Igaunijā mākslīgā intelekta darbināts robots spriedīs tiesu 3
Igaunijā izstrādāts īpašs mākslīgā intelekta darbināts robots, kas risinās nelielās lietas – prasījumus līdz 7000 eiro, ļaujot profesionāļiem nodarboties ar nopietnākām tiesas prāvām.
Valsts iestādes parasti nav institūcijas, no kurām varētu sagaidīt inovācijas IT jomā, piemēram, unikāla mākslīgā intelekta izmantošanu. Igauņi domā citādi. Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija izstrādājusi īpašu robottiesnesi, kas ir uz mākslīgā intelekta veidots risinājums.
Tā uzdevums būs tikt galā ar prasībām tiesā, kuru prasījumu summa nepārsniedz 7000 eiro.
Šis nav pirmais gadījums pasaulē, kad mākslīgo intelektu mēģināts sajūgt ar tieslietu sistēmu, taču igauņi varētu būt pirmie pasaulē, kuri mākslīgajam intelektam dos iespēju pieņemt lēmumus.
Apelāciju izskatīs dzīvs tiesnesis
Robottiesnesis virtuāli tiks iepazīstināts ar lietas materiāliem, un, pateicoties mākslīgā intelekta algoritmiem, robots lietu spēs analizēt un noteikt spriedumu. Tiesā zaudējušajai pusei joprojām būs iespēja iesniegt apelāciju un to izskatīs fizisks tiesnesis.
Kā risinājuma lielāko ieguvumu igauņu varasiestādes min fiziskā darbaspēka laika ietaupījumu – līdz ar robota darbības uzsākšanu nelielās prasības tiesā tiks nodotas robota rokās, fiziskiem tiesnešiem pievēršoties apjomīgākām lietām. Tāpat, protams, ilgtermiņā tiks samazinātas izmaksas un ierēdņu skaits. Igaunijā valsts iestādēs nodarbināti apmēram 22% iedzīvotāju, kas Eiropas mērogā ir vidējs rādītājs, taču par 4% lielāks nekā ASV.
Projekta autors no ministrijas – galvenais datu inspektors Ots Velsbergs norāda, ka vēlas, lai Igaunijas valdība kļūtu pēc iespējas inovatīvāka.
Jaunais risinājums ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Ministrija viņu darbā pieņēma pirms gada tieši ar mērķi, lai viņš vadītu robottiesneša attīstību. “Daži bažījas – ja samazināsim darbinieku skaitu, kritīsies pakalpojumu kvalitāte. Taču mākslīgais intelekts mums palīdzēs.” Pagaidām vēl pāragri spriest par robottiesneša spējām. Tāpat igauņi arī neatklāj, cik daudz investēts mākslīgā intelekta risinājumā.
Analizē arī satelītattēlus
Robottiesnesis nav vienīgā uz mākslīgā intelekta bāzēta inovācija, ko pēdējā laikā ieviesuši mūsu ziemeļu kaimiņi. Piemēram, Igaunijā inspektori vairs nemēģina fiziski izbraukāt visas saimniecības, kuras ieguvušas valsts subsīdijas savai attīstībai. Tā vietā inspektoriem ir pieejami Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) veikti satelītuzņēmumi, kuri tiek nodoti Tartu observatorijā izstrādātajā t. s. dziļās mācīšanās (angļu val. “deep learning”) algoritma pārziņā.
Attēli, kurus EKA uzņem no maija līdz oktobrim, tiek uzlikti pa virsu lauksaimniecības zemju kartei. Igaunijā zemnieki saņem valsts subsīdijas par nopļautā siena daudzumu, lai neļautu zemēm aizaugt ar mežiem. Algoritmi bildes spēj ļoti sīki analizēt, saprotot, vai lauki ir nopļauti vai ne.
Inspektoriem uz laukiem nākas braukt tikai tad, ja uz laukiem ganās lopi vai tiek saņemta ziņa par nepilnīgi nopļautiem laukiem – šie gadījumi vērtējami atsevišķi.
Būtiski, ka sistēma nav radīta, lai nopelnītu naudu no aizmāršīgākajiem zemniekiem. Par to liecina izstrādātā sistēma, kas zemniekus divas nedēļas pirms satelītattēlu analīzes ar īsziņas vai e-pasta starpniecību brīdina par tuvojošos siena pļaujas gala termiņu. Pirmajā darbības gadā šī sistēma igauņiem ietaupīja 665 000 eiro.
