Imigrācijas jautājums par studējošo ārvalstnieku darba stundām iešķeļ koalīciju 0
Pretēji atbildīgās Aizsardzības un iekšlietu komisijas lēmumam noraidīt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz divkāršot atļauto darba stundu skaitu ārzemniekiem, kuri saņēmuši vīzu studijām Latvijā akreditētā izglītības iestādē, Saeimas vairākums ceturtdien konceptuāli šo vairāku “KPV LV” deputātu priekšlikumu atbalstīja. Koalīcija šajā balsojumā nebija vienota.
Par grozījumu pieņemšanu balsoja 55 deputāti no “Saskaņas”, Zaļo un zemnieku savienības, “KPV LV” un “Attīstībai/Par”, kā arī neatkarīgie deputāti. Pret bija “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība, kā arī divi deputāti no “KPV LV”, bet Anda Čakša un Māris Kučinskis (abi ZZS) un Reinis Znotiņš (JKP) nebalsoja. Premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis “Latvijas Avīzei” sacīja, ka uz koalīcijas stabilitāti šis balsojums iespaidu neatstāšot.
Jau valdības veidošanās laikā partijas vienojušās, ka par Imigrācijas likuma grozījumiem tām var būt atšķirīgs viedoklis.
Grozījumi Imigrācijas likumā paredz divkāršot atļauto darba stundu skaitu ārzemniekiem, kuri saņēmuši vīzu studijām Latvijā, tagad paredzēto 20 stundu vietā paralēli studijām dodot iespēju šīm personām strādāt 40 stundas.
Edvīns Šnore (NA) Saeimas sēdē norādīja, ka pret projektu ir iebildusi Izglītības un zinātnes ministrija, jo kvalitatīvas pilna laika koledžas un bakalaura līmeņa studijas neesot savienojamas ar pilna laika darbu. Maģistrantūrā un doktorantūrā studējošajiem ārzemniekiem jau tagad ir atļauts strādāt 40 stundas nedēļā. Iebildumi bijuši vēl vairākām ministrijām. Tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija projektu bija noraidījusi. Rihards Kols (NA) skaidroja, ka runa nav par Eiropas Savienības pilsoņiem, bet par studentiem no trešajām valstīm, uz kuriem attiecas ierobežojumi.
Esot arī Valsts valodas centra informācija, ka, piemēram, ēdināšanas iestādēs šie strādājošie nespēj sazināties ar klientiem valsts valodā.
Latvijā esot arī negodprātīgas augstskolas, kuras nodarbojoties nevis ar augstākās izglītības pakalpojumu sniegšanu, bet tikai un vienīgi ar imigrācijas aizsega sniegšanu, sacīja Inese Lībiņa-Egnere (“JV”). Deputātes rīcībā bija informācija par atteikto studējošo vīzu skaitu, piemēram, 2018. gadā atteiktas 34%, bet šogad līdz martam – jau 42% vīzas, “un šie atteikuma iemesli ir prātam neiedomājami – viltotas dzimšanas apliecības, viltoti atestāti un indentitātes”.
Pret likumu interneta sociālajā tīklā “Twitter” iebilda arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: “Neatbalstu grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz tiesības ārvalstu studentiem strādāt 40 stundas nedēļā un par ko šobrīd debatē Saeima.
Jau šobrīd vīzu “studētgribētājiem” atteikums ir 42%, darbaspēka problēmas jārisina ar viedu LV interesēm atbilstošu migrācijas politiku.”
Oponējot projekta pretiniekiem, Mārtiņš Staķis (A/P) atsaucās uz uzņēmēju viedokli, ka viņiem trūkstot darbarokas. Savukārt, ja studenti neapmeklē lekcijas un nevar nokārtot sesiju, tad viņi tiekot atskaitīti un tad viņiem trīs dienu laikā ir jāpamet valsts, sacīja M. Staķis. Savukārt Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”) teica, ka varot prognozēt darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos par 1,6% katru gadu.
“Tad padomājiet, kurš ārvalstu investors izrādīs interesi investēt valstī, kurai ir tāda prognoze? Padomājiet par vietējiem uzņēmējiem, kas strādā eksportam, kā viņi konkurēs algu ziņā, ja nemitīgi samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits,” vaicāja V. Dombrovskis. A. Latkovskis norādīja, ka “mūsu pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu augstāko izglītību, nevis lai būtu studenti, kas mazgā traukus”.
