Foto: Wikipedia

Ģenerālis, ASV Neatkarības kara varonis īstenībā bijis sieviete vai hermofrodīts 0

Poļu cilmes ASV Neatkarības kara varonis, par “amerikāņu kavalērijas tēvu” godātais Kazimežs Pulaskis (1745–1779) īstenībā ir bijis vai nu sieviete vai, ticamāk, hermafrodīts, tas ir cilvēks ar vīrišķām un sievišķām dzimumpazīmēm – šādu sensacionālu paziņojumu sniedzis Arizonas štata universitātes antropologs Čārlzs Merbs.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Kazimežs Pulaskis nāca no ietekmīgas poļu muižnieku dzimtas un jau dzimtenē bija pazīstams ar savu drosmi, 18. gadsimta 60. gadu beigās un 70. gados karojot pret Krievijas impērijas karaspēku tā saukto poļu konfederātu rindās.

Pēc konfederātu sakāves, Pulaskis nonāca Francijā, kur iepazinās ar ASV diplomātu Bendžaminu Franklinu un iedegās vēlmē palīdzēt amerikāņiem Neatkarības karā pret britu impēriju.

CITI ŠOBRĪD LASA
Poļu aristokrāts 1777. gadā devās uz Ziemeļameriku un izveidoja tur kavalērijas vienību.

Slavens viņš kļuva jau pirmajā lielajā kaujā 1777. gada 11. septembrī pie Brendivainas, Filadelfijas tuvumā. Kad Džordžam Vašingtonam draudēja aplenkums, Pulaskis ar savu kavalērijas vienību metās pārdrošā uzbrukumā un izlauza spraugu pretinieku ierindā pa kuru ASV neatkarības kustības vadonim izdevās izglābties no gūsta vai bojāejas. Pēc šī notikumu Vašingtons piešķīra Pulaskim brigādes ģenerāļa pakāpi.

“Amerikāņu kavalērijas tēvs” divus gadus vēlāk guva nāvējošu ievainojumu 1779. gada 9. oktobra kaujā pie Savannas, Džordžijā. Viņu ķēra lielgabala kartečas šāviņš. Tālākais līdz nesenam laikam bija neskaidrs – pēc vienas versijas, 11. oktobrī mirušā Pulaska ķermeni no kuģa nogremdēja jūrā, pēc citas – apbedīšana naktī notikusi kādas plantācijas teritorijā.

Kad 1854. gadā Savannā nolēma uzbūvēt Pulaskim veltītu pieminekli, plantācijā apraktos pīšļus ekshumēja, ielika metāla šķirstā un apbedīja pieminekļa pakājē. 20. gadsimta 90. gadu beigās tos atkal atrada, kad veco pieminekli nācās nojaukt – tā metāla stiegrojums bija tiktāl izrūsējis, ka būve kļuva bīstama apkārtējiem.

Kā raksta Arizonas Štata universitātes vietne “ASU Now”, kaulu materiāla analīzi uzņēmās Arizonas štata universitātes bioarheologi un speciālisti no Džordžijas universitātes un, kaut oficiālā gala ziņojuma vēl nav, zinātniekiem jau šobrīd ir skaidrs, ka tie tiešām piederējuši slavenajam ASV Neatkarības kara varonim.

Sakrīt gan auguma izmēri, gan vecums, gan specifisks galvaskausa kaulu defekts pie kreisās acs.

Turklāt nelaiķim ir tipiskas kaulu deformācijas, kas veidojas profesionāliem jātniekiem, tāpat ievainojuma labajā rokā – Pulaskis to guva kādā kaujā ar Krievijas karaspēku.

Simtprocentīgu pārliecību zinātniekiem devusi DNS analīze, jo par laimi izdevās salīdzināt viņa un ģenerāļa radinieces DNS – Kazimežam Pulaskim pašam bērnu nebija, taču viņam bija divi brāļi un sešas māsas.

“Viss sakrīt. Viss, izņemot dzimumu…” medijiem paziņojis Arizonas štata universitātes antropologs Čārlzs Merbs, viens no šī pētījuma autoriem.

Zinātniekiem jau uzmetot skatu atrastā skeleta kauliem, pēc iegurņa formas kļuvis skaidrs, ka tie ir sieviešu. “Skelets ir tik sievišķīgs, cik vien var būt,” atzinis Merbs. Tomēr visus šos gadus par to bija izlemts klusēt, jo skeleta identitāte nebija skaidra. Tagad par to vairs šaubu nav.

Reklāma
Reklāma

Pēc tika pārsteidzošā atklājuma Merbs un viņa kolēģe no Džordžijas universitātes Kārena Bērnsa sāka rūpīgāk pārskatīt Pulaska biogrāfiju. Izrādījās, ka tajā ir daudz “interesantu detaļu”. Piemēram, 18. gadsimta poļu muižnieku ģimenēs bērna kristības baznīcā, plašas publikas priekšā bija normāla parādība, taču Kazimežu kristīja mājās privātā ceremonijā, kurā piedalījās tikai ģimene.

Šāds diskrētums kļūst saprotams, ja pieņem, ka jaundzimušajam bija anatomiskas anomālijas – sievišķas un vīrišķas dzimumpazīmes.

Būdams ietekmīgs poļu magnāts, augsta ranga virsnieks un politiķis Kazimeža tēvs nešaubīgi izlēma atvasi audzināt kā zēnu un nodeva karaskolā. Tā Kazimežs Pulaskis kļuva par kavalērijas virsnieku.

Viņš bijis maza auguma, tievs, ātru gaitu un runu. Laikabiedri viņu aprakstījuši kā noslēgtu sava ceļa gājēju, kurš pret līdzpilsoņiem izturējies valdonīgi un parupji, bijis distancēts. Ne alkohols, ne sievietes viņu neinteresēja. Toties kaujās Pulaskis varējis būt drosmīgs un agresīvs līdz vieglprātībai.

Iespējams, tādā veidā viņš meklēja savu apliecinājumu kā vīrietis, pieļauj antropologs Merbs: “Nedomāju, ka viņš kādreiz savā mūžā iedomājās, ka varbūt ir sieviete. Drīzāk viņš uzskatīja sevi par vīrieti, kuram vienkārši kaut kas nav tā, ka viņam ir kāds defekts. Tajos laikos par šādām lietām zināja ļoti maz.”