Kad vajag uztraukties, ka liesa palielināta, un kad ne? Bet ja tā izņemta? 0
Liesa vienlaikus ir gan asinsrades orgāns, gan limfātiskās sistēmas daļa, kas nodrošina organismu ar imūnvielām, likvidē asinīs nonākušās baktērijas un noārda atmirušās asiņu šūnas. Lielākā daļa cilvēku nemaz nenojauš, ka viņiem ir liesa, ja vien, izmeklējot vēdera dobumu, neatklājas, ka tā ir palielināta vai, gūstot traumu, nenākas to izoperēt.
Palielināta liesa – ko darīt?
“Gan liesā, gan limfmezglos ir limfocīti, kas ražo antivielas pret dažādām infekcijām. Kad asiņu šūnas ir nodzīvojušas savu mūžu, piemēram, eritrocītiem tie ir apmēram trīs četri mēneši, tās nonāk liesā, kur tiek sadalītas un to sastāvdaļas nonāk atpakaļ vielmaiņā,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja profesore Sandra Lejniece, piebilstot, ka liesa ir neliels – apmēram desmit centimetrus garš un 150 – 250 gramus smags orgāns, kas atrodas kreisajā paribē. Parasti tas nerada diskomfortu, vienīgi tad, ja ir stipri palielināts, var izraisīt sāpes vai smaguma sajūtu.
Vīriešiem liesa ir lielāka nekā sievietēm, bet, ja vīrietis ir liela auguma, dūšīgs, arī liesa būs atbilstoša izmēra. Tādēļ, veicot vēdera dobuma ultrasonogrāfisko izmeklēšanu un atklājot, ka tā ir nedaudz palielināta, par to nebūtu jāuztraucas. Arī slimojot ar akūtu vīrusu infekciju, palielinās ne tikai limfmezgli, bet arī liesa, jo tā aktīvi darbojas, lai uzveiktu mikroorganismus.
