“Cik naudas tad jūs gribat?” Ierēdne noved klientu līdz šoka stāvoklim 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Administratīvā rajona tiesa ir lūgusi nomainīt Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas juriskonsulti Kitiju Kravali kā atbildētāju tiesā, jo par viņas objektivitāti pastāvot pamatotas šaubas.
K. Kravale ir tā persona, pie kuras vēršas iedzīvotāji gadījumos, kad viņus neapmierina Veselības inspekcijas (VI) atzinums par veselībai nodarīto kaitējumu un viņi to pārsūdz ministrijai cerībā sagaidīt laipnu ierēdni, kurš spēs iedziļināties viņu problēmā. Ja ministrija atstāj negrozītu VI lēmumu, tad pēdējā iespēja ir vērsties tiesā.
Tas, ka tiesa pieņem lēmumu lūgt atstatīt valsts pārvaldes ierēdni, ir īpašs gadījums, taču, izrādās, ka ministrijai tā nešķiet.
Pirms diviem gadiem rakstīju par pacienti Guntu, kura kļuva par otrās grupas invalīdi nolietotas mamogrāfijas aparatūras un pavirša radiologa dēļ un kurai par smagu veselībai nodarītu kaitējumu no Ārstniecības riska fonda tika izmaksāti tikai 13% no maksimāli pieļaujamās naudas summas.
Viņa pārsūdzēja Nacionālā veselības dienesta lēmumu (toreiz lēmumu pieņēma NVD, tagad to dara VI) ministrijai, kura ierosināja administratīvo lietu. Pēc pusgada paciente saņēma atbildi, ka nolemts atstāt negrozītu NVD lēmumu, jo ministrija neesot konstatējusi apstākļus, kas būtu par pamatu inspekcijas sniegtā atzinuma apšaubīšanai.
Gunta, saskaroties ar, viņasprāt, vairākiem kļūdainiem vērtējumiem, kā arī nepilnībām inspekcijas ekspertu slēdzienos, kas bija par pamatu, lai samazinātu no Ārstniecības riska fonda izmaksājamo naudas summu, vērsās ar prasību Administratīvajā rajona tiesā. Tur viņai pretī kā atbildētāja sēdēja tā pati VM ierēdne Kitija Kravale, ar kuras nepieņemamo attieksmi viņa bija saskārusies pēc tam, kad NVD lēmumu bija pārsūdzējusi ministrijai.
“Kad pieteicēja [Gunta] bija Veselības ministrijā uz pārrunām, Kitija Kravale ļoti nekorekti izturējās un praktiski noveda pieteicēju līdz šoka stāvoklim.
Pieteicējai, ienākot telpā, Kitija Kravale jautāja: “Cik tad jūs īsti gribat?” Pieteicēja saprata, ka tas bijis naudas izteiksmē.
Sarunas gaitā pieteicēja paskaidroja, ka vēlas labu veselību, bet to atgriezt vairs nevar, tāpēc grib tik, cik viņai pienākas. Pieteicējai tika izteikts arī ļoti nekorekts aizrādījums, ka ginekologs jāapmeklē nevis vienu, bet divas reizes gadā. Kravale rīkojās neētiski, jo Veselības ministrijas pārstāvis nedrīkst tā rīkoties pret personu, kas uzaicināta uz pārrunām. Šāda rīcība sagādāja pieteicējai morālas ciešanas, pēc tam arī dažādus pārdzīvojumus, kuri nav bijuši labvēlīgi pieteicējas veselībai,” tiesa konstatēja, izskatot Guntas lietu.
Savukārt VM juriskonsulte K. Kravale uzskatīja, ka Guntas lūgumam viņu nomainīt pret citu kolēģi tāpēc, ka viņa nepatīkot vai nav pieņemama, esot tikai emocionāls pamatojums. Viņai esot sava versija par iepriekšminēto sarunu, taču to vairs nevarot pierādīt. Pieteicēja Gunta esot raudājusi, bet Kravale esot normāli runājusi un veidojusi diskusiju ar pieteicēju pirms lēmuma pieņemšanas.
Kaut gan tiesai nav pierādījumu, kā norisinājās saruna starp ierēdni un Guntu, tomēr, novērojot tiesas dalībnieku uzvedību tiesas zālē, tiesa secināja, ka Kravales attieksme pret pieteicēju Guntu nav neitrāla un rada pamatotas šaubas par viņas objektivitāti.
“Pamatotas šaubas par pārstāves objektivitāti rada arī apstāklis, ka K. Kravale tiesas sēdē atteicās sniegt notikušās sarunas atspoguļojumu.
(..) Turklāt, ņemot vērā to, ka lietā izskatāmais jautājums saistīts ar pieteicējas dzīvībai un veselībai nodarītu kaitējumu, kā arī morālo kaitējumu, tiesa atzīst, ka nav pieļaujama situācija, ka tiesas sēdē pieteicējai papildus tiek radīti emocionāli pārdzīvojumi,” norādīts tiesas konstatējošajā daļā.
Kaut gan Veselības ministrija ir saņēmusi tiesas lēmumu, tomēr K. Kravales rīcība nav izvērtēta un viņa turpina strādāt ar Ārstniecības riska fonda lietām.
VM Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis pastāstīja, ka viņš esot iepazinies ar tiesas lēmumu un turpmāk viņš šajā lietā pārstāvēšot ministriju. Viņaprāt, neesot nepieciešams vērtēt Kravales rīcību, pazeminot viņu amatā, jo neesot dzirdēts, ka kolēģei būtu bijuši konflikti arī ar citiem klientiem.
Kā pastāstīja Osis, VM gadā izskatot ap 50–60 gadījumu, kad cilvēki nav apmierināti ar Veselības inspekcijas atzinumu par veselībai nodarīto kaitējumu. Taču ne jau visiem pietiek drosmes vērsties tiesā, kur atklājas ierēdņa negatīvā attieksme pret cilvēkiem, kuru lietās ir nepieciešams iedziļināties ar vislielāko toleranci.
