Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele.
Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele.
Foto: Zane Bitere/LETA

“Ir virkne apstākļu, kas to ietekmēs!” Viņķele izvairās no konkrētības par finansējumu medicīnai 1

Covid-19 ietekmē lielāku nozīmi ir ieguvušas iepriekš nozarē aizsāktās reformas, tostarp slimnīcu līmeņu pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa, šādu viedokli otrdien Latvijas Radio pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Šo reformu noslēgšana, pēc ministres paustā, sniegtu atbildes uz jautājumiem par nozarei nepieciešamo finansējumu – gan tā apmēru, gan izlietojumu.

Vaicāta, vai nākamgad nozarei tiks atvēlēts vairāk līdzekļu nekā šogad, Viņķele atteicās prognozēt, tomēr norādīja, ka “tam būtu tā jānotiek, bet ir virkne apstākļu, kas to ietekmēs”.

CITI ŠOBRĪD LASA
Runājot par slimnīcu līmeņu pārskatīšanu, ministre norādīja, ka nevienai slimnīcai netiks paaugstināts tās līmenis.

Lai gan ir slimnīcas, kuras savas funkcijas pilda atzinīgi, Veselības inspekcijas (VI) īstenotajās pārbaudēs atklājies, ka nereti konkrēta medicīniskā palīdzība tiek sniegta “tikai uz papīra”, proti, pārbaudēs tika atklāti gadījumi, ka pakalpojumu, kuriem ir zems pieprasījums, dežūrārsti maiņu laikos zemā noslogojuma dēļ faktiski atpūšas.

“Nākamnedēļ vai vēlākais aiznākamnedēļ mēs ejam ar VI ziņojumu uz Ministru kabinetu. Vasara mums ir laiks sagatavoties, lai šīs izmaiņas slimnīcu līmeņos veiktu. Tad būs skaidrojums gan par atalgojumu, gan racionālāku cilvēkresursu izmantojumu,” norādīja ministre.

Pēc ministres paustā, būtu jādomā par stimuliem, ar kuriem ietekmēt cilvēkresursu plūsmu, proti, jārada sistēma, kurā nebūtu tā saucamie negatīvie stimuli un pieejamie cilvēkresursi tiktu izmantoti iespējami efektīvi.

Kamēr neesot noņemti negatīvie stimuli, neesot iespējams ar pārliecību apgalvot, cik ārstu trūkst un cik viņiem būtu jāmaksā, pauda politiķe.

Runājot par pašreizējo slimnīcu efektivitāti, ministre norādīja, ka ir tādas reģionu slimnīcas, kas labi tiek galā ar saviem pienākumiem, kamēr ir arī tādas ārstniecības iestādes, piemēram, Pierīgas reģionā, kuru funkcionalitātes pārskatīšanas rezultātā ir parādījušies jautājumi par to, kāpēc tās pastāv.

Viņķele tomēr solīja, ka slimnīcu līmeņu reformas rezultātā slimnīcas netiks aizvērtas. Jautājums, uz kuru politiķe plāno rast atbildi šīs vasaras laikā, vairāk esot par to, vai visās ārstniecības iestādēs patlaban būtu jāuztur diennakts režīmā strādājošas uzņemšanas nodaļas.

Jau ziņots, ka pirms Covid-19 parādīšanās jau tika aizsākta slimnīcu līmeņu reforma, kā rezultātā tiek pārskatīts pašreizējais līdzekļu lietderīgums, kā arī efektivizēts to izlietojums.