Foto: Shutterstock

Latvijas Biznesa koledžu iegāza ārvalstnieku sūdzības 11

“Kas notiek bijušajā Valsts kontroles ēkā? Vai tur ierīkots bēgļu centrs?” jautāja kāds kolēģis, kurš bieži manīja daudzus Austrumu izcelsmes jauniešus pie ēkas Rīgā, Lāčplēša un Krišjāņa Valdemāra ielas stūrī.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Patiesībā tur atrodas Latvijas Biznesa koledža (LBK), kurai pēdējos gados izdevies piesaistīt samērā daudz ārvalstu studentu, lielākoties no Austrumu valstīm. Taču sadarbība ar ārvalstu studētgribētājiem koledžai ne vienmēr bijusi veiksmīga. Potenciālo ārvalstu studentu sūdzības bijis galvenais iemesls, kas licis Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) rosināt LBK ārkārtas akreditāciju. Arī Augstākās izglītības padome (AIP) vienbalsīgi atbal­stījusi ārkārtas akreditācijas nepieciešamību. Tikmēr pašā koledžā ir neizpratnē par IZM un pārbaudi LBK veikušā Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) rīcību. Ārkārtas akreditācija kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm notiks pirmo reizi. Tāpēc AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra atzīst: process būs sarežģīts. Lēmumu par to, vai koledža akreditējama, pieņems AIP, taču LBK notiekošo izpētīs AIP izveidota akreditācijas ekspertu komisija.

Nevarēja sagaidīt naudu

Kā liecina IZM dati, pērn LBK kopumā mācījās 1031 students, no tiem 156 vai 15 procenti bija ārvalstnieki. Lielākā daļa ārvalstnieku – 45 – šajā koledžā ieradušies no Uzbekistānas. Procentuāli ārvalstu studenti LBK ir krietni vairāk nekā Latvijas lielākajās augstskolās. Latvijā vidēji augstāko izglītību iegūst vien astoņi procenti ārvalstnieku. Koledžas direktors Normunds Gūtmanis neslēpj, ka ārvalstnieku interese par studijām LBK saglabājas augsta: šobrīd pieteikumus iesnieguši vairāk nekā tūkstoš potenciālo ārvalstu studentu, taču uzņemta, visticamāk, tiks tikai neliela daļa no viņiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

N. Gūtmanis skaidro: lai uzņemtu trešo valstu pilsoni Latvijas augstskolā vai koledžā, process ir garš. Vispirms ārvalstnieki izrāda interesi par studijām un iesniedz pieteikumu. Tad koledžā izvērtē, vai ārvalstnieka iepriekš iegūtā izglītība ir atbilstoša studijām Latvijā. Pēc tam koledžas pārstāvji “Skype” intervē potenciālo studentu, lai noskaidrotu, kāpēc viņš vēlas studēt tieši Latvijā un arī pārliecinātos, vai viņa angļu valodas prasme ir pietiekama. Tieši angļu valodas zemais līmenis visbiežāk iegāž studētgribētājus. Piemēram, pēdējā intervēšanas reizē no 16 studētgribētājiem atraidīti 10. Kad šīs pārbaudes un intervijas izturētas, daļa potenciālo studentu “atbirst” tāpēc, ka Pilsonības un migrācijas lietu departaments neizsniedz viņiem uzturēšanās atļaujas. Taču reģistrācijas maksa ir jāmaksā, kamēr vēl nav skaidrs, vai ārvalstnieks Latvijā varēs studēt.

Sūdzības par LBK saņemtas no ārvalstniekiem, kuri neesot uzņemti, bet reģistrācijas maksu neesot atguvuši, ziņo IKVD. N. Gūtmanis toties apgalvo, ka visiem neuzņemtajiem reģistrācijas maksa tiekot atmaksāta. Tie, kuri sūdzējās, tikai neesot varējuši naudu sagaidīt. LBK gan sev paturot 200 eiro arī no neuzņemto maka, jo LBK darbinieku laiks uzņemšanas procesā ir patērēts arī tad, ja potenciālais students galu galā netiek uzņemts.

IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts pieļauj, ka daļu naudas no neveiksmīgajiem studētgribētājiem vēl ietur kādi starpnieki, ar kuru palīdzību ārvalstnieki meklē studiju iespējas Latvijā. Tāpēc varot būt gadījumi, kad vainota tiek koledža, kaut tā nemaz nav vainīga. Tāpat arī pašiem studētgribētājiem vajadzētu būt atbildīgākiem. Piemēram, viens no sūdzētājiem nav ticis Latvijā, jo izrādījies, ka viņš te gribējis iekļūt ar nederīgu pasi. J. Zīvarts arī stāsta, ka ārvalstnieki sūdzējušies par problēmām sazināties ar LBK.