Foto: Zane Bitere/LETA

Gerhards: Lemjot par ārkārtējās situācijas ieviešanu, jāizvērtē iespējamā ietekme uz eksportu 2

Ārkārtējas situācijas izsludināšanai Covid-19 izplatības dēļ patlaban ir pārāk maz informācijas par priekšlikumiem un ieviešamajiem pasākumiem no atbildīgajiem ministriem, uzskata zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Kā aģentūru LETA informēja ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA), Gerharda ieskatā par ārkārtas situācijas izsludināšanu varēs lemt tikai tad, kad būs izziņots konkrētu plāns par to, kas mainīsies ārkārtējās situācijas laikā.

Lemjot par ārkārtējās situācijas ieviešanu, būtu nepieciešams izvērtēt iespējamo ietekmi uz eksportu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā uzsver zemkopības ministrs, tas ir īpaši svarīgi lauksaimniecības un mežaimniecības nozarēm, jo tās veido lielu daļu no valsts kopējā tirdzniecības apjoma uz ārzemēm.

Jau ziņots, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzina, ka, turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija.

“Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau ar Covid-19 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī, acīmredzot, ir jāiet atkal uz ārkārtējo situāciju,” sacīja ministre.

Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi, “cik daudz tas var uzlikt” attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.

Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju.

Tāpat viens no kritērijiem ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.

“Pie tam tas, ko uzsver arī eksperti, ir, ka katrs rādītājs pats par sevi, ja tas tiek sasniegts, vēl nenozīmē, ka ir jāieslēdz ārkārtējā situācija, tas drīzāk tiktu vērtēts kombinācijā,” skaidroja ministre.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.