Ījabs: Referendumā “pret” varētu nobalsot trīs reizes vairāk pilsoņu 0
Tautas nobalsošanas 18.februārī rezultāts ir prognozējams un pret krievu valodu kā otro valsts valodu varētu nobalsot trīs reizes vairāk pilsoņu, nekā to atbalstīt, aģentūrai LETA sacīja politologs Ivars Ījabs.
Politologs kā nepatīkamu un pazemojošu uzskata situāciju, kad 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas var izdoties tik populistisks gājiens kā referenduma rīkošanu par otro valsts valodu. Tomēr piebilst, ka svarīgs ir jautājums, kas notiks pēc 18.februāra, jo nekas neliecina, ka kāds no politiskajiem spēkiem pašlaik vēlas runāt ar partiju apvienību “Saskaņas centrs” (SC), lai uzlabotu savstarpējās attiecības.
“Vesels lērums cilvēku pašlaik aktualizē jautājumu, ka vajag vairāk tiešās demokrātijas. Taču praksē tā izpaužas citādi, nekā politikas zinātnes grāmatās, jo Latvijā notiekošās tautas nobalsošanas ir kā populisma perēkļi,” skaidroja Ījabs. Piemēram, potenciāli iespējamais referendums par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem “varētu būt riebīgāks” par pašreiz gaidāmo tautas nobalsošanu, jo pilsonības jautājuma izšķiršanā nebūs nepieciešama tik augsta kvoruma latiņa.
“Tāpēc ir jautājums, vai elites – nosacīti latviešu un krievu – pēc referenduma būs civilizētas un spēs savstarpēji diskutēt,” skaidroja Ījabs. Te vietā ir jautājums, “vai kāds ir spējīgs domāt ilgtermiņā”, jo pašlaik abas puses runā vien par 18.februāri.
Viņš norādīja, ja Satversmes tiesa (ST) būtu apturējusi referenduma norisi, tad krievvalodīgie būtu rīkojuši ne pārāk plašas protesta akcijas, kuras palīdzētu mobilizēt arī referenduma iniciators Vladimirs Lindermans. Protestu apjoms būtu bijis atkarīgs no tā, vai to rīkošanai pieslēgtos arī SC. Taču lielu problēmu būtu radījusi nepatīkama starptautiskā rezonanse, jo varētu sekot prasības iesniegšana starptautiskajās tiesās.
LETA jau ziņoja, ka ST 20.janvārī pieņēma izskatīšanai Saeimas deputātu iesniegto pieteikumu, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu, bet 18.februārī plānotā referenduma norisi neapturēja.
Kā ziņots, 18.februārī notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
LETA jau ziņoja, ka kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” aicinājumam parakstīties, lai tiktu ierosināta tautas nobalsošana par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, pašlaik ir atsaukušies apmēram 500 cilvēku, aģentūru LETA 16.janvārī informēja kustības koordinators Andrejs Tolmačevs.
