“Grammy”: ar Latvijas vārdu 0
Tradicionāli par augstāko sasniegumu mūzikas ierakstu jomā tiek uzskatīta “Grammy” balva, kuras pasniegšanas ceremonija notiek ik gadus februārī ASV, Losandželosā.
Šo pasaules mēroga izcilības zīmi vairs neuzskatām par nepieejamu un pat nebrīnāmies, ja Latvijas mūziķi nonāk starptautiskās mūzikas industrijas arēnas spilgtajās gaismās – balvu ir saņēmis diriģents Mariss Jansons un vijolnieks Gidons Krēmers kopā ar izcilo Baltijas jauniešu orķestri “Kremerata Baltica”, tāpat arī Latvijas Radio koris un orķestris “Sinfonietta Rīga”. Savukārt “Grammy” nominantu vidū kā labākie no labākajiem ir pabijuši gan Pēteris Vasks ar sava darba ierakstu “Kronos” kvarteta versijā, gan Uģis Prauliņš ar jaundarbu, gan operdīva Elīna Garanča. Un vairākkārt – arī Mariss Jansons un Gidons Krēmers. Nu šo izcilību saimei pievienojušies vēl divi mūziķi. Ne velti ārzemju kritiķi un apskatnieki labsirdīgi ironizē par ģimenes dēku, jo “Grammy” balvai šogad tika nominēti gan diriģents Andris Nelsons, gan arī viņa dzīvesbiedre operdziedātāja Kristīne Opolais.
Taču “Grammy” balva tika piešķirta tikai Andrim Nelsonam. Viņu šobrīd uzskata par vienu no vadošajiem, pieprasītākajiem diriģentiem pasaulē, bet latviešu mūziķa vadītais Bostonas simfoniskais orķestris ierindots Amerikas labāko orķestru vidū. Andri Nelsonu iemīļojusi gan publika, gan arī orķestra mūziķi un kritiķi, kuri par mākslinieku raksta daudz, turklāt ar neviltotām simpātijām. To pamatā ir latviešu mūziķa personības valdzinājums, mākslinieciskā inteliģence, diriģenta interpretācijas stils, kas sasaucas ar Nelsona skolotāja Marisa Jansona pieeju, tāpat arī racionālisma un emocionālās piesātinātības līdzsvars, kā arī aizrautība, kas saviļņo gan orķestrantus, gan klausītājus.
Prestižo balvu Andris Nelsons saņēmis kategorijā “Labākais orķestra sniegums” par koncertierakstu kompānijas “Deutsche Grammophon” izdotajā albumā “Šostakovičs: Staļina ēnā – 10. simfonija” Bostonas simfoniskā orķestra sniegumā. Ieskaņojumā, kuru laidusi klajā prominentā kompānija, iemūžināts ne tikai pieminētais Šostakoviča opuss, bet arī Pasakalja no viņa operas “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”. Godalgotais albums aizsāk sēriju, kas aptvers Staļina laikā komponētās Dmitrija Šostakoviča simfonijas – no Piektās līdz Desmitajai –, turpmāk skaņu ierakstos iekļaujot arī citus darbus (tostarp mūziku filmām “Karalis Līrs” un “Hamlets”). Tās ir kompozīcijas, kas sarakstītas periodā no 20. gadsimta 30. gadiem līdz pat Staļina nāvei 1953. gadā. Pirmais sērijas albums tika ierakstīts šī gada aprīļa sākumā notikušajos koncertos Bostonas koncertzālē. Pazīstamais kritiķis Normens Lebrehts izteicies, ka Andra Nelsona Desmitās simfonijas interpretācija pārspējot pat Herberta fon Karajana, Valērija Gergijeva un Nēmes Jervi lasījumu. (Vērts atcerēties, ka Šostakovičs ir arī Marisa Jansona komponists – lai atminamies kaut vai Šostakoviča 13. simfonijas ieskaņojumu). Šķiet, ka Latvijas nesenās dramatiskās pagātnes izjūta un sāpīgā vēsturiskā pieredze līdz ar smagā darbā iegūto profesionālo tehnisko slīpējumu atraisa spēju jūtīgi atklāt Šostakoviča mākslas dziļumus un nolasīt tajā iekodētos skaniskos simbolus, tādējādi veidojot pārliecinošas interpretācijas. Tas tiešām ir dzīvs, elpojošs ieraksts, kas būtu jādzird katram.
Kategorijā “Labākais klasiskās vokālās mūzikas albums” balvai tika nominēts arī “Sony Classical” izdotais “Nessun Dorma – The Puccini Album”, kura ierakstā piedalījusies latviešu operdziedātāja Kristīne Opolais. Būtībā tas ir vācu tenora Jonasa Kaufmana soloalbums, kurā Kristīne Opolais piedalās duetos – fragmentos no operas “Manona Lesko” un “Bohēma”. Latviešu operdīva jau ir valdzinājusi pasaules klausītājus ar lomām minētajās operās (starp citu, Opolais duetā ar Jonasu Kaufmanu dziedājusi Manonas partiju arī Ņujorkas Metropolitēna operā, – šajā sastāvā tāpat ir izdots operas DVD ieraksts). Pučīni itāliski aizgrābjošais un valdzinošais operstils skaistāko dziedājumu apkopojumu veidā neapšaubāmi spēj nodrošināt komerciālu veiksmi, ņemot vērā abu dziedoņu harismu, Opolais dziļo emocionalitāti un artistiskumu, kā arī Kaufmana maskulīno šarmu un, kā raksta kritiķis Toms Huizenga, “muskuļoto balsi ar sarkankoka nokrāsu”. Diskā iekļauti teju visu Pučīni operu fragmenti (arī “Vīlas”, “Edgars”, “Toska”, “Madame Butterfly”, “Meitene no Rietumiem”, “Bezdelīga”, “Apmetnis”, “Džanni Skiki” un “Turandota”), bet ierakstā piedalījies arī Masimo Simeoli (baritons), Antonio Piroci (bass) un diriģents Antonio Papano.
