Izdevniecība “Latvijas Mediji” šā gada BJVŽ pārstāvēta ar trim grāmatām: Annas “Lenasas “Krāsu mošķis” (kategorijā 5+), Rasas Bugavičutes-Pēces “Puika, kurš redzēja tumsā” (15+) un Eves Hietamies “Tētis uz pilnu slodzi” (Vecāku žūrija).
Izdevniecība “Latvijas Mediji” šā gada BJVŽ pārstāvēta ar trim grāmatām: Annas “Lenasas “Krāsu mošķis” (kategorijā 5+), Rasas Bugavičutes-Pēces “Puika, kurš redzēja tumsā” (15+) un Eves Hietamies “Tētis uz pilnu slodzi” (Vecāku žūrija).
Foto: Karīna Miezāja

Ieguldījums bērnu lasītpriekā: piešķirti ievērojami līdzekļi grāmatu kolekcijas iegādei 0

Pēdējā aprīļa dienā Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājas lapā tika ievietota ziņa, ka atlasīta jaunā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas (BJVŽ) grāmatu kolekcija.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Laba ziņa ne tikai tādēļ, ka bibliotēkas līdz ar muzejiem būs pirmās kultūras iestādes, kas, daudzviet pat īsti nepārtraukušas lasītāju apkalpošanu, jau šonedēļ vērs durvis apmeklētājiem, bet arī tādēļ, ka šogad BJVŽ piešķirti ievērojami līdzekļi, kas vismaz nedaudz atbalsta arī vietējos grāmatizdevējus.

BJVŽ norisi jau 20. gadu organizē Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs, par tā nepieciešamību Latvijas un tagad jau arī diasporas kultūras laukā vienmēr iestājusies centra vadītāja Silvija Tretjakova.

Līdzekļu gandrīz divreiz vairāk

CITI ŠOBRĪD LASA

Tieši aktīvā diasporas iesaiste – pērn tie bija 57 centri 25 valstīs, šogad skaitu centīsies palielināt līdz 70 – ļāvusi piesaistīt līdzekļus no budžeta apakšprogrammas “Diasporas pasākumu īstenošana”.

Apvienojumā ar citu apakšprogrammu “Sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošana” BJVŽ īstenošanai šogad piešķirti 99 000 eiro.

Tiesa gan, finansējums tik un tā neļaus iegādāties pilnu grāmatu komplektu visām bibliotēkām, kuras vēlas piedalīties.

Reģistrējoties programmai, šogad tiks turpināta tradicionālā aptauja bibliotēkām, kas ļaus izvērtēt, kuras kolekcijas grāmatas jau iegādātas, bet kuru vēl trūkst, un lielākoties komplekti tiks papildināti.

Vienīgie, kas garantēti saņems pilnus komplektus, ir diasporas centri, kas labprāt izmanto šo iespēju, lai saglabātu saikni ar Latvijas kultūru.

Silvija Tretjakova pastāstīja, ka 71,5% no piešķirtajiem līdzekļiem tiek izmantoti grāmatu kolekcijas iegādei.

Pārējie programmā piešķirtie līdzekļi tiks izmantoti BJVŽ noslēguma sarīkojuma – Lielo lasīšanas svētku – sarīkošanai (4%), publicitātes materiālu izveidošanai (6&), kā arī lai nodrošinātu piederības zīmes programmas 30 000 dalībniekiem, ekspertu un metodikas izstrādātāju atalgošanai, pasta pakalpojumiem (18,5%). Šogad visiem diasporas centriem kolekcija tiks sūtīta pa pastu, jo iespēja apmeklēt Latviju ir ierobežota.

Ne visu iespējams aprēķināt naudā.

Ļoti nozīmīgs BJVŽ norisē ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas ieguldījums, atgādina Silvija Tretjakova – LNB par saviem līdzekļiem nodrošina infrastruktūru un atbalsta personālu Lielo lasīšanas svētku norisei un citām BJVŽ aktivitātēm, tāpat arī loģistiku, transportu un administratīvo atbalstu – iepirkumu veikšanu, finanšu grāmatvedības pakalpojumus, Tehnoloģiju departamenta atbalstu, tehniskā personāla darbu un citus lasītājiem neredzamus, bet svarīgus darbus.

Jubilejas gada jaunumi

Silvija Tretjakova stāsta, ka BJVŽ jubilejas gads atnācis ar vairākiem jauninājumiem. Tiek gatavots īpašs elektroniski pieejams metodiskais materiāls par to, kā ar katru kolekcijas grāmatu strādāt padziļināti, kādas papildu aktivitātes ar bērniem un jauniešiem kopā īstenot.

