Sergeja Blinova sarežģītākais darbs – divi pussfēriski gredzeni ar violeto un olīvzaļo emalju, kuras plastiskais veidojums atgādina itāļu ādas dīvānu savilkumus “Capitone” stilā.
Sergeja Blinova sarežģītākais darbs – divi pussfēriski gredzeni ar violeto un olīvzaļo emalju, kuras plastiskais veidojums atgādina itāļu ādas dīvānu savilkumus “Capitone” stilā.
Publicitātes foto

Iedvesmo sievietes skaistums. Kā top rotu dizainera Sergeja Blinova darbi 0

Pasaulē arvien lielāku uzmanību pievērš seno arodu un prasmju saglabāšanai. Arī metāla apstrāde ar karsto emalju draud izzust.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas
Lasīt citas ziņas

Seno amata mākslu pie dzīvības uztur pašaizliedzīgi meistari. Viens no tādiem ir rotu dizainers Sergejs Blinovs, kurš amatu apguvis, akadēmisko izglītību apvienojot ar prasmju papildināšanu ārzemju meistardarbnīcās.

Šahs sudrabam

Sergejs Blinovs
Publicitātes foto
CITI ŠOBRĪD LASA

“Es piedzimu jau ar zīmuli rokās,” joko Sergejs. “No agra vecuma zīmēšana man padevās viegli un nepiespiesti. Tādēļ meklēju ko jaunu un neparastu. Kad ieraudzīju, kā veidojas rotas, tas uz mani atstāja ļoti spēcīgu iespaidu. Likās ļoti sarežģīti un teju neiespējami.” Lai iegūtu rotu izgatavošanas pamatus, Sergejs iestājās Rēzeknes Mākslas koledžā.

Tam sekoja mācības Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina nodaļā.

Bakalaura darbā Sergejs veidoja unikālu sudraba šaha komplektu.

Lai to paveiktu, viņš visu studiju laiku bija pakāpeniski krājis materiālu, jo 32 šaha figūras ir pieklājīgs daudzums. Galdiņš (50 x 50 cm) tika izgatavots no stikla, apmēram 7 cm augstās figūras jauktā tehnikā no sudraba.

Dizainera izdomātās modernā stila figūras balstīja akmens pamatne, kas rādīja materiālu kontrastu, kā arī piešķīra figūrām stabilitāti. Figūru komplektu joprojām meistars izmanto, spēlēdams šahu ar draugiem.

Pabeidzis akadēmiju, Sergejs vispirms iestājās darbā metālapstrādes firmā par dizaineru. Rotu gatavošana ritēja paralēli pamatdarbam.

Tieši tajā laikā viņš ciešāk ķērās pie savas kaislības – emaljēšanas. Vecos laikos, lai iegūtu amata meistara titulu, bija jāceļo pa pasauli, jāpaplašina savs redzesloks un jāiegūst jaunas zināšanas tehnoloģijās.

Šos ceļojošos mācekļus sauca par vanderzeļļiem, tādas bija arī pašu smalkāko arodu tradīcijas. Pareiza metāla prove, emaljas biezums, krāsns temperatūra, apdedzināšanas režīms – visam ir nozīme. Katru emalju kausē savā īpatnējā temperatūrā, kas vidēji ir 800–900ºC liela. Ja to notur kaut vai dažas sekundes par daudz, emalja sadeg – maina krāsu un darbs jāmet ārā.

Reklāma
Reklāma

Vanderzellis

“Pirmais mans zeļļa ceļojums bija uz meistardarbnīcām Gruzijā, kur apguvu karstās emaljas apstrādes pamatus,” atceras Sergejs.

“Uz desmit dienām vietēja meistara darbnīca kļuva par manām mājām. Pirmās piecas dienas meistars noraudzījās, kā es strādāju, deva padomus. Mācību laikā paspēju uztaisīt kaklarotu un divus auskaru komplektus klasiskajā Bizantijas tehnikā, tos tagad glabāju savā darbnīcā par piemiņu no šī pirmā zeļļa ceļojuma.”

Nākamā stažēšanās Sergejam sanāca Sanktpēterburgā.

Tur rotu dizainers smalkāk apguva darbu ar dažādiem emalju veidiem. Pieredzējušiem meistariem ir blociņš, kurā pieraksta katras emaljas īpašo apdedzināšanas temperatūru un citas lietas.

Šī bija radoša diskusija ar pasniedzēju un smalku karstās metāla emaljas māksliniecisko iespēju nianšu izsvēršana. Tā ļāva Sergejam gūt pārliecību par saviem spēkiem un attīstības virziena pareizību.

