Foto: SCANPIX/AFP/LETA

Honkongā izraisījušās policijas un protestētāju sadursmes 0

Honkongā svētdien policija lika lietā asaru gāzi un ūdens lielgabalus pret kareivīgi noskaņotiem protestētājiem, kas likumsargus apmetēja ar akmeņiem un degmaisījuma bumbām.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 71
Lasīt citas ziņas

Nesankcionētā demonstrācijā svētdien Honkongas ielās izgāja desmiti tūkstoši cilvēku.

Protesta akcija pārauga vardarbībā, kad nelielas kareivīgi noskaņotu protestētāju grupas mēģināja uzbrukt pilsētas galvenajam valdības ēku kompleksam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar svētdienas sadursmēm pārtraukts pēdējo dienu relatīvā miera periods protestētāju un policijas konfrontācijā.

Vēl pirms sadursmēm svētdien demokrātijas atbalsta kustības aktīvisti rīkoja demonstrāciju pie Lielbritānijas konsulāta Honkongā, mudinot Londonu darīt vairāk, lai aizsargātu bijušās britu kolonijas pilsoņus un vērstu spiedienu pret Pekinu tiesību situācijas pasliktināšanās dēļ.

Simtiem demonstrantu līdzās konsulātam dziedāja “God Save the Queen” un “Rule Britannia”, daudziem bija Lielbritānijas karogi un agrākie Honkongas karogi, kādi tai bija kolonijas laikos.

Vēl nesen stabilo finanšu centru vairākas nedēļās satricinājuši protesti, kas dažkārt kļuvuši vardarbīgi, to dalībniekiem pieprasot plašāku demokrātiju un nosodot policijas brutalitāti.

Protestu kustība ir lielākais izaicinājums Pekinai, kopš Lielbritānija nodeva Honkongu atpakaļ Ķīnai 1997.gadā, turklāt nav nekādu pazīmju, ka protesti varētu apsīkt.

Kā paredz vienošanās, ko Lielbritānija noslēdza pirms 1997.gadā notikušās pilsētas nodošanas Ķīnai, Honkonga 50 gadus var saglabāt savas unikālās brīvības.

Demokrātijas aktīvisti apsūdz Pekinu, ka tā savus solījumus nepilda, autonomajā teritorijā padarot stingrāku politisko kontroli un atsakoties nodrošināt vispārējās vēlēšanu tiesības.

Sākotnējais protestu cēlonis Honkongā bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiju un nosoda policijas brutalitāti pret miermīlīgiem demonstrantiem.

Reklāma
Reklāma

Pekinas atbalstītā Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama šomēnes paziņoja par atteikšanos no protestus izraisījušā likumprojekta, taču protestētāji sola turpināt cīnīties par pārējām prasībām.

Protestētāji vēlas, lai Lama pamet amatu, lai tiek izveidota neatkarīga komisija policijas vardarbības izmeklēšanai, tiek atsauktas aizturētajiem protestu dalībniekiem izvirzītās apsūdzības par dalību nekārtībās.

Daudzi protestētāji arī mudina, lai prasību sarakstā tiek iekļautas politiskas reformas un demokrātiskas vēlēšanas.

Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.