Lilita Bērziņa Hero lomā Šekspīra “Amors uz drednauta” (“Liela brēka maza vilna”) iestudējumā. Rež. E. Smiļģis, 1930. gads.
Lilita Bērziņa Hero lomā Šekspīra “Amors uz drednauta” (“Liela brēka maza vilna”) iestudējumā. Rež. E. Smiļģis, 1930. gads.
Foto no LKA Eduarda Smiļģa teātra muzeja krājuma

Dailes teātrim -100! Izcilākie Dailes teātra spēlmaņi cauri laikiem 1

Vita Krauja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas
Lasīt citas ziņas

* Smiļģa laikā visspilgtākais aktieris bija viņš pats. Līdz pat Otrajam pasaules karam teātra dibinātājs spēlēja ne visās, bet ļoti daudzās lomās. Tādi aktieri, kas centās nevis kopēt dzīvi, izskatīties dabiski kā dzīvē, bet īpaši trenēt savu ķermeni, lai varētu būt kā visu varoši akrobāti, sākās ar Daili, ar Smiļģi, ar Ertneri, vēlāk to turpinot aktrisei un kustību pedagoģei Ērikai Ferdai.

Sākusi kā dejotāja, vēlāk par dramatisku aktrisi izveidojās Lilita Bērziņa, kurai bija pa spēkam jebkuras dramatiskās krāsas no komēdijas līdz traģēdijai. Viņa savienoja pirmskara un pēckara teātri un uz laikiem ierakstīja savu vārdu teātra vēsturē ar neatkārtojamo Spīdolu.
CITI ŠOBRĪD LASA
Vija Artmane Nastasjas Fiļipovnas lomā F. Dostojevska “Idiotā”. Rež. Pēteris Pētersons, 1969. gads.
Foto no LKA Eduarda Smiļģa teātra muzeja krājuma

* Ar kara aizlauztiem likteņiem teātrī ienāca nākamā paaudze – Harijs Liepiņš, Valentīns Skulme. Arī Vija Artmane, kura auga līdzi tam, kā mainījās teātris un teātra uztvere. Kas kādreiz bijis skaists teatrālisms, ar laiku var kļūt arī par ko nedabisku, jo starp spēli un uzspēli ir ļoti liela starpība, un bieži vien svarīgā robeža tiek pārkāpta. Tikpat brīnišķīga kā pie Smiļģa Artmane bija pie Gruzdova “Terēzā Rakēnā”. Par ārkārtīgi daileniecisko Valentīnu Skulmi teātra un kino zinātniece Valentīna Freimane teica, ka viņš ir “dabiski stilizēts” aktieris. Ar izteiksmīgām rokām, žestiem, balsi, šis skatuves mākslinieks dzīvo skaistā, skatuvei raksturīgā stilizācijā, sākot no Potifera “Jāzepā un viņa brāļos” un beidzot veci Dionīsu “Mirdzošajā un tumši zilajā”. Un tādēļ Valentīnu Skulmi joprojām var skatīties ar baudu arī vissenākajos ierakstos.

* Vēl Smiļģa laikā teātrī ienāca Olga Dreģe, Lidija Pupure, Juris Strenga, Uldis un Ilze Vazdiki, Leons Krivāns… Juris Strenga un Ausma Kantāne bija leģendārais “Branda” pāris, bet pilnīgi citāds bija otrs sastāvs ar Hariju Liepiņu un Olgu Dreģi.

Harijs Liepiņš Tofimova lomā (no kreisās), Uldis Pūcītis – Ņečajeva tēlā E. Radzinska lugas “Filma top…” iestudējumā. Rež. P. Pētersons, 1966. gads.
Foto no LKA Eduarda Smiļģa teātra muzeja krājuma

* Paši būtiskākie Pētera Pētersona aktieri ir Dina Kuple un Uldis Pūcītis. Pūcītis piederēja tai aktieru nošķirai, kam Amerikā atbilda Džeimss Dīns, Polijā Zbigņevs Cibuļskis, Krievijā – Dzidras Ritenbergas vīrs Jevgeņijs Urbanskis. Spilgti varoņi, kas savu dzīvi kā sveci dedzina no abiem galiem.

* Arnolds Liniņš, nākot ar savu teātra estētiku, sāka audzināt “savas ticības” aktierus. Ivars Kalniņš un Jānis Paukštello, Akvelīna Līvmane un Mirdza Martinsone, Romualds Ancāns un Helmūts Kalniņš… Leģendārā 5. studija, kas ienāca spilgti – ar “Leģendu par Ričardu Tiškovu”, “Pēdējo barjeru” un “Atjautīgo aukli”.

* Pēc tam – 6. studija ar fantastisko “Sapni vasaras naktī”! Īpaši Andris Bērziņš kļuva par savas paaudzes līderi, sirdsapziņu, augšupcēlēju. Uz šiem jaunajiem aktieriem balstījās izrādes, sākot no “Īsas pamācības mīlēšanā” un beidzot ar “Jāzepu un viņa brāļiem”. Tomēr īsts skatuves līderis starp viņiem diemžēl neizauga. Labāko šī paaudze ir paveikusi kino, varbūt viņu estētika bija vairāk piemērota ekrānam nekā teātrim.

Viens no aktieriem, kas tieši Auškāpa režijā ieguva savu balsi un savu tēlu, bija Juris Strenga, kurš pie minētā režisora strādāja tādās ļoti īpatnējās intelektuālā teātra izrādēs kā “Stepes vilks” un “Dullais Dauka”.

Artūrs Skrastiņš (no kreisās) un Raimonds Pauls koncertizrādē “Melanholiskais valsis”. Rež. Dž. Dž. Džilindžers. 2005. gads.
Publicitātes (Jāņa Deinata) foto

* Mihailam Gruzdovam svarīgākie aktieri ir Ģirts Ķesteris, Indra Briķe, Vita Vārpiņa, Juris Žagars, jaunais Artūrs Skrastiņš, kurš kopā ar Rēziju Kalniņu kļuva par visspilgtākajiem un uzticīgākajiem nākamā mākslinieciskā vadītāja Dž. Dž. Džilindžera aktieriem.

Reklāma
Reklāma

Arī aktiermākslā Dailes teātrī vienmēr bijušas izcilas un savam laikam atbilstošas virsotnes. Taču, mainoties valsts iekārtai, teātris vairs nav ne pretošanās kustība, ne latviskuma kopšanas vieta. Tas kļuvis par noteiktu kultūras sastāvdaļu. Un līdz ar to arī skatuves mākslinieki vairs nav tribūni un publikas elki, bet – aktieri. Ne vairāk, bet arī ne mazāk.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.