“Ienaidnieks plosa mūsu pilsētu!” Pieaug Krievijas uzbrukumu intensitāte Kijivai agrāk, nekā gaidīts 0
Ukrainas galvaspilsētas Kijivas mērs Vitālijs Kļičko norādījis, ka pilsētas iedzīvotāji vairs nevar izlikties, ka dzīvo “miera laikā”, jo uzbrukumos cieš skolas, slimnīcas un tilti.
Valērija Tkačenko piektdienas rītā veda dēlu uz skolu Kijivas centrā, kad atskanēja gaisa trauksmes sirēna. Skolas darbinieki steidzīgi nogādāja bērnus un vecākus patvertnē, kur satrauktā juriste kopā ar dēlu pavadīja nākamās divas stundas, kavēdama darbu.
Dienu iepriekš netālu esošai skolai bija trāpījis Krievijas reaktīvais drons. “Es vairs nevaru neko plānot,” viņa sacīja. “Šādi dzīvot nav iespējams.”
Piektdienas rītā IT speciālists Artems Marčenko bija spiests atstāt automašīnu un ceļā uz darbu aptuveni 20 minūtes iet kājām pāri Dienvidu tiltam, jo atkārtotos Krievijas uzbrukumos tilts bija bojāts, vēstīts portālā Theguardian.com.
Viņš bažījās, ka Krievija drīzumā varētu vērsties arī pret citiem Kijivas tiltiem, paralizējot pārvietošanos aptuveni trīs miljonu iedzīvotāju pilsētā, kuru divās daļās sadala Dņepra.
Kijiva piedzīvo sarežģītāko periodu kopš pirmajām iebrukuma dienām, jo pastiprinātie Krievijas uzbrukumi maina ikdienu galvaspilsētā, kuru Maskava cenšas iegrūst tumsā.
Vairākas nedēļas galvenās bažas galvaspilsētā bija saistītas ar gaidāmo ziemu, kad tika prognozēts, ka Krievija atkal mēģinās Ukrainu atstāt bez elektrības un siltuma. Taču straujā Krievijas uzbrukumu eskalācija daudziem iedzīvotājiem liek just, ka daļa grūtību, kurām viņi gatavojās, jau ir klāt.
“Galvaspilsētā ir ļoti dramatiska situācija. Un vairs nav iespējams izlikties, ka tagad varam dzīvot tā, kā miera laikā,” piektdien sacīja Kijivas mērs Vitālijs Kļičko. “Ienaidnieks plosa Kijivu.”
Tikai šīs nedēļas laikā Krievijas raķetes un droni ir trāpījuši birojiem, datu centriem, skolai un slimnīcai, kā arī vienam no Kijivas galvenajiem tiltiem. Maskava ir sākusi uzbrukumus arī Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, vēršoties pret termoelektrostaciju un citiem energoapgādes objektiem. Līdz rītam vairākos pilsētas rajonos bija pārtraukta elektrības un ūdens padeve.
Volodimirs Zelenskis šonedēļ intervijā laikrakstam “Financial Times” uzsvēra šķietamās izmaiņas Krievijas taktikas. Viņš sacīja, ka Vladimirs Putins nesen licis saviem komandieriem atteikties no kara noteikumiem.
“Viņi vēlas, lai ukraiņi pamestu galvaspilsētu… un parādītu, ka, ja jums nav galvaspilsētas, jums nav arī valsts,” Zelenskis sacīja žurnālistiem.
Vēl nesen Kijivā bija saglabājies maldinoši normāls dzīves ritms, kamēr frontes tuvumā esošās pilsētas, tostarp Harkiva un Dņipro, ik dienu piedzīvoja lielāko daļu raķešu un dronu uzbrukumu. Tagad iedzīvotāji drūmi joko, ka situācija sāk mainīties un dažkārt šīs pilsētas jūtoties drošāk nekā galvaspilsēta.
Pilsēta saskaras ar īpaši bīstamu apstākļu kombināciju – akūtu “Patriot” pārtvērējraķešu trūkumu ballistisko raķešu notriekšanai un jaunas paaudzes ātrākiem Krievijas reaktīvajiem droniem, kurus ir grūtāk notriekt.
Kijiva steidzami cenšas ieviest jaunas paaudzes pārtvērējdronus, kas spētu notriekt reaktīvos dronus. Saskaņā ar trim aizsardzības nozares avotiem daži no tiem jau tiek izmantoti, taču avoti norādīja, ka var paiet vairākas nedēļas vai mēneši, līdz tos varēs izvietot tādā apjomā, kas galvaspilsētai nodrošinātu būtisku aizsardzību.
Tikmēr Krievijas panākumi kaujas laukā joprojām ir salīdzinoši lēni un tiek panākti par milzīgu cenu.
Saskaņā ar militārā analītiķa Konrāda Muzikas datiem septembrī Maskava ieņēma aptuveni 361 kvadrātkilometru teritorijas. Tas ir vairāk nekā iepriekšējos mēnešos, tomēr joprojām ievērojami mazāk par tempu, kas būtu nepieciešams, lai līdz ziemai ieņemtu atlikušo Donbasa daļu, kad ofensīvas operācijas parasti kļūst sarežģītākas.
Tikmēr Ukraina virknē pretuzbrukumu austrumos ir atguvusi aptuveni 126 kvadrātkilometrus teritorijas. Šīs operācijas tiek īstenotas ar kodēto nosaukumu “Vivaldi”.
Lēnākā kauja uz sauszemes arvien vairāk kontrastē ar notiekošo tālu aiz frontes līnijas. Šī atšķirība atspoguļo plašākas pārmaiņas karā, jo Ukrainas lielākās pilsētas nonāk arvien lielāka spiediena apstākļos.
“Jūs varat būt diezgan veiksmīgi sauszemes kaujas laukā, taču, ja esat neaizsargāti gaisā, īpaši aizmugurē, tā ir ievainojamība, kuru pretinieks izmantos,” sacīja Ukrainas valdības pārvaldītā Nacionālā stratēģisko pētījumu institūta militārais analītiķis Mikola Belieskovs.
Ukrainas amatpersonas Eiropas kolēģus brīdinājušas par gaidāmo draudu apmēriem. Saskaņā ar “New York Times” informāciju Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihals nesen informējis Eiropas kolēģus par pārtvertu Krievijas plānu izmantot līdz pat 1000 raķešu, dronu un bumbu uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas sistēmai.
Mērķu vidū bija elektroapakšstacijas, hidroelektrostacijas, termoelektrostacijas un katlumājas. Tas liecina par centieniem Ukrainas pilsētas atstāt tumsā un aukstumā un izraisīt humanitāro krīzi.
“Krievija plāno iesaldēt Kijivu, aizgrūst to atpakaļ akmens laikmetā,” sacīja kāds augsta ranga Rietumu diplomāts Kijivā, kurš vēlējās palikt anonīms.
Rietumu diplomāti publiski norāda, ka plāno palikt Kijivā, apzinoties, ka aizbraukšana Maskavai sniegtu propagandas uzvaru un varētu radīt iespaidu, ka Ukraina ir pamesta.
Tomēr divi augsta ranga diplomāti privāti atklājuši, ka tiek gatavoti ārkārtas plāni vēstniecību pārcelšanai uz Ļvivu vai Polijas austrumiem gadījumā, ja Krievija sāktu apzināti vērsties pret ārvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām.
“Situācija acīmredzami strauji pasliktinās,” sacīja diplomāts.
