Foto: R.Classen/SHUTTERSTOCK

Gliemji – olbaltumvielu avots mājputnu ēdienkartē 0

Jautājums. Vai mājputnus drīkst barot ar gliemežiem? LIDIJA RŪJIENAS NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Latvijas Dabas muzeja vecākais zoologs Edgars Dreijers skaidro, ka gliemežus labprāt ēd gaļas vistas, jo ir strauji augošas, tāpēc arī rijīgākas. Dējējvistas neēd gliemežus, jo ir mazākas, aug lēnāk nekā broileri, turklāt tām ir šaurāka rīkle, tāpēc putni spēj apēst tikai mazāka izmēra gliemežus, kas nav pieauguši un ar cietu čaulu.

Arī skrējējpīles un muskupīles pašas meklē un ēd gliemjus, taču tikai tad, ja tās nepārbaro ar maizi un graudiem (putnus ieteicams turēt sportiskā režīmā, lai tie paši ietu meklēt ēdamo). Pa kādam gliemezim uzkož arī citu šķirņu pīles, taču nesalīdzināmi mazāk, jo pārsvarā pīles ir augēdājas, un dzīvnieku izcelsmes barība tās maz interesē. Zosis, paipalas, tītari, baloži, fazāni ar gliemežiem parasti nebarojas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mājputni, kurus laiž staigāt dārzā, paši atrod un apēd gliemjus, savukārt putniem, kurus tur sprostos, tie jāpienes klāt un jāizbaro. Visos dārzos un parasti lielā skaitā sastopami raibais vīngliemezis un parastais matiņgliemezis (matiņgliemezis nav dārza kaitēklis, barojas ar atmirušām augu daļām, no dzīviem augiem tam vislabāk patīk nātres; čaula tam ir 5–6 mm liela, tāpēc putniem to vieglāk norīt nekā izmēros lielākos, piemēram, parka vīngliemežus) – tos arī putni visvairāk uzlasa. Krietni mazāk tiek apēsti kailgliemeži, jo tie ir aktīvi pārsvarā naktī. Dienā tie barojas ar jebkuru augu lapām, ja ir lietains un apmācies laiks.

Ēdot mājputni nesalauž gliemežiem čaulas, bet norij tos veselus (tikai atsevišķi savvaļas putni to pārsit un izēd mīkstumu). Putni izvēlas gliemjus atkarībā no to izmēra. Atrodot nedaudz lielāku, putns pamēģinās to norīt, bet, ja tas neizdosies, pametīs un meklēs citu barības objektu.

Gliemeži nav pamatbarība, toties ir vērtīgs olbaltumvielu avots mājputniem, līdzīgi kā kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki (vistas un tītari labprāt ēd sliekas). Gliemežu čaula sastāv tikai no kalcija karbonāta, t.i., no tās pašas vielas, no kuras sastāv olu čaumalas, krīts, kaļķakmens.