Trešajā mācību braucienā ceļš veda uz Ungāriju, Kečkemetas pilsētiņu, kur māksliniecisko emalju izmanto metāla dekoratīvai pārklāšanai. Rūpnieciskā karstā metāla emalja vairāk atgādina krāsu un ir sedzoša, klasiskā juvelieru emalja atgādina stiklu un ir caurspīdīga…

Meistarstiķis – ādas dīvāni gredzenā

“No iedvesmas avotiem man visnozīmīgākais ir sievietes skaistums. Nevis kaut kādi kukaiņi, pastorāla ainava vai citas abstraktas lietas, bet tieši tas, kam tiek domātas un veltītas manas rotas. Tās man lielākā daļa pasūtītas, šo to gatavoju pats. Ir man savi “stila cienītāji”, kas pastāvīgi prasa, vai ir kas jauns. Tad pērk uzreiz, pat neprasot, kas tas ir, un pievieno kolekcijai,” lepojas Sergejs.

Vispirms jāsagatavo metāla pamats. Tas var būt plakans vai formēts cīzelēšanas tehnikā. Iecienītākie metāli ir zelts un sudrabs. Pamatu uzkarsē, atlaidina un noslīpē. Uz metāla virsmas iegravē zīmējumu, tas metālam nodrošina labāku saķeri ar emalju un rada skaisto optisko efektu.

Ornamenta veidošanai izmanto 0,2 mm resnu stiepli, kuru valcē vai saplacina ar āmuru. Iegūtās sloksnes gabaliņus, vadoties pēc zīmējuma, pielīmē pie metāla ar speciālu līmi vai arī pielodē.

Telpu starp sieniņām vienmērīgi aizpilda ar pulverveida emaljas masu un žāvē, lai atbrīvotu no ūdens daļiņām. Tad seko svarīgākais – apdedzināšana mufeļkrāsnī, līdz emalja kļūst dzidra.

Šādi apdedzināšanas cikli var būt līdz desmit reizēm.

Kā sarežģītākos darbus dizainers min tos, kuros apvienotas vairākas tehnikas.

“Man sen bija ideja izgatavot sev sarežģītības etalonu. Beidzot to izdarīju. Tie ir divi pussfēriski gredzeni ar violeto un olīvzaļo emalju, kuras plastiskais veidojums atgādina itāļu ādas dīvānu savilkumus “Capitone” stilā. Gredzenus papildina granulācija – sīkas (1 mm) sudraba lodītes, kā akcents centrā novietots dārgakmens – špinelis. Bija īpaši sarežģīti apvienot šīs divas tehnikas – granulēšanu un emaljēšanu –, kā arī panākt gredzena organisko plastiku,” atklāj meistars.

Šobrīd šie gredzeni un citas mākslinieka rotas ir apskatāmas un nopērkamas grupas izstādē “Aiz loga mazliet snieg”, kas mākslas galerijā “Putti” būs redzamas līdz februāra sākumam.

Meistaram ir liels un nerealizēts sapnis par savu personālizstādi. Toties viņš labprāt piedalās grupu izstādēs, kur nepieciešams mazāk darbu. Mākslinieka darbi atrodas privātkolekcijās Austrālijā, Krievijā, ASV, Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānija, Latvijā u. c.

Stiklveida emalju metāla virsmai pārklāj ļoti augstā temperatūrā. Krāsas toņa panākšanai masai pirms karsēšanas pievienoja pigmentus, kobalta oksīdu zilai vai melnai krāsai, kadmija oksīdu sarkanai krāsai, vara oksīdu zaļai krāsa.

Tā ir ārkārtīgi darbietilpīga tehnika, tās izmantotāju skaits mazinās. Jaunākos laikos karsto metāla emalju lieto arī metāla sadzīves priekšmetu aizsardzībai pret koroziju, to izskata un funkcionālo īpašību uzlabošanai, piemēram, klasiskās čuguna vannas ir klātas ar karsto rūpniecisko emalju.

Atšķirībā no tehniskās emaljas juvelieru emalja ir caurspīdīga, stiklam līdzīga.

Vērtējums: netipiskie toņi atsvaidzina

Mākslas galerijas “Putti” galeriste Zane Titava: “Sergejs Blinovs pie mums ir jaunpienācējs, taču mūsu klienti jau ātri ir iemīļojuši šo mākslinieku. Blinovam ir tuva formu tīrība, konstruktīvisms un skaidrība, kombinējot ar emalju krāsu burvību. Lieliski atlasītie pelēcīgi zilganie toņi vai netipiskie gaiši rozā priecē un atsvaidzina. Mākslinieka veidotās rotas ir ērtas un valkājamas, tās izceļas ar īpaši pievērsto uzmanību detaļām un ornamentiem, kas veidoti elegantā saskaņā ar rotu formu.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.