Guna Roze: Valoda ir intelekta spogulis. Jo plašāks vārdu krājums, jo precīzāks domas dziļurbums 0
Guna Roze, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā kopā ar lielisku sarunas biedru – vēsturnieku, profesoru, Vidzemes Augstskolas rektoru Gati Krūmiņu – piedalījos sociālā medija LAIVA diskusijā “Atklāti par…”. Diskusijas tēmu “Vai iespējams kontrolēt valodu un līdz ar to cilvēku domāšanu” raidījuma veidotāji bija izvēlējušies, iedvesmojoties (ak, cik šis vārds turpmākajā kontekstā izklausās nelāgi!) no septembrī laikrakstā “Latvijas Avīze” publicētās Vijas Beinertes intervijas ar viedokļa līderi, tiesību zinātņu doktoru Juri Rudevski.
Vienmēr esmu cienījusi Vijas drosmi nepeldēt pa straumi un nebaidīties, ka viņu par to nomētās akmeņiem. Bez šādām personībām masu apziņas veidotājiem būtu vieglāk.
Tātad, vai iespējams kontrolēt valodu un līdz ar to cilvēku domāšanu? Protams!
Jo, kā kuģi nosauksi, tā tas peldēs. Atceros filmu par ģimeni, kur vecāki savus trīs vai četrus bērnus audzināja totālā izolācijā – tālāk par augsto sētu, kas apjoza māju, bērni nebija redzējuši.
Lai padarītu bērnus infantilus ārpus sētas, ja gadījumā viņi aiz tās tomēr nokļūtu, vecāki izmantoja… valodu. Ikdienā bieži lietotiem priekšmetiem viņi piedēvēja “ārpus sētas” svarīgu lietu nosaukumus, piemēram, pie vakariņu galda sakot: “Pasniedz, lūdzu, man telefonu”, zināja, ka bērns, aci nepamirkšķinot, iedos sālstrauku. Vārds ir manipulācijas ierocis, jo Homo sapiens domā valodā.
Visbiežāk – dzimtajā, ne velti ļaudīm, kas ilgstoši dzīvo ārpus dzimtenes, mēdz vaicāt: kādā valodā tu domā?
Jo smalkāk cilvēks pārzina valodu, kurā domā, jo dziļāk spēj analizēt notikumus, pārliecinošāk diskutēt, tostarp paužot un aizstāvot savu viedokli.
Cik plašs ir katra paša vārdu krājums, tik niansēti viņš spēj izprast otra teikto. Tik vienkārši! Valoda ir intelekta – trenētas vai virspusējas domāšanas spogulis. Jo plašāks vārdu krājums, jo precīzāks domas dziļurbums. Vislabākais apliecinājums tam ir laba literatūra: rakstnieks vai dzejnieks pasaka to pašu, ko lasītājs domājis vai jutis, tikai desmitiem reižu trāpīgāk. Grāmata ir intelekta trenažieris.
Vai iespējams kontrolēt valodu un līdz ar to cilvēku domāšanu? Nešaubīgi! Daudzi joprojām atceras padomju metodes tautas apziņas kompostrēšanai.
Tika izmantoti divi ieroči – baiļu iedzīšana un vārda spēks.
Visbiežāk abi kopā. Ar vārdiem kā lielgabala lodēm blieza pa masu apziņu, apgalvojot, ka melns ir balts, liels ir mazs un tamlīdzīgi.
Nepārzinot valodu vai ikdienā iztiekot ar pieticīgu vārdu krājumu, ir ierobežotas arī cilvēka iespējas paust savas fiziskās un emocionālās vajadzības, nemaz nerunājot par spēju diskutēt.
Atliek atcerēties sevi sabiedrībā, kuras lietoto valodu nesaproti, – rodas diskomforts, brīžiem pat panika, jo cik daudz pateiksi žestu valodā? Ar tiem, kas nespēj izteikties, var nerēķināties.
Izmantojot šo aprēķinu, jau pieminētā padomju vara laupīja simtiem miljonu cilvēku tiesības uz vārda brīvību; oficiālajā apritē bija jālieto krievu valoda, ko liela iedzīvotāju daļa, protams, nepārzināja, bet ar “labdien, jā, nē, paldies, lūdzu, atvainojiet” nepietika, lai pilnvērtīgi izteiktos.
Oficiāli aizliedzot operēt ar vārdu, tika laupīta ne vien personas brīvība, bet arī identitāte. Visi bija padomju cilvēki.
Taču tā notiek ne tikai totalitārisma valstīs un ne tikai pagātnē. Ne mazāk agresīvas apziņas ietekmēšanas metodes, kontrolējot vārdu, tiek izmantotas šodien – it kā demokrātijas apstākļos.
Pēkšņi vairs nedrīkstam saukt lietas ierastajos vārdos, tostarp pašos pamatos akcentēt cilvēka patību. Rase, tautība, dzimums tagad ir aizliegtie vārdi, ir nekorekti tos pieminēt. Visi atkal ir “padomju cilvēki”. Un, ja kāds domā citādi, viņu drīkst nomētāt akmeņiem.
Pasludinot arvien jaunus vārdus par netolerantiem, atkal tiek īstenots uzbrukums cilvēces apziņai jeb karš – sauksim lietas īstajos vārdos.
Šā kara mērķis ir veidot vienveidīgu gaļas masu bez drosmes un vēlēšanās patstāvīgi domāt. Jo domājoši indivīdi – tādi, kam piemīt spēja vārda šķēpu aizmest tālu aiz “viss labi” vai “viss slikti” līnijām, – varai ir neērti. Starpzonā ir “vienalga”. Tieši tā, kā vajag masu apziņas veidotājiem.
