Anda Līce: Vai, reformējot izglītību, netiek aizmirsts otrs šīs spēles dalībnieks – skolotājs? 3
Publiskajā telpā, kaut arī bikli, tomēr aizvien biežāk ieskanas runas par skolēnu vardarbību pret skolotājiem. Bērnu savstarpējā vardarbība jau ir tik pierasta lieta un bieži tiek pat attaisnota, sakot – dzīve ir nežēlīga, katram ir jābūt gatavam uz to atbildēt.
Neskatoties uz mācību satura nemitīgu pilnveidi un ieviešanu, problēmas skolā aug augumā.
Paplašinot skolēnu tiesības, bet pienākumus atstājot viņu izvēlei, notiek absurda skolēna un skolotāja lomu maiņa, un nav brīnums, ka skolotāju trūkst aizvien vairāk.
Ilgstoši atrodoties zem pieaugoša skolēnu, viņu vecāku un skolas administrācijas spiediena, skolotāji ātri izdeg, un profesijas prestižs krītas.
Augstas prasības, liela atbildība un slodze, no vienas puses, un nepietiekams atalgojums un morālā gandarījuma trūkums no otras, ir šķēres, kas saīsina skolotāja mūžu un nedara godu mūsu valstij.
Cik man ir nācies lasīt un klausīties cilvēku dzīves stāstus, tik tajos ir klātesoši skolotāji kā iedrošinātāji un padomdevēji skolas gados un arī vēlāk.
Viņi ir tie, kas spēj atvērt acis un ausis pret pasauli, ja tas vēl nav izdarīts ģimenē, un palīdz, lai, kā teikts Viļa Plūdoņa dzejolī “Zaķīšu pirtiņa”: “Pičiņu, pačiņu kājiņām:/ Viegliņi, viegliņi patecēt tām.”
Skolotāji vienmēr būs ļoti atšķirīgi, un ne visi to spēs. Naivi cerēt, ka jelkad būs tā, ka viņi atbildīs pilnīgi visām ļoti nepilnīgās sabiedrības prasībām. Skolotāji atspoguļo sabiedrību, no kuras tie nāk.
Ne jau bērni ir neskaitāmo izglītības reformu autori. Tās vispirms būtu jārosina skolās strādājošajiem, jo viņi ir vistuvāk bērniem, mācību priekšmetiem un arī skolēnu problēmām ģimenē.
Nezin kāpēc rodas iespaids, ka reformas top ierēdņu kabinetos, tāpēc nereti ir tik nepilnīgas.
Viņi gan atsaucas uz pētījumiem, taču arī pētījumi, kā redzam citās nozarēs, var būt nepilnīgi vai pat sagrozīti, toties ar skanīgiem nosaukumiem.
Skolā tagad ienāk jēdziens “kompetenču izglītība”.
Vai, reformējot izglītību, netiek aizmirsts otrs šīs spēles dalībnieks – skolotājs?
Skolēnam, kas nolamā skolotāju, ar kāju atver durvis, robežu ievērošana, pašcieņa un spēja sevi vērtēt ir svešvārdi. Un ja nu tāds pats reiz kļūst skolotājs… Iecienīts sporta veids ir orientēšanās, kurā ar attiecīgu karti un kompasu veic orientēšanās distanci.
Distancē, ko sauc “dzīve”, arī ir vajadzīga gan karte, gan kompass. Tie abi ar gudru ziņu vienmēr ir glabāti divās vietās – ģimenē un skolā. Gadījumā, ja vienā ir zuduši, lai tos var atrast otrā.
