Motoreļļas nomaiņa krietni pirms termiņa – patiess uzlabojums vai “placebo efekts”? 13
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jūs jau droši vien pazīstat šīs tīkamās sajūtas. Nomazgāju auto – un tas ripo vieglāk. Pielēju bāku “līdz lūpai” – un šis apmierināts murrā. Un tā tālāk. Rūpes emocionāli rentējas.
Šoreiz ekipāžas labsajūtā ieguldīju nopietnāk. Nomainīju motoreļļu krietni pirms ražotāja noteiktā pirmā apkopes termiņa. Omulīgs noliku ķēvīti stallī.
Otrā dienā braucām ap 200 km garu loku cauri un apkārt Rīgai pa ierastiem ceļiem, kuru degvielas prasīgums sen zināms. Ierastos režīmos. Un – pārsteigums! Šī nu ēd vismaz par procentiem desmit mazāk nekā agrāk. Atgūšu apkopē ieguldīto jau pāris mēnešu laikā?
Piedevām tā vien šķiet, ka motora darbība supertaupīgajos 1500–1800 apgriezienos kļuvusi tāda kā maigāka, klusāka. “Placebo efekts” vai patiess uzlabojums?
Vispirms noskaidroju, ko tad servisa zēni mums tur ielējuši. “Total Quartz Ineo ECS”. 5W30 – kā auto ražotājs prasa. Uz etiķetes piebilde – “fuel economy”. Nekā īpaša. Laba firma, normāla cena.
Tad gribēju uzzināt, kas tad tur iepriekš bija astoņus mēnešus malies. Te gāja grūtāk. Ražotājs nesaka. Dīlera servisā nezina. Vien viskozitātes cipari tie paši. Izcelsme firmas darboņiem vien zināma.
Jautāju vienam no kompetentākajiem Latvijā – Auto inženieru asociācijas prezidentam Raitim Mazjānim: kādi komentāri? Un viņš manu eiforiju paslāpē ar argumentu, kuru jau pats nojautu.
Šis eksperiments nav zinātnisks. Nav pietiekami plašs. Vajadzētu šo auto (labāk vēl kādus desmit) testēt standarta ciklā uz stenda pirms un pēc eļļas maiņas. Liet karteros dažādu marku smēri. Tad vidējais rezultāts būtu uzticamāks.
Nez vai kāds Latvijā šādu diždarbu var un grib uzņemties. Tādēļ droši vien turpināsim minēt, kur beidzas “placebo” un sākas zinātniski tehniski fakti. Lai gan, parunājis vēl ar “Gada auto” žūrijas biedriem un servisu īpašniekiem Raimondu Volontu un Uldi Roli, dažas atziņas par savām pieņemu un jums piedāvāju.
Pirmkārt – agrāka (kā senos laikos bija pieņemts) eļļas maiņa jauna auto dzinējā tiešām varētu būt laba. Piestrādes procesā rūpnīcas lējums var ātri kļūt netīrs. Un piedevām mēs kā rūdīti skeptiķi neesam pārliecināti, ka miljonā jaunu karteru tiešām tiek lietas pašas labākās, pašas modernākās eļļas.
Lielražošanā katra eiro ietaupījums nes veselu kaudzi naudas, no kura kapitālists neatteiksies. Viņš lietos lētāko pieļaujamo. Bet tu vari uz maķenīt augstāku prasību līmeni pats pakāpties, turpmāk skaidri zināt, ar kādu eļļu tu brauc.
Tas gluži nepieciešami. Gan sirdsmieram, gan garākai sekmīgai kopdzīvei. Ātras pirmās eļļas maiņas padoms, protams, attiecināms arī uz jūsu īpašumā nonākuša lietota auto apkopi.
Otrkārt – vienprātīgi sakām, ka arī turpmāk biežākas eļļas maiņas, nekā to paredz mūsdienu standarti (20, 30 un pat vairāk tūkstoši km), būtu vēlamas. Raimonds savam auto 100 000 km mūžā eļļu mainījis 10 reizes.
Un savām acīm redzējis, kā izskatās šī motora vārstu vāka iekšpuse salīdzinājumā ar trīsreiz “taupīgāk” eļļotiem motoriem. Padoms šis gandrīz kategorisks, ja esi izvēlējies palēnām modē nākošo litrīgo turbodzinēju un vēlies, lai tā mūžs būtu garāks par skeptiķu prognozēm.
Treškārt – šī nav joma, kurā pārlieku skopoties. Pērc nevis lētāko, bet patiešām laba zīmola (“Shell”, “Castrol”, “Total”, “Havoline”, “Liqui Moly”, “STP” u. c.) kanniņu.
Ja izmanto servisa pakalpojumus, vari lūgt šādu (aizlīmētu!) trauku tev parādīt, jo nav jau izslēgts, ka arī šeit ir kapitālisti, kuri kāro tavas ķēvītes vēderā ieliet kaut ko no lētākas mucas.
Tas šobrīd viss. Ļoti labprāt saņemtu jūsu pieredzes stāstiņus, jo tikai tā mēs varam mēģināt kompensēt objektīvu dažādu dzinēju kopšanas rezultātu pētījumu trūkumu.