Reklāma
Reklāma

“Tas varētu palīdzēt arī jaunāko dalībnieku vecākiem, diasporas centru nedēļas nogales brīvprātīgajiem skolotājiem. Šādu vajadzību novērojām Īrijā, kur pagājušogad viesojāmies pie latviešiem,” pauž Silvija Tretjakova.

Šogad uzlaboti publicitātes materiāli – tās šogad būs grāmatzīmes, kur katrs dalībnieks varēs atzīmēt izlasīto grāmatu un svarīgākās domas.

LNB iegādājusies arī jaunu “LimeSurvey” licenci ap 800 eiro vērtībā, lai raitāk noritētu elektronisko anketu aizpildīšanas darbs.

Svarīgs programmas darbarīks ir plakāts, kas šogad izdevies ļoti dzīvespriecīgs un skaists. “Tas ir programmas svarīgākais “darbarīks”, jo no bibliotēku plauktiem drīz vien pazūd lielākā daļa kolekcijas grāmatu,” piebilda Silvija Tretjakova.

Saikne ar Latviju

Šogad kolekcija sadalījusies precīzi uz pusēm – ir 14 oriģinālliteratūras grāmatas un 14 tulkojumi, kurus ekspertu žūrija atlasījusi no 60 sākotnēji piedāvātajiem nosaukumiem.

Silvija Tretjakova atzīst kolekciju par ļoti labu, īpaši augstu vērtējot vēsturiski lielāko oriģinālliteratūras proporciju: “Kolekcija atbilst visiem desmit principiem, ko gadu gaitā esam izraudzījuši par svarīgiem, un arī proporcija ir unikāla, jo tik daudz oriģinālliteratūras nav bijis nekad, lai arī tā vienmēr ir bijusi mūsu prioritāte.”

No programmas dalībniekiem saņemtas pozitīvas atsauksmes arī par iepriekšējā gada kolekciju.

“Žūrijas grāmatas bērniem (un arī viņu vecākiem) tiešām ļoti patīk, tā ir laba izlase, turklāt tās nav vienkārši skaistas grāmatas, to pievienotā vērtība aktualitāte, iespēja būt klāt, piedalīties grāmatu vērtēšanā un zināt, ka tas notiek arī citur un Latvijā,” raksta kāda diasporas centra pārstāve.

“Es redzu, kā šo grāmatu lasīšana uzlabo bērnu vārdu krājumu un interesi par latviešu grāmatām vispār. Arī tas ir lieliski, ka grāmatas ir jau iedalītas ieteicamā vecuma grupās, kas bērniem un vecākiem ļoti palīdz saprast, kuru grāmatu izvēlēties lasīt. Dzīvojot ārpus Latvijas, pašiem veikt šo izvēli ir daudz, daudz grūtāk,” vērtē cita.

Vairāku diasporas centru pārstāvji uzsver programmas radīto saikni ar Latviju: “Katrā ziņā tas ir ieteicams projekts, jo ne tikai ļauj lasīt vērtīgas jaunākās grāmatas, bet arī iet kopsolī ar Latvijas lasītājiem, kuri piedalās šajā projektā,” “ļoti ceram arī turpmāk izmantot šo iespēju, jo lielai daļai šī ir galvenā literārā sasaiste ar Latviju, grāmatām latviešu valodā”.

Silvija Tretjakova no savas puses piebilst: katru gadu BJVŽ rīkotāji saņem arī neizpratnes pilnus jautājumus par viena vai otra nosaukuma iekļaušanu grāmatu kolekcijā.

“Esam apbraukājuši lielāko daļu bibliotēku, lai izskaidrotu, pēc kādiem principiem kolekcija tiek veidota. Un to, ka ikvienai grāmatai ir savs lasītājs, parāda arī skaitļi – nav nevienas kolekcijas grāmatas, kas nesaņemtu vairākus simtus vērtējumu kā labākā grāmata.”

Atbalsts autoriem un izdevējiem

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija pašreiz ir vienīgais valsts finansētais grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām.

Šogad, pateicoties gandrīz dubultajam finansējumam, tas ļauj gandrīz 300 eksemplāros iegādāties katru no krājumā iekļautajām 28 astoņu izdevniecību grāmatām.

