatītajā tabulā par nodokļu izmaiņām gan solīts, ka radošajai personai pašai būs iespējas izvēlēties izmantot vai neizmantot saimnieciskās darbības ieņēmuma kontu, bet, visticamāk, valsts ierēdņi noteiks, kurš kvalificējas kā mākslinieks un līdz ar to ir tiesīgs saņemt honorāru caur stingri uzraudzīto autoratlīdzības kontu, un kurš neatbilst mākslinieka statusam.
Mākslas viltvāržiem darba devējs kaut gribēdams nevarēs likumīgi izmaksāt honorāru. Līdz ar to visādi kurpnieki un pavāri turpmāk nevarēs uzdoties par daileniekiem.
Vienkārši runājot, tiks radīts siets.
Pēc kādiem kritērijiem ierēdnis noteiks, kurš ir mākslinieks un kurš par tādu izliekas? Liks uzrādīt diplomu par mākslas skolas vai augstskolas beigšanu?
Van Gogs tādu nevarētu uzrādīt, jo viņš ir autodidakts, bet dižā impresionista darbi izlikti goda vietā Parīzes muzejos. Liks uzrādīt čekus par zīmuļu vai nošu papīru iegādi? Daudzi mākslinieki strādā datorā un zīmuli jau gadiem nav rokās turējuši. Tiem vajadzēs parādīt pirkstus, kam āda noberzta jēla, datora taustiņus klabinot.
Cik otas mēnesī būs jānopērk, lai skaitītos radoša persona? Varbūt nāksies aizpildīt kādu anketu un mūzas kalpam pašam būs jāpierāda, ka viņš ir mākslinieka vārda cienīgs. Jo radošāk un daiļrunīgāk aizpildīs, jo lielāks mākslinieks. Pilnīga nesaprašanas migla, kaut ierēdņi skaidro – ar minētajiem grozījumiem tiek sakārtota nodokļu, tajā skaitā obligāto iemaksu maksāšana, lai personas būtu sociāli apdrošinātas no ienākuma, ko saņem par savu darbu.
Māc aizdomas, ka gala rēķins pārsteigs daudzus radošo profesiju pārstāvjus. Liekas, ka Valsts prezidentam arī radušās aizdomas, ja reiz viņš lūdzis uzmanīgāk izvērtēt paredzētās nodokļu izmaiņas.