Tāpat ieviesta īpaša sistēma bezdarbniekiem. Algoritms analizē bezdarbnieku prasmes un atrod iespējami piemērotāko jauno darbavietu. Dati rādot, ka apmēram 72% bezdarbnieku, kuri ar mākslīgā intelekta palīdzību iekārtoti darbā, joprojām strādā savā jaunajā darbavietā. Pirms jaunās sistēmas ieviešanas darbu parasti turpināja 58% cilvēku.
Mākslīgais intelekts Igaunijā palīdz arī jaunajiem vecākiem – tā kā Igaunijā veselības nozare dalās ar datiem ar izglītības sistēmu, mirklī, kad piedzimst bērns, tas tiek automātiski pieteikts vietējā skolā un bērnudārzā, aiztaupot laiku un rūpes jaunajiem vecākiem.
Mākslīgajam intelektam grib piešķirt juridisku statusu
Pirms diviem gadiem Igaunija aktīvi reklamēja savu ideju izstrādāt likumprojektu, kas mākslīgajam intelektam un robotiem dotu juridisko statusu. Kā noslēdzās idejas attīstība, nav zināms, taču idejiski tas tehnoloģijas padarītu par kaut ko līdzīgu uzņēmumiem. Tās kļūtu par objektiem, kuras kāds varētu kontrolēt, iegūt īpašumā.
Šāds regulējums būtu īpaši vērtīgs mirkļos, kad tiesiskā vidē vērtētu, kas ir vainīgs, piemēram, mākslīgā intelekta kontrolētas automašīnas vai citas mašinērijas izraisītā negadījumā. Nav dzirdēts, ka pasaulē būtu ieviests kas līdzīgs, līdz ar to ziemeļu kaimiņiem būtu iespēja kļūt par celmlaužiem arī šajā jomā.
Tieslietu ministrija: mākslīgais intelekts vispirms jāizmanto kā atbalsta rīks tiesnesim
“Mākslīgajā intelektā balstīta robota ieviešana ir atkarīga no advokātu un tiesnešu atsauksmēm, iespējām koriģēt izstrādāto risinājumu atbilstoši saņemtām atsauksmēm, kā arī pilotprojekta īstenošanas rezultātiem. Līdz ar to šobrīd pāragri spriest par attiecīgā risinājuma ieviešanas iespējamību.
Neapšaubāmi tiesa izskatīšanai saņem lietas, kuru izskatīšana ir saistīta ar noteiktu satura datu novērtēšanu, un lēmuma pieņemšana tiešā veidā var balstīties uz noteiktiem kritērijiem.
Līdz ar to Tieslietu ministrijas ieskatā nav apšaubāms, ka mākslīgais intelekts ieņems arvien lielāku lomu arī tiesas darbā.
Jāatzīmē, ka pārsvarā konstitūcijās noteikts, ka tiesas spriešana ir tiesas kompetencē un šī izpratne ir nesaraujami saistīta ar faktu, ka tiesas nolēmumu pieņem tiesnesis, sniedzot novērtējumu konkrētās lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem. Šāda izpratne ietverta arī Igaunijas konstitūcijas 146. pantā. Tādējādi līdztekus praktiskiem izaicinājumiem, kas saitīti ar tehniska risinājuma izveidi un ieviešanu, jautājums par mākslīgā intelekta ieviešanu tiesu sistēmā, ciktāl tas attiektos arī uz saistoša galīga tiesas nolēmuma pieņemšanu, skar konstitucionālās vērtības.
Tieslietu ministrijas ieskatā mākslīgais intelekts vispirms būtu jāievieš kā atbalsta rīks tiesnesim.
Tāpat mākslīgajā intelektā balstīts rīks varētu tikt ieviests, lai palīdzētu sabiedrībai uzsākt tiesāšanos un izlemtu par tiesāšanās nepieciešamību, piemēram, prognozējot lietas iznākumu, izmaksas u. c. Vienlaikus pozitīvas Igaunijas pieredzes gadījumā attiecīga risinājuma ieviešanas iespējas noteikti būtu izvērtējamas arī Latvijā.”