Vislielākais nosaukumu skaits – astoņi – kolekcijā ir vislielākajam Latvijas izdevējam “Zvaigzne ABC”, bet ar sešiem nosaukumiem tālu neatpaliek lielākais specializētais bērnu grāmatu apgāds “Liels un mazs”.

Tā direktore Alīse Nīgale atzīst – īpaši pašreizējos apstākļos, ārkārtas situācijā, kad grāmatu tirdzniecības kritums gandrīz sasniedzis 40 procentus, BJVŽ iepirkums ļauj nodrošināt vismaz kaut kādu stabilitāti.

“Turklāt, ja grāmatas iekļautas Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā, tas mudina arī vecākus iegādāties tieši tās, tāpat skolas šīs grāmatas iekļauj ieteicamās vasaras lasāmvielas sarakstā,” uzsver Alīse Nīgale.

Pa trim grāmatām kolekcijā iekļauts no izdevniecībām “Pētergailis” un “Latvijas Mediji”.

Izdevniecības “Pētergailis” vadītāja Inguna Cepīte uzsver BJVŽ nozīmi lasīšanas prestiža celšanā sabiedrībā: “Protams, ir bijušas ārkārtīgi daudzas diskusijas par to, ka lasītprasme veidojas bērnībā, tādēļ šādi projekti tik gauži svarīgi. Un ir bijuši vairāki trauksmes zvani, kas liecina, ka lasītprasme Latvijā pazeminās. No šī viedokļa BJVŽ ir ļoti svarīga, jo ļauj diezgan lielam bērnu skaitam pašiem iesaistīties lasīšanas un vērtēšanas procesā.”

Inguna Cepīte gan arī norāda – lai cik augstu vērtējams BJVŽ ieguldījums, ar to var izrādīties par maz izdevēju dzīvotspējas nodrošināšanai koronavīrusa pandēmijas laikā, kas iestājies brīdī, kad izdevēji tik tikko sāka atgūties un nostabilizēties pēc 2008. un 2009. gada finansiālās krīzes: “Tā kā īpaši mazajiem izdevējiem, kam nav pašiem savu veikalu, tirdzniecības apjoms krities pat par 70%, ir bažas, vai visi izdzīvos un varēs noturēt kvalitatīvās literatūras latiņu. Jāņem vērā arī augstais pievienotās vērtības nodoklis grāmatām, kas paaugstina to cenu. Īpaši svarīgs šis faktors ir apstākļos, kad daudzi iedzīvotāji palikuši bez darba vai viņiem samazināta alga.”

Izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore Evija Veide uzsver – pats svarīgākais, lai Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija turpinātos, jo tas ir ne tikai tiešs atbalsts bibliotēkām un uzmundrinājums izdevējiem, kā arī netiešs atbalsts autoriem, bet arī kvalitātes latiņa pircējiem.

Kopumā 2020. gads izdevējiem ir liels izaicinājums, norāda Evija Veide, izsakot cerību, ka pēc 12. maija, kad tiks mīkstināti ārkārtas situācijas nosacījumi un atkal arī brīvdienās būs atvērti grāmatu veikali, tirdzniecības rādītāji uzlabosies.

“Tomēr lielais jautājums, ap kuru valsts ilgstoši laipojusi, ir par vēl kādu pastāvīgu grāmatu iepirkuma programmu bibliotēkām. Var diskutēt par formu, kā to organizēt, taču redzams, ka izdevēji, īpaši kvalitatīvās literatūras segmentā, valstīs, kurās tas notiek, jūtas drošāk nekā Latvijā,” piebilda izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore.

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija

* 2019. gadā žūrijā un lasīšanas maratonā piedalījās 17 219 lasītāji 654 bibliotēkās, iesaistījās arī diaspora ar 57 centriem 25 valstīs.l No 2001. līdz 2020. gadam BJVŽ piesaistīts gandrīz 1 449 500 eiro valsts finansējuma, kam pieskaitāms vietējo pašvaldību divas reizes lielāks atbalsts.

Jaunākā PISA pētījuma rezultāti (Programme for International Student Assesement, 2018) liecina, ka 38% Latvijas skolēnu 15 gadu vecumā nesaprot sarežģītus tekstus; 30% nelasa tekoši; 37% teksts jālasa vairākkārt, lai to saprastu; 22% skolēnu ir grūti atbildēt uz jautājumiem par tekstu; tikai 4,8% no respondentiem ir ļoti labi lasītāji.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.