Galvenais jautājums – vienotais tirgus. Politologi sīkāk par breksita sarunām 0
Lai gan Lielbritānijas premjerministrs un konservatīvo līderis Boriss Džonsons sacījis, ka nekādas sarunas ar Eiropas Savienību (ES) vairs nav vajadzīgas, priekšā gaidāmas ilgas un smagas diskusijas, kas nav saistītas tikai ar ekonomisko sadarbību starp Lielbritāniju un ES, aģentūrai LETA pēc konservatīvo uzvaras parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzsvēra politologs Kārlis Daukšts.
Viņš uzskata, ka Konservatīvo partijas un premjera Džonsona uzvara nav labākais variants. Viņš uzsvēra, ka tā aizsāk lielu procesu – sarunu raundu ar ES un Lielbritāniju.
“Tas būs sarežģītas pārrunas. Džonsona plāns, ka Lielbritānija pametīs ES 31.janvārī, būs liels trieciens ne tikai ES, bet arī Lielbritānijai. Tas nav labākais rezultāts breksita epopejai,” pārliecināts politologs.
Viņš uzsvēra, ka jautājums ir arī par referendumu Skotijā, vai un kā tas notiks. “Eksperti saka, ka Džonsona uzvara ir “Pirra uzvara”.
Breksits ir arī smags jautājums pašai Lielbritānijai. Bažas rada arī iespējamība, ka varētu atkārtoties līdzīgi gadījumi kā septiņdesmitajos gados Ziemeļīrijā. Breksits nav vienkāršs lēmums, tas nesīs ļoti īstas pretrunas pašā Lielbritānijā,” uzsvēra Daukšts.
Vienlaikus viņš piebilda, ka jebkādi lēmumi, kas būs saistīti ar ekonomiskiem un finansiālajiem jautājumiem, atsauksies arī uz Latviju kā ES neatņemamu sastāvdaļu.
Arī politologs Ojārs Skudra uzsvēra, ka Džonsonu negaida viegls politiskais darbs, jo līdz gada beigām britu premjers grib parlamentā pieņemt likumu par izstāšanos no ES. Politologs nešaubās, ka likumu par izstāšanos pieņems un tā notiks 31.janvārī.
“Pēc tam arī sāksies sarunas starp ES un Lielbritāniju, kādas būs attiecības un līdz ar to jānoslēdz attiecīgs līgums. Džonsons ir norādījis, ka vēlas šīs sarunas pabeigt līdz 2020.gada beigām. Pesimisti saka, ka sarunas varētu būt grūtas un ne tik raitas. Ticamākais beigu datums ir 2021.gada pavasaris,” stāstīja Skudra.
Viņš uzsvēra, ka galvenais jautājums ir par Lielbritānijas attiecībām ar vienoto tirgu un to, kādu no jau esošajiem modeļiem tā izvēlēsies. “Droši var teikt, ka konservatīvo frakcijas absolūtais vairākums ir pret izstāšanos bez ekonomiskās vienošanās ar ES, bet par kādu modeli viņi iestāsies – tas būs labāk saprotams, kad frakcija sāks darbu,” sacīja Skudra.
Skeptiķi pauž uzskatu, ka konservatīvo frakcijā varētu būt daudz tādu, kuri gribētu, lai Lielbritānija kļūtu par valsti ar zemiem nodokļiem, zemu muitas maksu, sacīja politologs. “Gandrīz kaut kas līdzīgs brīvās tirdzniecības zonai pie ES sāniem. Kaut ko tādu realizēt būtu ļoti problemātiski, jo ES nav ieinteresēta, lai Lielbritānija gūtu vienpusējus labumus no divpusējām attiecībām,” uzsvēra Skudra.
Viņš prognozē, ka pārejas periods varētu noritēt mierīgi. “Pēc 31.janvāra varētu būt vīzas, iespējams, kaut kādas izmaiņas saistībā ar muitu. Lielākā daļa uzņēmēju gan britu, gan Latvijas pusē, kuri ir ieinteresēti ekonomiskajos sakaros, savlaicīgi ir veikuši pasūtījumus, veidojuši krājumus un ir gatavi pārejas periodam, ja būs kāds neskaidrību periods,” sacīja Skudra.
Tāpat viņš norādīja, ka parlamentā milzīgs pārsvars ir Konservatīvajai partijai, kurai nav nepieciešamība rēķināties ar pārējām frakcijām, tāpēc politiskam nestabilitātes periodam nevajadzētu būt.
Vērtējot vēlēšanas kopumā, Skudra sacīja, ka tajās lielu lomu nospēlēja psiholoģiski un līderu faktori.
“Džonsons kā līderis ar skaidru rīcības programmu bija ievērojami spēcīgāks, atšķirībā no leiboristu līdera Džeremija Korbina, kurš ekonomiskajos un sociālajos jautājumos bija ieņēmis kreisu pozīciju. Viņa programma bija neskaidra arī breksita jautājumā, jo viņš iestājās par atkārtota referenduma rīkošanu,” sacīja Skudra.
Viņš minēja, ka Konservatīvā partija, uzsverot breksitu, pārliecinājusi arī daudzus tradicionāli leiboristu partiju atbalstošos apgabalus.
“Kā liecina analīze, par Konservatīvo partiju nobalsoja tajos vēlēšanu apgabalos, kuros 2016.gadā vēlētāju vairākums nobalsoja par izstāšanos no ES. Šajās vēlēšanās cilvēki vairs nebalsoja par leiboristiem, bet par konservatīvajiem, kas norāda uz cilvēku noskaņojuma maiņu,” teica Skudra.
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministra Džonsona vadītie konservatīvie 12.decembrī notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no ES.
Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc biļetenu saskaitīšanas 649 no 650 vēlēšanu apgabaliem, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 364 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 47 vietām.
