GKR frakcijas vadītājs: Valdība aktīvi cenšas atbrīvoties no sociālajiem pienākumiem un saistībām 1
Krišjāņa Kariņa (JV) valdība ļoti aktīvi cenšas atbrīvoties no sociālajiem pienākumiem un saistībām, uzliekot pašvaldībām par slogu apmaksāt skolēnu brīvpusdienas un pieprasot Rīgas domei vairāk nekā 30 miljonus eiro, lai kompensētu iztrūkumu budžetā, kuru it kā radījusi “Rīgas satiksme”, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko.
Jau vēstīts, ka “Rīgas satiksme” radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu valdība plāno kompensēt, par labu valstij vairāk pārdalot Rīgas domes iekasētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus, izriet no Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam.
Stepaņenko sacīja, ka šis Rīgas budžetu ietekmēs negatīvi, jo bez šīs summas ļoti iespējams pašvaldībai būs jāapmaksā arī 1. līdz 4.klašu skolēnu brīvpusdienas.
“Šie faktori radīs ietekmi uz plānoto pašvaldības budžetu. Kad redzēsim Valsts budžeta projektu, redzēsim, kādu iespaidu tas atstās uz pašvaldības budžetu,” uzsvēra politiķis.
Politiķis uzsvēra, ka pašvaldības “nedrukā naudu”, tāpēc valdībai savu mērķu realizēšanai nevajadzētu atņemt naudu no pašvaldībām. Viņaprāt, valdība paplašina savu fiskālo telpu uz pašvaldību rēķina.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, uz kuras pamata tiek apkopota statistika par ES dalībvalstu fiskālajiem radītājiem, “Rīgas satiksme” ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, apgalvo Finanšu ministrija.
Lai kompensētu uzņēmuma radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, FM ir izvērtējusi iespējamos negatīvās ietekmes mazinošos pasākumus.
Ministrija konstatējusi, ka ir iespējams noteikt, ka “kompensācija tiek veikta atbilstoši IIN sadales principiem no pašvaldības budžetam piekrītošās IIN ieņēmumu daļas pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas”.
Plānots, ka 2020. gadā šī kompensācija nepārsniegs 38 miljonus eiro, bet 2021. gadā – 10,1 miljonu eiro. Summas gan var tikt precizētas atbilstoši aktuālākai informācijai, norāda FM.
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) iepriekš vēstīja, ka augusta izskaņā viņam bijusi “profesionāla un politiski pragmatiska saruna” ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem par SIA “Rīgas satiksmes” jautājumiem.
Tolaik mērs paziņoja, ka, saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, par izveidojušos situāciju Rīgas domi vēloties “sodīt dubultā” – 140 miljonu eiro apmērā, ņemot vērā izskanējušo par aptuveni 70 miljonu ietekmi uz valsts budžetu.
Burovs akcentēja “reālo situāciju”, ka no 70 miljoniem lielāko daļu veidojot pamatlīdzekļi jeb tramvaju iegāde atbilstoši jau “vecajiem noslēgtajiem līgumiem”. Minētie sabiedriskie transportlīdzekļi jau ir saražoti, piebilda Rīgas mērs. Politiķis akcentēja, ka šajā situācijā esot ļoti viegli publiski izteikt pārmetumus Rīgas domei, savukārt pašvaldība kā atbildes reakciju netaisīšot “manifestāciju pie Ministru kabineta”.
