Ieraugi Londonu un mirsti. Krievijas oligarhu dīvainās nāves 2
Londonā pēdējos gados dīvainos apstākļos miruši vismaz 14 Krievijas imigranti, kuri bija krituši Krievijas prezidenta Vladimira Putina nežēlastībā un meklēja patvērumu Britānijā.
Mākleris izkrīt pa logu
2014. gada decembrī prestižajā Marilebonas rajonā Londonā tika atrasts nekustamo īpašumu darboņa Skota Janga līķis, kurš bija izkritis pa logu no sava dzīvokļa ceturtajā stāvā. Uzņēmēja mīklainā nāve tika aprakstīta britu presē, kas izteica aizdomas, ka tā varētu būt saistīta ar virknes uzņēmēju aizdomīgu bojāeju Britānijā pēdējos gados, raksta žurnāls “Time”.
Māklera bijusī sieva Mišela Janga dalījās savās aizdomās ar izdevuma “BuzzFeed News” pētniecības nodaļas redaktori Heidiju Bleiku. Viņa sniedza Bleikai pierādījumus, kas saistīti ar viņas bijušā vīra komercdarbību un liecina par viņa ciešajiem sakariem ar vairākiem Krievijas oligarhiem, kas bija raduši patvērumu Britānijā.
“BuzzFeed News” divus gadus ilgā izpētē secināja, ka Jangs bijis viens no 14 cilvēkiem, kurus, pēc ASV izlūkdienesta darbinieku aizdomām, Britānijā bija nogalinājuši Krievijas specdienesti vai organizētās noziedzības grupējumi.
Šajā sarakstā bija arī no Krievijas aizbēgušais Boriss Berezovskis, kurš 2013. gadā tika atrasts pakāries savā dzīvoklī, un astoņas personas no viņam pietuvinātu cilvēku aprindām.
Britu izlūkdienests ietur pauzi
Taču Britānijas izlūkdienests neuzskatīja šo 14 cilvēku nāvi par aizdomīgu, atzīmē žurnāls “Time”, piebilstot, ka 19. novembrī iznāks Heidijas Bleikas grāmata “No Krievijas ar asinīm: Putina nežēlīgo slepkavību kampaņa un slepenais karš pret Rietumiem”.
Autores ieskatā, “britu valdība līdz ar vairāku citu Eiropas valstu un ASV valdībām bija ļoti norūpējusies, lai iegūtu Putina labvēlību, cerot viņu iesaistīt organizācijās un aliansēs, kas uztur Rietumu liberālās pasaules kārtības stabilitāti”.
Putina Krievija tika iekļauta G8, izveidota Krievijas un NATO padome, Kremlis izrādījās pretterorisma cīņas centrā un veicināja kodolvienošanās noslēgšanu ar Irānu. “Pastāvēja liela (Eiropas valstu) atkarība no Krievijas enerģijas piegādēm un naudas plūsmām rietumvalstu ekonomikā, īpaši Londonas virzienā,” intervijā “Time” Bleika skaidroja, kāpēc britu valdība negribīgi izskatīja iespēju izmeklēt šīs slepkavības.
Viņasprāt, “vispārējais viedoklis valdības aprindās bija, ka Putinu labāk turēt mūsu pusē nekā sākt cīņu ar Kremli par to, kas likās izolēti incidenti, un riskēt ar iespējamību izveidot ilgstošu aliansi ar Krieviju”.
Vai Skripaļa lieta būs lūzuma punkts?
Daudznozīmīga bija britu valdības reakcija uz bijušā Krievijas drošībnieka Aleksandra Ļitviņenko, kurš tolaik jau bija Apvienotās Karalistes pilsonis, noindēšanu Londonas viesnīcā 2006. gadā.
Britu valdība astoņus gadus pretojās Ļitviņenko atraitnes un britu politisko un sabiedrisko aprindu pārstāvju aicinājumiem veikt šīs lietas padziļinātu izmeklēšanu, līdz 2016. gadā tika nosaukti Krievijas izlūkdienesta darbinieki, kas nozāļoja Ļitviņenko, visticamāk, pēc Putina personiska rīkojuma.
“Pēdējos gados kļuvis vēl skaidrāks, ka Putinam nekad nav bijis nodoms pievienoties liberālajām aprindām un godīgi sadarboties ar rietumvalstīm, jo viņš izvērsa slepeno karu Rietumu institūciju graušanai,” uzskata Bleika.
Viņasprāt, lūzuma punkts Rietumu attieksmē pret Putina Krieviju bija bijušā Krievijas drošībnieka Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājums 2018. gada martā Solsberijas pilsētā. Koordinētā protestā no rietumvalstu galvaspilsētām tika izraidīti vairāki desmiti Krievijas diplomātu.
“Šīs nāves ir Kremļa mājiens, ka ikviens, kas pretosies Putinam, nekur neatradīs drošu vietu – Krievijas valsts (čekas) garās rokas jūs sasniegs visur,” saka Bleika. Viņa atzīst, ka rietumvalstīm ir smaga dilemma, kā atbildēt uz Krievijas uzbrukumiem.
Putins ir pamanījies izmantot rietumvalstu aso reakciju uz Skripaļu lietu, uzdodot sevi kā vienīgo Krievijas un visas pareizticīgās pasaules morālo vērtību aizstāvi pret izvirtušajiem Rietumiem. “Manuprāt, vēl kāda aizdomīga nāve ir tikai laika jautājums,” brīdina Bleika.
