Iespējamais premjers skaidro, pēc kāda principa varētu dalīt amatus valdībā 0
Amatu sadalījumā valdībā varētu ievērot proporcionalitātes principu, uzskata nominētais premjera amata kandidāts Jānis Bordāns (JKP).
Bordāns šodien preses konferencē pēc potenciālo partneru tikšanās pagaidām gan atturējās atklāt iespējamu atbildības jomu sadalījumu valdībā. Viņš to darīšot, kad partijas nonāks “tuvu risinājumam”.
Bordāns gan pastāstīja, ka piedāvāja partneriem ievērot proporcionalitātes principu.
Tas nozīmē, ka katras partijas pārziņā būtu trīs amati valdībā, izņemot “Jauno Vienotību”, kuras pārziņā būtu divas atbildības jomas.
Politiķis gan piebilda, ka ministriju sadalījumā būtu jāņem vērā arī Saeimas spīkera amats.
Partneriem esot piedāvāts nosaukt arī iespējamus ministru kandidātus, taču visi to neesot izdarījusi, bet apvienība “Attīstībai/Par!” nenosauca arī iespējamas atbildības jomas.
Arī citu politisko spēku politiķi pauda, ka vienošanās par ministriju sadalījumu pagaidām nav. Jau iepriekš JKP pauda, ka savā pārziņā gribētu Finanšu ministriju un Iekšlietu ministriju. Tāpat izskanējis, ka JKP varētu vadīt Izglītības un zinātnes ministriju.
Starp finanšu ministra kandidātiem Bordāns iepriekš minēja politiķus Gati Eglīti un Krišjāni Feldmani, iekšlietu ministra amata kandidāti ir Juta Strīķe un Juris Jurašs. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, izglītības un zinātnes ministra amatam JKP piedāvā deputāti Anitu Muižnieci.
“KPV LV” varētu piedāvāt ieņemt zemkopības ministra, ekonomikas ministra un satiksmes ministra amatus, tāpat izskanējusi iespēja, ka partijai būtu jāsaņem Saeimas priekšsēdētājas biedra vieta Prezidijā, kas tādā gadījumā būtu jāatstāj Inesei Lībiņai-Egnerei (JV).
“Attīstībai/Par!” varētu piešķirt atbildību par Veselības ministriju, Labklājības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
VL-TB/LNNK jaunajā valdībā varētu uzticēt turpināt Kultūras ministrijas pārraudzību, kā arī ieņemt aizsardzības ministra posteni. Politiskajam spēkam esot paredzēts piedāvāt divas ministrijas, jo nacionālajai apvienībai ir arī Saeimas priekšsēdētāja amats.
ĀM varētu turpināt vadīt Edgars Rinkēvičs (JV), tāpat “Jaunā Vienotība” varētu uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju.
Kā ziņots, pašlaik valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti pieci politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”.
Pagaidām Bordānam un viņa potenciālajai valdībai atbalstu paudusi tikai “KPV LV”, savukārt “Jaunā Vienotība” to būtu gatava atbalstīt ar vairākiem nosacījumiem.
“Jaunās Vienotības” vadītājs Krišjānis Kariņš aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka “Jaunā Vienotība” varētu atbalstīt Bordāna valdību, ja tai būtu skaidrs parlamenta vairākuma atbalsts un visi partneri vienotos par darāmajiem darbiem. Tāpat “Jaunā Vienotība” valdībā vēlētos uzņemties pārraudzību vismaz par divām sfērām. Savukārt Bordāna piedāvāto valdības darba plānu “Jaunā Vienotība” vērtē kā labu sākumu tālākām sarunām, tomēr vairāk to redz kā JKP “priekšvēlēšanu dokumentu, nevis profesionālu valdības darba plānošanas rīku”.
Pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki vēl nav pauduši skaidru nostāju par iespējamu atbalstu Bordāna veidotājai valdībai.
