Svarīgi zināt! Jaunākās izmaiņas veselības aprūpē 0
Nesen stājās spēkā virkne grozījumu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā. Dažas izmaiņas jau darbojas, bet citas būs aktuālas, sākot no 2019. gada.
Pie ģimenes ārsta
Lai reģistrētos vai pārreģistrētos pie ģimenes ārsta, turpmāk būs jāizmanto vienotā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēma jeb e–veselība vai valsts pārvaldes pakalpojumu portāls “www.Latvija.lv”. Personīgi vērsties pie ģimenes ārsta un noslēgt rakstisku vienošanos, kā to varēja izdarīt līdz šim, turpmāk varēs tikai tad, ja reģistrēties elektroniski nav iespējams, piemēram, pacientam nav datora ar interneta pieslēgumu.
Ģimenes ārstam savā pacientu sarakstā obligāti būs jāpiereģistrē pacienti, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas ārsta darbības pamatteritorijā (iepriekš reģistrācija tika veikta atbilstoši pacienta faktiskajai dzīvesvietai), bet pie pacientiem ar psihiskiem traucējumiem nepieciešamības gadījumā būs jādodas arī mājas vizītēs.
Turpmāk ģimenes ārsta praksē nodarbinātiem ārsta palīgiem (feldšeriem) un māsām būs tiesības ārstu uzraudzībā izrakstīt pacientiem receptes kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču saņemšanai. Arī elektrokardiogrammas ģimenes ārsta praksē pacientiem varēs veikt daudz biežāk, jo Nacionālais veselības dienests tās apmaksās ne tikai cilvēkiem ar noteiktām diagnozēm, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām.
Ārpus ģimenes ārsta darba laika saņemt medicīnisko palīdzību pie dežūrārstiem būs vieglāk, jo šiem ārstiem vairs nebūs pienākums doties mājas vizītēs, izņemot situācijas, kad nepieciešams apliecināt mājas apstākļos mirušas personas nāves faktu.
Ambulatorā palīdzība
Vieglāk būs pārliecināties par cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas klātbūtni: ja HIV profilakses punktā, kuram ir sadarbības līgums ar Slimību profilakses un kontroles centru, veikts asiņu vai siekalu eksprestests un rezultāts vieš aizdomas par inficēšanos, valsts apmaksātu infektologa konsultāciju varēs saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma.
Lai veicinātu ar HIV inficēto iesaistīšanos ārstēšanās procesā, izveidots HIV līdzestības kabinets, kurš tiks atvērts 2019. gada 1. aprīlī.
Turpmāk valsts apmaksātus pozitronu emisijas tomogrāfijas/datortomogrāfijas (PET/DT) izmeklējumus ar hematologu konsilija lēmumu varēs veikt arī bērniem un pacientiem ar limfoīdo audu ļaundabīgo audzēju.
Endoprotezēšanas ar piemaksu vairs nebūs
Pacienta iemaksas jēdziens tagad aizstāts ar terminu “pacienta līdzmaksājums”, kā arī noapaļotas maksimālās vienā ārstēšanas reizē un gada laikā pieļaujamās pacienta līdzmaksājuma summas – attiecīgi 355 un 570 eiro.
No 2019. gada 1. janvāra paredzētas būtiskas izmaiņas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā diennakts stacionāros pacientiem, kuriem nav valsts obligātās veselības apdrošināšanas, tas ir, nav tiesību saņemt pilnā groza pakalpojumus.
Šo pacientu veselības stāvoklis tiks vērtēts pēc noteiktiem nosacījumiem un pakalpojums sniegts līdz brīdim, kad tas kļūs stabils. Kā norāda NVD pārstāve Evija Štālberga, katru gadījumu, protams, individuāli izvērtēs ārstējošais ārsts.
Ilgstoši slimojošiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kuri iekļaujas valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā un kuriem ir dorsopātijas, nervu, nervu saknīšu vai pinumu bojājumi, turpmāk būs iespēja saņemt valsts apmaksātos ķirurģiskos, traumatoloģiskos vai rehabilitācijas pakalpojumus.
Pilnajā veselības aprūpes pakalpojumu grozā turpmāk būs arī rekonstruktīvās artroskopiskās operācijas.
Sākot ar 2019. gada 1. janvāri vairs neveiks lielo locītavu endoprotezēšanu ar 50% apmaksu, novirzot finansējumu 100% valsts apmaksātai endoprotezēšanai. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca ziņo, ka gaidīšanas rinda ar 50% apmaksu darbosies līdz 2018. gada 31. decembrim, pēc tam tā tiks pārtraukta.
Rindā uz plānveida lielo locītavu endoprotezēšanu šajā slimnīcā reģistrēti 9923 pacienti. Garas rindas uz šīm operācijām ir arī Madonas slimnīcā – 2225, Rīgas 2. slimnīcā – 2188 un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 1433 pacienti.
